Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Augstākās izglītības ceļi Baltijā

Visā pasaulē augstskolās mācās ap 140 miljoniem studentu. No tiem aptuveni 181 100 studē Baltijas valstīs. Statistika un studējošo pieredzes stāsti par to, kā atšķiras augstākās izglītības iegūšanas ceļš Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Gausi tipināt uz pusnakts autobusa reisu, lai četros no rīta ierastos allaž vēsākajā Tartu, pa ceļam, izmantojot mūsdienu autobusu laipni piedāvātās bezvadu interneta iespējas, vēl saraut pēdējos neuzrakstītos darbus un paspēt uz lekcijām Tartu Universitātē deviņos. To visu skubina apmātībai līdzīga interese par semiotiku. Tartu Universitāte ir viena no trim vietām pasaulē (līdzās Sanpaulu un Toronto), kur visos trijos izglītības līmeņos var mācīties semiotiku – filozofijas un lingvistikas sintēzi, kas pievēršas zīmju pētniecībai.

Un tā, aptuveni pusi nedēļas pavadot kaimiņvalstī, pusi – Latvijā, arī ir iespējams iegūt augstāko izglītību. Protams, tas nozīmēs arī maksu par īri divos dzīvokļos, negulētas naktis un ceļa nogurumu, bet vienlaikus arī divu valstu pieredzi, starptautisku vidi un sevis piespiešanu pārkāpt pāri komforta zonai, iegūstot akadēmisko grādu starptautiski daudz plašāk pielietojamā angļu valodā.

Pirms trim gadiem tapušajā publikācijā par globālajām tendencēm augstākajā izglītībā izdevums The Economist rakstīja, ka šī izglītības sektora modernizācijas plānā gan Eiropa, gan Āzija pakāpeniski pārņems Amerikas Savienoto Valstu finansējuma modeli. "Masu augstākā izglītība kā cilvēka nepieciešamība aizsākas Amerikā XIX gs., vēlāk, XX gs., izplatoties Eiropā, Austrumāzijā un citviet pasaulē," atgādina apskata autori, norādot, ka "amerikāniskais pagrieziens", kas sevī apvieno Oksfordas koledžas un vācu pētniecības institūtu konceptu, šobrīd ir zelta standarts. Tas paredz, ka vienuviet notiek mijiedarbība starp izglītības un pētniecības centriem, bet augstākā izglītība galvenokārt ir par maksu – studēt gribētājiem tiek piedāvāts "pirkt" izglītību. Savukārt valsts un pašvaldību atbalsts mācību programmām ir saistīts ar tirgus situāciju un to pieprasījumu nākotnē.

Pagājušajā gadā ASV finansējums augstākās izglītības sistēmai bija 2,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Bet kādas tendences šajā jomā vērojamas Baltijas valstīs – vai tuvojamies šai zelta simetrijai? Un kādi ir studentu pieredzes stāsti – ir vērts augstāko izglītību iegūt kaimiņos?


Igaunijas mīts

Kartogrāfijā ierasts, ka ziemeļi atrodas augšā. Nebūtu skrupulozi jāpaskaidro, kāda semantiskā nozīme piemīt virzienam augšup – protams, tā ir virzība uz attīstību. To pašu var attiecināt arī uz paraugmodeļu meklējumiem augstākās izglītības sistēmas pilnveidē. Igauņi lūkojas somu virzienā, kuru izglītības sistēma atzīta par vienu no labākajām pasaulē, turpretī latvieši – uz igauņiem.

Ar Tartu jeb Tērbatas Universitāti Latvijai ir īpašas attiecības – tur savulaik mācījies Eduards Veidenbaums, Krišjānis Barons, Juris Alunāns, Aleksandrs Grīns un Alberts Kviesis. Tartu Universitāte piesaista lielu studētgribētāju skaitu medicīnas, eksakto un arī humanitāro zinātņu programmās. Ar vienu vārdu sakot, droši var teikt, ka Tartu, kuras iedzīvotāju skaits ir 97 600, katrs piektais ir students vai mācībspēks. Taču Igaunija kopumā var lepoties ar lielāko ārzemju studentu īpatsvaru Baltijā – 2016./2017. gadā tie bija 4000 starptautisko studentu, kas ir četras reizes vairāk nekā pirms desmit gadiem. Tie ir 8,2% no kopējā studējošo skaita, kas ir lielāks par vidējo rādītāju OECD valstīs.

Pēdējos gados reformas piedzīvojusi arī Tallinas Universitāte, kas veido jaunas mācību programmas uz moduļu bāzes, stimulējot zinātņu starpdisciplinaritāti un studentu mobilitāti. Ieva Lange (26) šobrīd strādā kinoteātrī Kino Bize, organizē festivālus un darbojas Baltijas jūras dokumentālo filmu forumā, bet maģistrantūras studijām savulaik izvēlējusies tieši Tallinas Universitāti, kur studējusi antropoloģiju. 2013. gadā izveidoto programmu attīstījis antropoloģijas asociētais profesors Karlo A. Kubero. Togad kursā viņi bijuši pieci cilvēki, un tikai nākamajā gadā izveidota arī audiovizuālās antropoloģijas programma, kur mācījušies jau krietni vairāk interesentu. "Daudz lielāka uzmanība tiek veltīta studenta individuālajam darbam un maģistra darba izstrādei," stāsta Ieva, salīdzinot ar savu pieredzi LU, kur bakalaura studijās mācījusies sociālo un kultūras antropoloģiju.

"Brīvāka studiju vide, manuprāt, bija Tallinā, kā arī bija liels atbalsts studentu pētniecībai un iespējas rakstīt projektu pieteikumus lauka darbam," uzsver Ieva.

Mācoties Tallinā, viņa saņēmusi stipendiju, tomēr nācies ņemt arī studējošā kredītu – dzīves dārdzība Igaunijā ir ievērojami augstāka nekā Latvijā. Tas gan ļāvis arī pilnībā fokusēties studijām.

Salīdzinot studiju maksu, Latvijā tā variē no 1600 eiro par mācību gadu līdz 6500 vai vairāk. Igaunijā vidēji tie ir no 1660 līdz 7500 eiro. Turklāt Igaunijā arī klasiskajās universitātēs ir iespēja pašam studentam veidot savu mācību grafiku, atlasot un kombinējot vienotajā sistēmā mācību priekšmetus, kas tieši viņam ir interesanti. Piemēram, Ieva Tallinā iesākusi savu diplomdarbu par sociālisma arhitektūras daudzdzīvokļu apbūves apkaimi Rumānijā un to, kā cilvēki kopīgi cenšas aktivizēt zaļo zonu lietošanu un veidot kopienu.


Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 2.-8. marta numurā! Ja turpmāk vēlaties SestDienas publikācijas lasīt drukātā formātā, žurnālu iespējams abonēt ŠEIT!

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Jauno koalīciju veidos:

Kopā nobalsojuši: 420

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Īsto Ameriku meklējot

Ceļot pa Teksasas mazzināmāko pusi reti kuram būs pirmā izvēle, dodoties pāri okeānam. Taču tieši tā var gadīties interesantākā ASV daļa – naftas pumpji un platformas, kosmosa izpēte un NASA, v...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata