Zanders: Gan smieklīgi, gan skumji
Latvijas iekšpolitikā notiekošais dažkārt ir tik traģikomisks, ka pareizāk liekas nevis kārtējo reizi kaut ko komentēt, bet lasītāju intelektuālai ielīksmošanai minēt kādus vēsturiskus sižetus.
Viedokļi
Riekstiņa: Tuvredzīgā izvēle par labu lētākajam
Tiklīdz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunā vadība sāks strādāt reālā ikdienas darba režīmā, neizbēgami tiks uzdots un medijos aktualizēts jautājums, kā VID tagad, kad taču ticis sakārtots, attīrīts no negodprātīgiem darbiniekiem, kā arī no cilvēkiem, kuri nespēj izturēt spriedzi, kad beidzot ieguvis jaunu elpu, pierādīs prasmi apkarot biznesa pelēko sektoru un mazināt ēnu ekonomiku Latvijā.
Apinis: Uzkrājumi kavē ieguldījumus
Ekonomiskā krīze rada ne tikai materiālus zaudējumus, tā veicina zināmu tautsaimniecības attīrīšanos un pieredzes rašanos, lai neatkārtotu iepriekšējās kļūdas.Iepriekšējās finansiālās nepatikšanas iedzīvotājus acīmredzami ietramdījušas tiktāl, ka ne statistikā vērojamais straujais algu pieaugums, ne kredītsaistību mazināšanās, ne ievērojamais ietaupījums uz lētākas degvielas un siltumenerģijas rēķina patlaban neveicina būtisku iedzīvotāju patēriņa palielināšanos.
Zanders: Sociālos fenomenus pēta, nevis kariķē
Brexit un Trampa panākumiem vismaz teorētiski vajadzēja signalizēt Rietumu "olgalvjiem", ka kaut ko viņi savā laikmetā, vienkārši sakot, nesaprot. Minēto fenomenu kontekstā zināma refleksija ir vērojama, taču to nevar teikt par protesta kustībām, kas savas identitātes veidošanā izmanto antiglobālismu, imigrantu/islāma noraidījumu, nacionālismu (minētie aspekti var kombinēties).
Meļņiks: Sapnis par miksli?
Tuvojas pašvaldību vēlēšanas, un publiskajā telpā atkal un atkal tiek aktualizēts pilnīgi aplamais sapnis par kopīga tā saukto latviešu partiju saraksta veidošanu Rīgā, lai tā beidzot iegūtu vairākumu un izsvēpētu no visiem kabinetiem Saskaņas laikā amatos ieceltos.Jau esmu rakstījis, ka, atšķirīgām partijām mākslīgi saejot kopā, vēlētāju balsis tik vienkārši vis kā 1+1=2 nesummējas, ir jārēķinās, ka var sanākt krietni zemāks rezultāts.
Šonedēļ SestDienā: LOMG*
Kā tas ir – pārstāvēt valsti nevis tikai dažu desmitu vai simtu, bet visas pasaules priekšā? Zināt, ka ar ilgstošiem treniņiem un nepārtrauktu savu līdzšinējo robežu pārkāpšanu esi izcīnījis iespēju sacensties ar visvislabākajiem? Vēl vairāk – ko tādā mirklī, tikai īsu brīdi pirms "viss patiešām sācies", nozīmē nest savas valsts karogu, nepaklupt un zināt, ka miljardiem acu visā pasaulē tevi vēro?
Sedlenieks: Emigrācijas posts bez jebkāda spožuma
Nesen Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) publiskoja dokumentu ar nosaukumu Emigrācija un tās ekonomiskā ietekme uz Austrumeiropu (Emigration and Its Economic Impact on Eastern Europe). Dokuments, kas klasificēts kā SVF vadības diskusiju piezīme (IMF staff discussion note), attiecas uz diviem desmitiem valstu Centrālajā, Austrumu un Dienvidaustrumu Eiropā, un tajā secināts, ka laikā kopš 90. gadu sākuma šo reģionu ir atstājuši gandrīz 20 miljoni cilvēku, galvenokārt gados jauni un izglītoti strādājošie.
Zanders: "Šodien lifts nestrādā"
Neatceros nevienu augstāku amatpersonu vismaz pēdējās desmitgades ietvaros, kuras kandidēšanu uz amatu nepavadītu vingrinājums ar nosaukumu "skeletu meklēšana skapī". Par pašu meklēšanas procesu un atrasto atturēšos izteikties, jo pieredze liecina, ka bieži to visu būtiski ietekmē aizmuguriskas klanu cīņas, kam mediji ir tikai instruments.
Sedlenieks: Algoritms ar visai apšaubāmu morāli
Globālā mērogā pieaugot politiskajai spriedzei, aizvien biežākas kļūst situācijas, kad tā dēvētajā lielajā politikā realitātei neatbilstoši izrādās sākotnējie apgalvojumi un pieņēmumi, balstoties uz kuriem tiek pieņemti lēmumi par radikālu rīcību strīdīgās situācijās.
Madžiņš: Par savējiem. Klusējot
Kas man ir Latvija, kāpēc tā ir svarīga? Kāpēc man ir eksistenciāli svarīgi šeit būt? Visupirms ģimene, tuvinieki, draugi, domubiedri. Savējie. Tradīcijas un atmiņas. Nākotne un ieceres. Jā, arī pašlepnums. Gribat, sauciet to par latvieša spītu. Vēlme mainīties un vēlme mainīt. Visu to beznosacījuma vērtību kopums, kas rezultējas vēlmē būt šeit un nekur citur. Un nemaz nevēlos to mēģināt saprast, jo tā tas vienkārši ir. Dzīvot tieši šeit, kur kādam ziema šķitīs pa garu vai vasarā būs pārāk daudz lietainu dienu.
Zanders: Maska un patiesā seja
Tālākais teksts ir nedaudz provokatīvs aicinājums paskatīties uz kādu ļoti dzīvelīgu tēzi (iespējams, mītu), kas tiek lietota arī politiķu vērtēšanā. Tomēr vispirms sākšu ar citu apgalvojumu - jo vairāk interesējies par dažādu gara titānu dzīvi, jo biežāk saproti, ka izcils profesionāls sniegums un pelnīta atzinība nav šķērslis tam, lai titāns ārpus profesionālās jomas būtu, atvainojos, diezgan liels kretīns.
Zanders: Nav smieklīgi
Milana Kunderas pēdējā romānā Nenozīmīguma uzvara viens no varoņiem saka apmēram tā: mēs jau diezgan sen sapratām, ka šo pasauli mainīt nevar. Tomēr mums arvien palika viena pretošanās forma: neuztvert šo pasauli nopietni. Tomēr nu ir jāatzīst, ka mūsu joki vairs nav iedarbīgi, nestrādā....