Vairāk nekā puse (59%) Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem prognozē, ka pašreizējā koalīcija, kuras sastāvā ietilpst „Vienotība”, „Reformu partija”, nacionālā apvienība „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" un seši neatkarīgie deputāti strādās līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām 2014.gadā.
Straujiem soļiem tuvojas šā gada vasaras sākumā paredzētās pašvaldības vēlēšanas, un līdz ar to aktīvāki kļuvuši visi tie politiķi, kas cer uz varas iegūšanu kādā no Latvijas pašvaldībām. Lielākā cīņa par ietekmi, nenoliedzami, ir gaidāma Rīgā, kur politiķi sevis slavināšanas pasākumus un vārdu apmaiņas ar oponentiem ir uzsākuši jau labu laiku atpakaļ.
Latvijas Zaļās partijas (LZP) sarakstā Rīgas domes vēlēšanās startēs vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja viens no LZP Rīgas mēra amata kandidātiem Guntis Belēvičs.
Patlaban galvenais uzsvars Latvijā tiek likts uz vēlēšanām interneta vidē, tomēr interneta vēlēšanas ir tikai viens no iespējamiem elektroniskās balsošanas scenārijiem, norāda Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.
Reformu partijas prioritātes Rīgā - atbildīga un caurspīdīga pilsētas pārvalde, vēl aktīvāka Eiropas fondu finansējuma piesaiste, caurspīdīga un saprotama budžeta plānošana, tā intervijā Latvijas radio atzina Reformu partijas (RP) virzītā Rīgas mēra amata kandidāte Inga Antāne.Koalīcijas partijām ir jāsadarbojas ne tikai uz papīra, uzsvēra Antāne.
Nopelnīt uz pašvaldību vēlēšanu rēķina ar reklāmas izvietošanu oficiāli vēlas vismaz 149 preses izdevumi, interneta portāli, radio un televīzijas, jo tieši tik daudzi ir iesnieguši atbildīgajām iestādēm priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumus.
Ceturtdien, 17.janvārī Reformu partijas Rīgas nodaļas kopsapulcē par Rīgas domes priekšsēdētāja amata kandidāti tika nosaukta Rīgas nodaļas valdes izvirzītā nodaļas vadītāja Inga Antāne.
Interneta vēlēšanu sistēmas Latvijā izveide un ikgadējā uzturēšanas laikā no 2013. līdz 2015.gadam varētu izmaksāt 1,78 miljonus latu, teikts Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotajā koncepcijā par elektroniskās balsošanas ieviešanu.
Salīdzinoši retāk Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 55 gadiem balsotu par partijām Vienotība (10%), Nacionālā apvienība (9%), Zaļo un Zemnieku savienība (6%), Reformu partija (3%) vai kādu citu partiju (2%), ja pašvaldību vēlēšanas notiktu šobrīd.
Grūstīšanās un dūru vicināšana Ukrainas parlamentā nemaz neizskatās uzjautrinoši, jo uzdzen skumjas, domājot par bezcerīgo strupceļu, kur nonākusi šīs valsts politiskā kultūra. To redzot, zūd pašas beidzamās cieņas paliekas pret pašiem deputātiem, kā arī lielu daļu vēlētāju.
Japānas parlamenta vēlēšanās pārliecinošu vairākumu guvusi konservatīvā Liberāldemokrātiskā partija (LDP), kas līdz šim atradusies opozīcijā. Tas paver iespēju pēc piecu gadu pārtraukuma atgriezties premjera amatā šīs partijas līderim Sindzo Abem, kas jau vadīja valdību 2006. un 2007.gadā.