Svētku programmā piedalīsies latviešu diasporas kori, deju kolektīvi, folkloras kopas no Vācijas un latviešu kopienām citās pasaules valstīs, kā arī mākslinieciskie kolektīvi un ciemiņi no Latvijas. Svētku laikā notiks atklāšanas dievkalpojums un gājiens, koru sadziedāšanās, deju kolektīvu un folkloras kopu koncerti, izstāde par Eslingenas nometni un svētku balle. Par svētku kulmināciju kļūs mūzikls, trimdas latviešu stāsts Eslingena, kura autori ir Čikāgas piecīšu solists Alberts Legzdiņš, Emmy balvas laureāte Lolita Ritmane un Andris Ritmanis. Mūzikls pirmo iestudējumu piedzīvojis vairāk nekā pirms 10 gadiem, otro iestudējumu Latvijā bija iespēja vērot pirms pāris gadiem, bet 2017. gada vasarā Eslingenas svētkos tas piedzīvos jauniestudējumu režisora Jāņa Mūrnieka vadībā, kurš bijis režisors arī iepriekšējam Latvijā tapušajam mūzikla iestudējumam. Vienlaikus ar šiem svētkiem ārvalstīs tiks ieskandināta Latvijas simtgade un 2018. gada Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki.
Latviešu diasporas kopiena Vācijā 2017. gadā iecerējusi īpašu uzmanību pievērst latviešu tautas trimdas gaitām un dzīvei bēgļu nometnēs, tādēļ atceres pasākums 1947. gada 25. maijā notikušajiem Eslingenas Dziesmu svētkiem ir loģiska ieceres kulminācija. Eslingena bija viena no lielākajām latviešu bēgļu apmetnēm pēckara gados. Te notikušie Dziesmu svētki pulcēja vairāk nekā 1000 dalībnieku un izskanēja caur koncertiem, teātra izrādēm, izstādēm, dievkalpojumiem un svētku gājienu. Drīz pēc tam sākās latviešu bēgļu masveida izceļošana uz visām pasaules malām. 1950. gada maijā Eslingenas nometne tika slēgta.
Tulkotājs un rakstnieks Valdemārs Kārkliņš 1947. gadā žurnālā Sauksme par Eslingenas Dziesmu svētkiem rakstījis: «Par spožu latviskā gara, mūsu dziesmu mīlestības un muzikālās kultūras manifestāciju izvērtās 25. maija Dziesmu svētki Eslingenā. Patiesībā tā nebija dziesmu diena vien. 24 koru un apmēram 1000 dziedātāju koncerts bija tikai centrālais notikums veselā sarīkojumu virknē, kas sākās ar svinīgiem Vasarsvētku dievkalpojumiem visu konfesiju dievnamos un aptvēra mākslas un daiļamatniecības izstādi, atsevišķu solistu koncertus, rakstnieku rītu un teātra izrādes. Visi šie sarīkojumi bija pulcējuši skaistajā Nekaras pilsētiņā tik daudz latviešu, ka gandrīz katrs otrais pretimnācējs tās ielās bija mūsu tautietis no tuvākām vai tālākām vietām Vācijā, kur vien mīt latvju trimdinieki.»