Lielākā iespēja saslimt ar krūts vēzi - sievietēm pēc 50. Pārbaudies!
Krūts vēzis aizvien ir biežāk sastopamais ļaundabīgais audzējs sievietēm ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē.
Vēzis
Prioritāte – palielināt agrīnu vēža diagnostiku
Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2017.–2020. gadam beidzot izveidots un nonācis līdz Ministru kabinetam. Kamēr mediķi vēl gaida, tieši kad un ko viņu un pacientu ikdienā mainīs plāna ieviešana, Veselības ministrijas pārstāvji apgalvo – plānā paredzēti visaptveroši pasākumi onkoloģisko slimību profilaksei, diagnostikai un ārstēšanai.
Cer uz pārmaiņām onkoloģijā
Ik gadu apmēram 1000 sievietēm atklāj krūts vēzi. Lai gan situācija uzlabojas un aizvien lielākai daļai šo saslimšanu atklāj agrīnās stadijās, daļa pie ārsta vēršas novēloti. Viena no problēmām ir pilnībā neizmantotais valsts apmaksātais skrīnings, tāpēc jau septīto gadu Latvijas Basketbola savienība un Krūts vēža pacienšu atbalsta biedrība Vita organizē kampaņu Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu. Šogad gan īpaša uzmanība tiks pievērsta ne tikai nepieciešamībai regulāri veikt krūšu pārbaudes, bet arī tam, cik pieejama ir katram pacientam piemērotākā efektīvā ārstēšana.
Eksperts: Plaušu vēzis ir lielākais slepkava no visām onkoloģiskajām saslimšanām
Plaušu vēzis saslimstības ziņā ir viens no izplatītākajiem ļaundabīgo audzēju veidiem pasaulē un Latvijā. Kaut arī lielākais riska faktors saslimšanai ar plaušu vēzi joprojām ir smēķēšana, mūsdienās ar šo vēzi saslimst arī nesmēķētāji un diemžēl arī gados jauni cilvēki. Rīgas Stradiņa universitātes lektors un ķirurgs Ints Siliņš stāsta, ka ir vairāki plaušu vēža veidi, un atgādina, kā no tiem izvairīties un kādas ir modernākās plaušu vēža diagnostikas un ārstēšanas metodes.
Vai pareizs uzturs pasargā no vēža un palīdz izveseļoties? RSU eksperta viedoklis
Laikā, kad onkoloģisko slimnieku skaits arvien pieaug, Rīgas Stradiņa universitāte video ciklā Vēzis tuvplānā pievēršas uztura jautājumam. Ir zināms, ka uzturs var mazināt iespēju saslimt ar vēzi līdz pat 30%, bet kāda ir uztura nozīme ārstēšanās laikā un pēc tās? Rīgas Stradiņa universitātes docente un dietoloģe Laila Meija uzsver, ka uzturs onkoloģiskajiem slimniekiem var gan palīdzēt, gan kaitēt, taču galvenais esot neļauties stereotipiem par nepārbaudītu diētu un uztura bagātinātāju brīnumaino ietekmi, nevajag ļaut vēža slimniekam dzīves pēdējā posmā mirt no bada.
No krūts vēža Latvijā ik gadu mirst aptuveni 400 sieviešu
No krūts vēža Latvijā ik gadu mirst aptuveni 400 sieviešu, pirmdien preses konferencē Diagnoze - krūts vēzis. Soli pa solim pastāstīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs Jānis Eglītis.
Ar āmuļu terapiju pret vēzi
Līdz 2020. gadam paredzēts veikt virkni pasākumu, lai uzlabotu veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti onkoloģijas pacientiem. Speciālisti tam redz ieguvumus ilgtermiņā un lielāko daļu ieceru slavē, taču pretrunīgu reakciju radījis fakts, ka plānots izvērtēt arī homeopātiskās un antroposofās medicīnas lietošanas iespējas vēža pacientiem. Atsevišķs finansējums gan tam nav paredzēts, tomēr pēc izvērtējuma tiks lemts, vai to iekļaut klīniskajās vadlīnijās.
Nav vienotas izpratnes par Saeimā pieņemto lēmumu attiecībā uz onkoloģijas nozari
Nozares pārstāvjiem un Saeimas deputātiem nav vienotas izpratnes par šodien Saeimā pieņemto lēmumu piešķirt papildu atbalstu onkoloģijas nozarei, noskaidroja aģentūra LETA.
Saeima piešķir onkoloģijai 10 miljonus eiro
Ceturtdien 88 Saeimas deputāti atbalstīja pilsoņi iniciatīvu _Lai vēzis būtu ārstējama slimība!, _kas nozīmē, ka nākamā gada budžetā onkoloģijas jomas uzlabošanai tiktu atvēlēti vēl papildus 10 miljoni eiro, portālu Diena.lv informēja Onkoloģisko pacientu organizāciju alianses pārstāve Irīna Januma.
Tasmānijas velni ieguvuši pretestību tos apdraudošajam vēzim
Austrālijā dzīvojošie Tasmānijas velni strauji evolucionējuši, iegūstot pretestību to populāciju apdraudošajam vēzim, noskaidrots tikko publiskotā pētījumā.
Nenovērtēsim par zemu domāšanas disciplīnas nozīmi
Tēma, kas, šķiet, interesē visus - viņu veselība. Ļaudis ar pamatotu vērību ieklausās tajā, ko saka mediķi, tomēr paralēli ar šo jomu strādā pētnieki, to skaitā ķīmiķi. Par jaunajām tendencēm un problēmām Māris Zanders sarunājas ar Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmumu asociācijas vadītāju Vitāliju Skrīveli.Fragments no intervijas:
Būtu labi, ja atnāktu kaut vai puse aicināto
Latvijā valsts apmaksāta savlaicīgas vēža atklāšanas programma tiek īstenota kopš 2009. gada, taču šajos septiņos gados nav izdevies panākt, ka uz pārbaudēm atnāktu kaut vai puse uzaicināto. Pēdējos gados gan rādītāji nedaudz uzlabojas, taču, lai sistēma pilnībā strādātu, jādomā ne tikai par pašu skrīningu, bet arī turpmāko - tā sauktais zaļais koridors joprojām īsti nedarbojas. Veselības ministrijā gan sola, ka būs risinājums, piektdien lasāms avīzē Diena.