Pēkšņi naktī no ceturtdienas uz piektdienu, 12. septembrī mūžībā aizgājis teātra un kino kritikas autoritāte Normunds Naumanis. Dienas cilvēks no avīzes dibināšanas 1990. gadā. Līdz ar tuviniekiem arī mēs, laikraksta Diena un portāla Diena.lv redakcija, nespējam aptvert un samierināties ar šo ziņu.
«Dzejas dienas apliecina, ka sabiedrība sāk atkopties no
okupācijas traumas. Interese par Dzejas dienām apliecina, ka
cilvēkiem ir interese pašiem par sevi kā domājošām, jūtīgām
būtnēm,» saka dzejniece Liāna Langa, kura vakar vakarā, 11.
septembrī, Raiņa dzimšanas dienā Esplanādē Rīgas 2014
vasarnīcā pie dzejnieka pieminekļa kopā ar cunftes māsām un brāļiem
Ievu Rupenheiti, Ingmāru Balodi, Uldi Bērziņu, Edvīnu Raupu un Arti
Ostupu Latviešu dzejas maratonā lasīja savu dzeju.
«Viens no Dzejas dienu skaistākajiem notikumiem,» Dainas Sirmās
otro dzejas krājumu Iekšpagalms piesaka redaktors Ronalds
Briedis. «Viņa nepalika tikai kā uzplaiksnījums. Ļoti spilgta,
pārliecinoša un vērtīga dzeja. Daina Sirmā ir sakustinājusi ne
tikai mūsu literatūras gaisu, bet arī valodu,» uzskata dzejnieks
Jānis Vādons.
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā biedrība Ascendum
sadarbībā ar Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomi šodien,
8. septembrī, plkst. 14 atklās pirmo atjaunoto dzejas krājumu
bērniem Garā pupa. Kā paša pirmā Garās pupas
gadagājuma ievadvārdos 1983. gadā rakstīja Ojārs Vācietis: «Te nu
ir vēl viena, nemaz nevar izstāstīt, cik raibziedaina pupa.
«Pagājušajā gadā mums bija ļoti ekspresīvas filmas. Divām
trešdaļām bija vecuma ierobežojums. Šogad tāds ir tikai ēģiptiešu
filmai Laukums (rež. Džehana Nūdžeima, 2013), kas
dokumentē Hosni Mubaraka diktatūras gāšanu. Pārējās filmas ir
samērā klusinātas,» Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma
programmu raksturo Nacionālā kino centra pārstāve Zanda Dūdiņa.
Gaismas pils Mezonīnā (1,5. stāvā) 28. augustā Latvijas
Nacionālā bibliotēka (LNB) un LNB Atbalsta biedrība atklājusi
vietu, kur 2015. gada nogalē tiks izvietota Virtakas ieža kopija ar
senajām senču rakstu zīmēm. Līdz tam šajā vietā būs skatāms video
Klinšu raksti. Virtaka - par Virtakas iezi Braslas upes
krastos un dokumentāliem materiāliem no tā atklāšanas
ekspedīcijām.
Unikālajam dokumentālā vēstījuma un mākslas kino hibrīdam
latviešu kinovēsturē - Aivara Freimaņa filmai Ābols upē -
40. Filma par dzīvesveidu un pilsētu, kādas vairs nav. Filma par
Zaķusalu un jaunību. Atzīmējot šo notikumu, studijā Visio
sadarbībā ar Latvijas Televīziju tapusi dokumentāla filma Ābols
upē. Filmas arheoloģija. Režisore Agita Cāne-Ķīle, scenāriste
Daira Āboliņa, operators Edgars Bite, komponisti Pēteris Plakidis
un Raimonds Tiguls.
«Mums ir līdzi maigais grābeklis ar drebošiem, gariem zariem kā
miroņa roka un arī stingrais grābeklis ar normāliem, īsiem
zariņiem. Ar miroņa roku mēs nogrābstām visu lieko (kļavu degunus
un liepziedu čužas, pirmās dzeltenās lapas, skudru ceļus), ar
stingro taisām musturi. Vēl ir asa birste, es sēžos pēc kārtas uz
visiem kapiem un birstēju nost sūnas un smiltis no apmalēm,» tā
pirms septiņiem gadiem 29. augustā Kultūras Dienā slejā
Svētki kapiņiem rakstīja dzejniece Agnese Krivade.
"Kāpēc ne? Viena no mazajām Čaka grāmatiņām varētu būt kā suvenīrs, ko viņš ieliek savā koferī," Aleksandra Čaka memoriālā dzīvokļa - muzeja direktore Antra Medne uzbur ainu ar iztēlotu tūristu, kuru šovasar Rīgā tiešām netrūkst.
«Kāpēc ne? Viena no mazajām Čaka grāmatiņām varētu būt kā
suvenīrs, ko viņš ieliek savā koferī,» Aleksandra Čaka memoriālā
dzīvokļa - muzeja direktore Antra Medne uzbur ainu ar iztēlotu
tūristu, kuru šovasar Rīgā tiešām netrūkst. Šo vīziju varam
paturpināt - kāds no Pasaules koru olimpiādes 27 000 dalībnieku
drūmā novembra vakarā sadūšojas attaisīt dīvaino «vella dziru», ko
vasarā atvedis no Rīgas, un kofera kabatas dziļākajā stūrī atrod
mazu grāmatiņu.
Jona Meka ieiešana sevī un pieslēgšanās tagadnei – putniem un bērniem parkā – ir tik pilnīga, ka gribētos šo cilvēku likt svētā mierā. Ja vien viņš nebūtu Jons Meks
Kopš grāmatas iznākšanas man neskaitāmas reizes ir piedāvāts iedzert aprikožu sulu – smejas franču rakstnieks un kinorežisors Dāvids Foenkinoss. Tas ir citāts no viņa grāmatas Smalkjūtība/La Délicatesse (2009) paša sākuma – iepazīšanās ainas.
Jona Meka ieiešana sevī un pieslēgšanās tagadnei – putniem un bērniem parkā – ir tik pilnīga, ka gribētos šo cilvēku likt svētā mierā. Ja vien viņš nebūtu Jons Meks
Rudenī Rīgā teatrāļi varēs justies laimīgi. Septembrī un
novembrī bez pašmāju sezonas atklāšanas izrādēm gaidāma arī rinda
spilgtu viesizrāžu ar atzīmi «jāredz».
«Mākslā, tāpat kā dzīvē, iespējams ir viss, ja tās pamatā ir
Mīlestība» - tas ir viens no Marka Šagāla radošās dzīves moto. Viņa
gadījumā tas jāsaprot pavisam tieši - govis, kazas un mīlētāji var
lidot, tikai pasmaidot par gravitācijas spēku un citiem loģikas
likumiem.
Ar Ņujorkā dzīvojošās latviešu režisores un animācijas filmu
mākslinieces Signes Baumanes filmu parādi 2. jūlijā plkst. 22.30
vasarnīcā Esplanāde 2014 sāksies cikls Latvijas filmu
vakari. Režisores filmu vadmotīvs ir sievietes sajūtas un
pieredze, izteiksmes veids - metaforisks un nereti provokatīvs.
Pedvālē sola grandiozākos Jāņus, kādi jebkad šeit piedzīvoti. Centrālais notikums – Čuguna vainags – uguns skulptūras un performances visas nakts garumā, vulkāns izvirdīs trīs reizes
«Šī ideja aktualizējas laiku pa laikam. Nolēmām šogad mēģināt,»
Spēlmaņu nakts kritēriju lielāku jaunumu - atsevišķi
vērtētas lielās un mazās zāles izrādes - komentē žūrijas pārstāvis
Atis Rozentāls. Kritiķis atklāj, ka būtisks, lai arī ne vienīgais
impulss šādam lēmumam bijusi Džilindžera gada sākumā LTV raidījumā
100 g kultūras. Diskusija izteiktā pārliecība, ka nav
pareizi kopā vērtēt lielās un mazās zāles iestudējumus, jo pārāk
atšķiroties to specifika.
Lībiešu lietās Valts Ernštreits jūtas padarījis visu un pat vairāk. Izdodot otro dzejas krājumu, viņš atgriežas pie tā, ko, iespējams, būtu vēlējies darīt visu laiku