Laika ziņas
Šodien
Migla
Aktuāli
Rīgā +10 °C
Migla
Sestdiena, 18. maijs
Inese, Inesis, Ēriks

Undīne Adamaite

Zināma Latvijas izvēle Oskaram

Ar vienbalsīgu lēmumu Nacionālā kino centra (NKC) ekspertu komisija: NKC vadītāja Dita Rietuma, LR kultūras ministres ārštata padomniece Latvijas simtgades programmas sagatavošanas jautājumos Leonarda Ķestere, žurnāla Kino Raksti galvenā redaktore Kristīne Matīsa, režisors Jānis Putniņš, Latvijas Kinematogrāfistu savienības valdes locekle Ieva Romanova, Latvijas Televīzijas Filmu sagādes un adaptācijas daļas vadītāja Anna Rozenvalde un producente Alise Ģelze ASV Kinoakadēmijas balvas Oskars nominācijai par labāko ārzemju filmu izvirzījuši Signes Baumanes pilnmetrāžas animācijas filmu _Akmeņi manās kabatās.

Velci, papu(13)

Uzspēlēju ar sevi spēli – kādi spilgtākie tēvu tēli, daudz nedomājot, nāk prātā mākslas pasaulē

papildināts - Normunds Naumanis. In memoriam (12.01.1962. - 12.09.2014.)

Pēkšņi naktī no ceturtdienas uz piektdienu, 12. septembrī mūžībā aizgājis teātra un kino kritikas autoritāte Normunds Naumanis. Dienas cilvēks no avīzes dibināšanas 1990. gadā. Līdz ar tuviniekiem arī mēs, laikraksta Diena un portāla Diena.lv redakcija, nespējam aptvert un samierināties ar šo ziņu.

Kontaktā ar valodu, t. i., sevi

«Dzejas dienas apliecina, ka sabiedrība sāk atkopties no okupācijas traumas. Interese par Dzejas dienām apliecina, ka cilvēkiem ir interese pašiem par sevi kā domājošām, jūtīgām būtnēm,» saka dzejniece Liāna Langa, kura vakar vakarā, 11. septembrī, Raiņa dzimšanas dienā Esplanādē Rīgas 2014 vasarnīcā pie dzejnieka pieminekļa kopā ar cunftes māsām un brāļiem Ievu Rupenheiti, Ingmāru Balodi, Uldi Bērziņu, Edvīnu Raupu un Arti Ostupu Latviešu dzejas maratonā lasīja savu dzeju.

Ar durkli un vijoli. Man patīk balādiska dzeja

«Viens no Dzejas dienu skaistākajiem notikumiem,» Dainas Sirmās otro dzejas krājumu Iekšpagalms piesaka redaktors Ronalds Briedis. «Viņa nepalika tikai kā uzplaiksnījums. Ļoti spilgta, pārliecinoša un vērtīga dzeja. Daina Sirmā ir sakustinājusi ne tikai mūsu literatūras gaisu, bet arī valodu,» uzskata dzejnieks Jānis Vādons.

Inese Zandere: Garās pupas nebija pārāk ilgi

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā biedrība Ascendum sadarbībā ar Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomi šodien, 8. septembrī, plkst. 14 atklās pirmo atjaunoto dzejas krājumu bērniem Garā pupa. Kā paša pirmā Garās pupas gadagājuma ievadvārdos 1983. gadā rakstīja Ojārs Vācietis: «Te nu ir vēl viena, nemaz nevar izstāstīt, cik raibziedaina pupa.

Elziņ, tās taču Dzejas dienas!(6)

Dzejas dienu 2014 rīkotāji zīmē ainu (vai utopisku?), kā ļaudis bariem plūst Esplanādes virzienā līdzīgi kā uz Positivus

Personība. Klusums. Spēks

«Pagājušajā gadā mums bija ļoti ekspresīvas filmas. Divām trešdaļām bija vecuma ierobežojums. Šogad tāds ir tikai ēģiptiešu filmai Laukums (rež. Džehana Nūdžeima, 2013), kas dokumentē Hosni Mubaraka diktatūras gāšanu. Pārējās filmas ir samērā klusinātas,» Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma programmu raksturo Nacionālā kino centra pārstāve Zanda Dūdiņa.

Virtakas iezis Gaismas pilī

Gaismas pils Mezonīnā (1,5. stāvā) 28. augustā Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) un LNB Atbalsta biedrība atklājusi vietu, kur 2015. gada nogalē tiks izvietota Virtakas ieža kopija ar senajām senču rakstu zīmēm. Līdz tam šajā vietā būs skatāms video Klinšu raksti. Virtaka - par Virtakas iezi Braslas upes krastos un dokumentāliem materiāliem no tā atklāšanas ekspedīcijām.

KDi lasi: Garāžas piezīmes vecpapam

Rakstnieks un žurnālists Arno Jundze stāsta par vīrišķību XXI gadsimtā un savu pirmo romānu Putekļi smilšu pulkstenī

Ābols upē. Filmas retrospekcija

Unikālajam dokumentālā vēstījuma un mākslas kino hibrīdam latviešu kinovēsturē - Aivara Freimaņa filmai Ābols upē - 40.

Ābols upē. Filmas retrospekcija

Unikālajam dokumentālā vēstījuma un mākslas kino hibrīdam latviešu kinovēsturē - Aivara Freimaņa filmai Ābols upē - 40. Filma par dzīvesveidu un pilsētu, kādas vairs nav. Filma par Zaķusalu un jaunību. Atzīmējot šo notikumu, studijā Visio sadarbībā ar Latvijas Televīziju tapusi dokumentāla filma Ābols upē. Filmas arheoloģija. Režisore Agita Cāne-Ķīle, scenāriste Daira Āboliņa, operators Edgars Bite, komponisti Pēteris Plakidis un Raimonds Tiguls.

Kapusvētku restarts(17)

Tapis pētījums par kapusvētkiem kā latviešu nacionālās identitātes rituālu 

Kapusvētku restarts

«Mums ir līdzi maigais grābeklis ar drebošiem, gariem zariem kā miroņa roka un arī stingrais grābeklis ar normāliem, īsiem zariņiem. Ar miroņa roku mēs nogrābstām visu lieko (kļavu degunus un liepziedu čužas, pirmās dzeltenās lapas, skudru ceļus), ar stingro taisām musturi. Vēl ir asa birste, es sēžos pēc kārtas uz visiem kapiem un birstēju nost sūnas un smiltis no apmalēm,» tā pirms septiņiem gadiem 29. augustā Kultūras Dienā slejā Svētki kapiņiem rakstīja dzejniece Agnese Krivade.

Uz Rīgas lidostu ar Čaka dzeju koferī

"Kāpēc ne? Viena no mazajām Čaka grāmatiņām varētu būt kā suvenīrs, ko viņš ieliek savā koferī," Aleksandra Čaka memoriālā dzīvokļa - muzeja direktore Antra Medne uzbur ainu ar iztēlotu tūristu, kuru šovasar Rīgā tiešām netrūkst.

Uz Rīgas lidostu ar Čaka dzeju koferī

«Kāpēc ne? Viena no mazajām Čaka grāmatiņām varētu būt kā suvenīrs, ko viņš ieliek savā koferī,» Aleksandra Čaka memoriālā dzīvokļa - muzeja direktore Antra Medne uzbur ainu ar iztēlotu tūristu, kuru šovasar Rīgā tiešām netrūkst. Šo vīziju varam paturpināt - kāds no Pasaules koru olimpiādes 27 000 dalībnieku drūmā novembra vakarā sadūšojas attaisīt dīvaino «vella dziru», ko vasarā atvedis no Rīgas, un kofera kabatas dziļākajā stūrī atrod mazu grāmatiņu.

Jons Meks: Prāts izslēdzas pats no sevis(6)

Jona Meka ieiešana sevī un pieslēgšanās tagadnei – putniem un bērniem parkā – ir tik pilnīga, ka gribētos šo cilvēku likt svētā mierā. Ja vien viņš nebūtu Jons Meks

KDi lasi: Prāts izslēdzas pats no sevis

Jona Meka ieiešana sevī un pieslēgšanās tagadnei – putniem un bērniem parkā – ir tik pilnīga, ka gribētos šo cilvēku likt svētā mierā. Ja vien viņš nebūtu Jons Meks

Metāls Rēzeknē

Rēzeknes Mākslas nama darbnīcās līdz 19. jūlijam notiks Metāla mākslas simpozijs, kurā taps metāla mākslas vides objekti.

Teātra rudens delikateses

Rudenī Rīgā teatrāļi varēs justies laimīgi. Septembrī un novembrī bez pašmāju sezonas atklāšanas izrādēm gaidāma arī rinda spilgtu viesizrāžu ar atzīmi «jāredz».

Ielidot Marka Šagāla pasaulē

«Mākslā, tāpat kā dzīvē, iespējams ir viss, ja tās pamatā ir Mīlestība» - tas ir viens no Marka Šagāla radošās dzīves moto. Viņa gadījumā tas jāsaprot pavisam tieši - govis, kazas un mīlētāji var lidot, tikai pasmaidot par gravitācijas spēku un citiem loģikas likumiem.

Latvijas filmu vakari Esplanādē

Ar Ņujorkā dzīvojošās latviešu režisores un animācijas filmu mākslinieces Signes Baumanes filmu parādi 2. jūlijā plkst. 22.30 vasarnīcā Esplanāde 2014 sāksies cikls Latvijas filmu vakari. Režisores filmu vadmotīvs ir sievietes sajūtas un pieredze, izteiksmes veids - metaforisks un nereti provokatīvs.

Čuguna vainags Pedvālē

Pedvālē sola grandiozākos Jāņus, kādi jebkad šeit piedzīvoti. Centrālais notikums – Čuguna vainags – uguns skulptūras un performances visas nakts garumā, vulkāns izvirdīs trīs reizes