Superglaimojošs pasākums – par 5. oktobrī Kalāču muzejā paredzēto viņa 80 gadu jubilejas un vienlaikus arī Eduarda Veidenbauma dzimšanas dienas svinēšanu saka Jānis Rokpelnis, pēdējais dzīvais klasiķis no, kā mēdz teikt, dzīvošanai sliktā, bet dzejai labvēlīgā laika – viņa pirmais dzejoļu krājums Zvaigzne, putna ēna un citi iznāca 1975. gadā, brežņevlaiku zenītā. Pēdējos gadus Rokpelnis, lai gan Rīgas iedzimtais, dzīvo Cēsīs, kur dziedinošs gaiss, izskatās ne vecāks par 70 gadiem un socializējas, sava talanta cienītājiem un cienītājām par prieku vai ik dienas ierakstot pa jaunam dzejolim feisbukā. 2. oktobrī mūsu lielākais liriķis un arī par latviešu nīgrāko dzejnieku dēvētais Jānis Rokpelnis ieiet devītajā desmitā.
Astoņdesmit gadi – vai poētam tas nav nepieklājīgi dižs vecums?
Vecums vēl tā nekas, bet – to es zinu, esmu arī pētījis – neviens dzejnieks visā latviešu literatūras vēsturē astoņdesmit gados nav rakstījis piedienīgu dzeju. Ko es daru jau otro gadu nonstopā, katru dienu uzrakstot vairākus dzejolīšus. Nupat septembrī man iznāca jauns dzejoļu krājums Nomods, kurā ir 91 dzejolis, pagājušā gada sacepums, tikai pāris dzejolīšu vecāki. Tos atlasīja redaktors Ivars Šteinbergs no 1200 dzejolīšiem.
Dzejoļu atlasi tu pats arī kaut kā ietekmēji vai ļāvi Šteinbergam rīkoties brīvi?
Ļāvu. Esmu tipisks kurpnieks bez kurpēm, nemāku šķirot no pelavām pelavas, jo pelavās ir graudu atspīdumi. Tā ir mana divrinde.
Tu taču pats esi bijis redaktors.
Jā, esmu rediģējis un konsultējis vismaz tūkstoti autoru – to es pieticīgi saku. Tas acīmredzot parāda, ka man ir intuīcija jeb estētiska oža, atšķiru pelavas no graudiem citu tekstos, bet ne savējos. Kāpēc tā tas ir, nezinu.
Knuts Skujenieks ir pārfrazējis Veidenbaumu rindās «dzīve ir īsa, ja mērķis ir cēls».
Protams. Veidenbaums taču nodzīvoja nepilnus 25 gadus, varēja atļauties justies ļoti pretrunīgs un šķautņains, viņā nebija tā guru, viedā veča pozīcijas, kas arī ļoti patīk cilvēkiem – ka viņus pamāca. Cilvēkiem vispār patīk gan burkāns, gan arī pātaga, ka kāds viņus dzen, skolo. Es ļoti konsekventi un apzināti vairos no viedā veča, citu pamācītāja pozīcijas.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 3. - 9. oktobra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!