«Nosaucot segvārdu «Ilmārs Blumbergs», pirmkārt, nāk prātā viņa
prasīgums pret sevi un citiem, pat nežēlība, pedantisms, nopietnība
un iedziļināšanās spējas. Tikai uzmanīgam vērotājam atklāsies
neparasts jūtīgums, maigums, labvēlība un brīnišķīgs humors.
Blumbergs ir nesavienojamība. Blumbergs ir noslēpums.
Režisors Valters Sīlis savā Svina garšas iestudējumā nav mēģinājis pārtrumpot rakstnieku Māri Bērziņu un ir uzvarējis. Ne jau autoru. Sevi un risku palikt tikai pie ievelkoša plakāta un apskaužami labas idejas
Ievas Balodes analogo mediju izstādes Neredzamie attēli
ietvaros 10. februārī plkst. 18 Latvijas Laikmetīgās mākslas centra
Ofisa galerijā autore aicina skatītājus uz sarunu ar
Londonā dzīvojošo analogā kino mākslinieku Karelu Dūingu un
lietuviešu mākslinieku Vītautu Jozenu. Saruna tiks veltīta
analogajam attēlam, īpaši analogajai kinofilmai kā mākslas medijam,
kas stāv līdzās digitālajam attēlam ne tikai kā tās priekštecis,
bet kā daudz apzinātāks medijs, kas attēlu pēta kā psihisku,
politisku un estētisku parādību.
Žigulīšu un moskviču jūra stāvvietā. Druvienas estrādē nav, kur
adatai nokrist. Cilvēki sēž ne vien uz soliem, bet izkārtojušies
arī uz deķīšiem. Jāņu vainagiem izpušķotas kolhoza govis ar
numuriem uz sāniem. Daudzi to atceras kā vienu no sava laika
kultūras svētceļojumiem, kas sagādāja daudz prieka un kopības
gara.
Īpaši Tatjanas Krivenkovas jaunie darbi iedarbojas, ienākot no
ielas šļuras. Visas sajūtas un domas iet pretējā virzienā
gravitācijai - mitru dūraiņu un smagu ziemas apavu piezemētībai.
Māksliniece pieklājīgi pabrīdina, ka aizkavēsies ceļā, un ļauj vēl
kādu brīdi pašūpoties nereālajā starpstāvoklī starp fizisko un kādu
citu pasauli, kura viņas izstādē vāji (obligāti ar mazo
burtu, piekodina māksliniece) ir teju ar roku sataustāma.
"Es uzskatu, ka cenšos izvairīties no graujošas un indīgas kritikas. Tāpēc, ka man tā ir nepatīkami rakstīt un ļauties komentāru stila asprātību plūdiem arī neliekas cienīgi," saka mākslas kritiķis Vilnis Vējš
Man tas bija ļoti svarīgi pabeigt tulkojumu vēl vecajā, īstajā jubilejas gadā, rāmā jaunā gada janvāra pēcpusdienā Aspazijas Dubultu mājā sanākušajiem teica atdzejotāja Olga Pētersone. Dzejniece šeit nodzīvoja 14 gadus pēc Raiņa nāves.
Man tas bija ļoti svarīgi pabeigt tulkojumu vēl vecajā, īstajā
jubilejas gadā, rāmā jaunā gada janvāra pēcpusdienā Aspazijas
Dubultu mājā sanākušajiem teica atdzejotāja Olga Pētersone.
Dzejniece šeit nodzīvoja 14 gadus pēc Raiņa nāves.
Cerot, ka līdz ar jaunu kalendāra lapu Aspazijas un Raiņa rakstīto ar atvieglotu nopūtu nenoliksim atpakaļ plauktos kā padarītu darbu līdz nākamajai apaļajai jubilejai, iesācies cita Latvijas nacionālās kultūras stūrakmeņa daudzināšanas gads. Janim Rozentālam – 150. Viņa glezna Pēc dievkalpojuma (No baznīcas, 1894) iekļauta Latvijas kultūras kanonā.
«Vieni sacīja: «Tā nemaz nav luga,» - un nav arī. Dramatiska
poēma, dziedājums, kur nav klasiskā konflikta, ko Auseklis apzīmēja
par «divu patiesību škēpošanos». Tas iezibsnī tikai atsevišķos
skatos. No drāmas teorijas un tehnikas Māra Zālīte nezina nenieka,
un nav arī gaidāms, ka viņa sāks studēt veco Freitāgu vai, teiksim,
Anikstu.
Vēl līdz janvāra beigām Berlīnē skatāma ievērojamā mūzikas fotogrāfa Antona Korbeina retrospekcija – dziļš ieskats viņa īpašajā un grūti sajaucamajā glamūra noārdīšanā
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālajā lasītavā (4.
stāvā) 7. janvārī plkst. 16 tiks atklāts teātra un kino kritiķa
Normunda Naumaņa (1962-2014) personīgās bibliotēkas grāmatplaukts.
N. Naumaņa grāmatplaukts atspoguļo viņa personības tapšanu un
plašās intereses. Pēc grāmatplaukta atklāšanas notiks diskusija
Cik dzīva ir Naumaņa «kultūrnieze»? Kritikas loma un
ietekme.
Apskatot Neputna galerijā studentu un pasniedzēju
kopizstādi Grafiķu kalendārs 2016, pirmā reakcija - gribas
vilkt ārā maciņu un turpat izdevniecības veikaliņā tūlīt arī to
iegādāties. Draugiem, radiem, paziņām. Tik asprātīgs un līksms
kalendārs, kas pārsvītro stereotipus par sienas kalendāru kā
mazliet vecmodīgu parādību, agrāk nebija redzēts.
Šekspīrs – tas nav tikai nežēlīgs, barbarisks vēstures teātris, cēlas traģēdijas un galantas, vienkāršajam skatītājam domātas komēdijas. Tā ir pati dzīve
Mazbērni Šekspīra lugu sižetus zina ne sliktāk kā pasakas -
pasmejas teātra zinātniece Guna Zeltiņa. Tagad, kad viņas klusajā,
gaišajā dzīvoklītī visi par bargu naudu pirktie folianti rāmi guļ
savos plauktos, atliek tikai iztēloties, kādu mērķtiecības
varoņdarbu Guna Zeltiņa ir paveikusi un kādas «šekspīriskas
kaislības» glabā grāmatas stilizētie, akadēmiski līdzsvarotie vāki.
"Šajā grāmatā ļāvu galvai atpūsties, neko diži nekonstruēju un vienkārši ļāvu, lai stāsts mani nes," saka rakstniece Inga Žolude, pielikusi punktu garstāstu krājumam ar šķietami nepretenciozo un skaisto nosaukumu Stāsti
"Man liekas, turpmāk nebūs nekādas nepieciešamības par viņiem runāt kā par kādu īpašu paaudzi, jo viņi organiski ieplūst latviešu teātrī, kļūst par to," nesen Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskajā apgādā iznākusi LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesores un aktīvas teātra kritiķes Silvijas Radzobes iecerētā grāmata Latvijas jaunā režija.
«Man liekas, turpmāk nebūs nekādas nepieciešamības par viņiem
runāt kā par kādu īpašu paaudzi, jo viņi organiski ieplūst latviešu
teātrī, kļūst par to,» nesen Latvijas Universitātes (LU)
akadēmiskajā apgādā iznākusi LU Humanitāro zinātņu fakultātes
profesores un aktīvas teātra kritiķes Silvijas Radzobes iecerētā
grāmata _Latvijas jaunā režija.
Lūznavas muiža Rēzeknes novadā ir īsta jūgendstila pērle. Muižas pārvaldniece Iveta Balčūne tās radošajā potenciālā saskata īsto šodienas Latgali un saka: mēs nevēlamies veidot snaudošu princesi, bet dzīvu meiteni
Latvijas Arhitektūras muzejā Mazajā Pils ielā 19 izstādē
Igaunijas kultūras plakāts 2015 ir iespēja gūt panorāmisku
priekšstatu par Igaunijas mūsdienu grafikas dizainu.
Tuvojoties Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gada izskaņai, 26.
novembrī Latvijas Rakstnieku savienības telpās tika atklāts
interneta resurss Aspazijas un Raiņa virtuālais muzejs
Lugāno.