Lielās lietas parādījās uzreiz

Vienotība jebkurā gadījumā ir pieaugušais tajā krīzes situācijā – stāstot par to, kāpēc pirms diviem gadiem piekritusi uzņemties valdības vadīšanu, SestDienai saka Evika Siliņa.

Pēc premjera Krišjāņa Kariņa demisijas Jaunā Vienotība izvirzīja un 2023. gada 15. septembrī Saeima ar 53 balsīm apstiprināja Siliņas vadīto valdības trijjūgu: Jaunā Vienotība, Progresīvie un Zaļo un zemnieku savienība. Šobrīd Siliņa valdības partnerus raksturo kā trīs buriniekus, kas viņai vienlaikus jāstūrē. Un uzskaita kopā veiktos labos darbus.

Taču tuvojas vēlēšanas, un katrs burinieks sāk iet ar savu vēju.

Intervijas iemesls ir jūsu valdības divi gadi, bet jāsāk laikam ar aktuālo. Te gaitenī pie jūsu kabineta ir fotogrāfijas no jūsu tikšanās reizēm ar dažādiem pasaules politiķiem. Gandrīz visās jūs smaidāt, atskaitot to, kur Orbāns mēģina jums roku bučot, un bildē ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti jūs nesmaidāt, bet ļoti nopietni viņam kaut ko jautājat. Ko jautājāt? To, vai NATO kolektīvā aizsardzība vēl ir spēkā?

Es biju pirmā, ko Rute uzņēma savā Briseles NATO rezidencē. Runājām par to, ka viņam jābrauc uz Latviju, ko viņš arī ir izdarījis. Tajā laikā arī aicināju izvērtēt Krišjāņa Kariņa iespēju būt par viņa vietnieku, ko Rute arī darīja, bet tika viena dāma. Kad Rute atbrauca uz Ādažiem, viņš bija ļoti iespaidots par to, ko tāda maza valsts var izdarīt. Runājot par drošību, Rute bija tas, kurš man zvanīja pēc Zelenska un Trampa publiskās polemikas un lūdza, lai saved kopā baltiešus un skandināvus un mēģina atbalstīt Zelenski. Mums ir labas gan formālās, gan neformālās attiecības. Līdz ar to visādos veidos koordinējam arī atbalstu gan Ukrainai, gan Baltijai.

Rute saprot, ka viņam ir jāprasa šim reģionam reizēm kāds padoms, lai pārliecinātu dienvidniekus. Man šķiet, tas ir labi. Bieži vien līderi neatzīst to, ka viņiem trūktu kādu zināšanu. Mēs bijām vieni no pirmajiem, kas pateica, ka iesim uz 5% NATO aizsardzībai, un tas Rutem palīdzēja sarunās ar citām valstīm. Līdz ar to mēs esam, kā lai pasaka, gan viņa palīgi, gan arī tie, kuri viņam ir ļoti jāaizstāv.

Bet Latvija var aizsardzībai veltīt gan 5%, gan 50 – ja mums nebūs sabiedroto, ar to nepietiks.

Tieši tā, to jau viņš arī saprot. Tāpēc esmu gandarīta arī par to, ka Frīdrihs Mercs šobrīd Vācijā ieņem daudz lielāku lomu kopējā aizsardzībā, ka Vācija mainīja savu konstitūciju, lai varētu vairāk ieguldīt drošībā. Esmu gandarīta, ka NATO ietvaros visi ir apņēmušies ieguldīt šos 5%, jo tas stiprina arī mūsu visu kopējās spējas. Ja Vācija vai Nīderlande, vai Turcija, vai Kanāda neiegulda kopējā aizsardzībā, tad, jūs pareizi sakāt, mēs varam tērēt arī piecdesmit. Jūs citējāt manus vārdus, ko es teicu Eiropas līderiem: ja mēs kopīgi nespēsim celt visu Eiropas drošību, tad tas jau neko nemainīs, ja tikai Latvija, Baltija tērēs ļoti daudz.