Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Aktuāli
Rīgā +20 °C
Daļēji saulains
Trešdiena, 15. maijs
Sofija, Taiga, Airita, Arita

Undīne Adamaite

Pabeigts žests(2)

Maijai Pļiseckai (1925–2015) līdzīgu nebija. Un viņa pati to zināja. "Es esmu radījusi savu stilu," viņa teica intervijā Kultūras Dienai pirms desmit gadiem

FK Portfolio balva - Viktorijai Ekstai

Pirmo FK Portfolio balvu ieguvusi Viktorija Eksta par sēriju Dievs. Daba. Darbs. Balvas ieguvēja ir 27 gadus veca fotogrāfe, kura sēriju Dievs. Daba. Darbs veidojusi kā interpretāciju par tāda paša nosaukuma Annas Brigaderes romānu. Eksta fotografējusi pašportretus kādā pamestā lauku mājā, izmantojot tur atrastās drēbes un lietas.

Renesanse Bergāmo(6)

Ja piecas dienas Itālijā aprīlī nesasilda cilvēka miesu un garu, iespējams, viņš tiešām ir no pašnāvnieku riska grupas

Sapņotāja lelles ar dvēseli. Arnoldam Burovam - 100

«Bez Arnolda Burova latviešu animācijas kino noteikti būtu savādāks un sliktāks. Reti tiek uzņemtas filmas, kurām nekaitē laika zobs, un Burova darbi ir tieši tādi,» 2006. gadā, atvadoties no režisora, teica Nils Skapāns. Par savu labāko filmu Burovs pats uzskatīja Bimini.

Valoda cenu zīmēm un filozofijai

Apspēlējot nenotikušās revolūcijas (sieviešu, lībiešu/latgaliešu, homoseksuālu cilvēku, integrācijas, revolūcijas pret patērētājsabiedrību), pagājušās nedēļas nogalē, 24. aprīlī, Latvijas Dzelzceļa muzejā notika gada nozīmīgākais pasākums pašmāju literatūrā - Latvijas Literatūras gada balvas pasniegšanas ceremonija.

Stacija diviem? Nē, ģimenei ar kaķi

«Pirmais vilciens, ko atceros, bija mazais bānītis, kas klunkuroja no Stukmaņiem uz Vecgulbeni. (..) Pret kalnu kāpdams, tas kļuva pavisam gauss un ieslīdēja dziļā ierakumā. Bieži redzēju, kā lielākie zēni nolec no vilciena kāpnēm un skrej tam līdzi, noplūc pa puķei vai ceļmalas dadzim un reizēm pat steidzīgi palasa zemenes, kas auga dzeltenās grants nogāzes aizvējā.

Maijā Latvijā viesosies mākslas aktīvisti(1)

Par klaunu pārģērbies slepenpolicijas aģents, protestētājs sieviešu drēbēs, kas protesta laikā pazaudē augstpapēžu kurpi, šosejas vidū iestādīti koki - tās ir dažas no epizodēm Džona Džordana autobiogrāfiskajā izrādē lekcijā Mēs nekad agrāk te neesam bijuši, kurā viņš dalās 20 gadu ilgajā aktīvista pieredzē un jautā, kā iespējams saglabāt drosmi un rīcības spēju šodien.

Dumpīgā iztēles laboratorija

Par klaunu pārģērbies slepenpolicijas aģents, protestētājs sieviešu drēbēs, kas protesta laikā pazaudē augstpapēžu kurpi, šosejas vidū iestādīti koki - tās ir dažas no epizodēm Džona Džordana autobiogrāfiskajā izrādē lekcijā Mēs nekad agrāk te neesam bijuši, kurā viņš dalās 20 gadu ilgajā aktīvista pieredzē un jautā, kā iespējams saglabāt drosmi un rīcības spēju šodien.

Tomasa Transtremera Baltijas motīvs(3)

"Ar Tomasa Transtremera vārdu pirmo reizi sastapos kādā intervijā ar Josifu Brodski, kurš nenoliedza, ka ir no viņa ietekmējies. Ļoti vēlu, tikai 1999. gadā, Jumavā iznāca Tomasa Transtremera dzejoļu izlase _Atmiņas mani redz _vairāku ievērojamu latviešu dzejnieku un atdzejotāju pārlikumā latviski. Kad grāmatnīcā uzšķīru šo krājumu un turpat uz vietas izlasīju vairākus dzejoļus, nojautu, ka šo dzejnieku lasīšu visu atlikušo dzīvi, un tā arī ir noticis," atceras dzejniece Liāna Langa.

Pamanīti, novērtēti šajā laikā

Tuvojas brīdis, kad uzzināsim, "kuri ir bijuši gara un miesas ne/notikušo revolūciju precīzākie un pārliecinošākie hronisti" (www.laligaba.lv). 24. aprīlī Dzelzceļa muzejā notiks Latvijas Literatūras gada balvas pasniegšanas ceremonija. Tas ir lielākais un nozīmīgākais profesionālais literatūras izvērtējums Latvijā.

Atmiņas Jūs redz

«Ar Tomasa Transtremera vārdu pirmo reizi sastapos kādā intervijā ar Josifu Brodski, kurš nenoliedza, ka ir no viņa ietekmējies. Ļoti vēlu, tikai 1999. gadā, Jumavā iznāca Tomasa Transtremera dzejoļu izlase Atmiņas mani redz vairāku ievērojamu latviešu dzejnieku un atdzejotāju pārlikumā latviski. Kad grāmatnīcā uzšķīru šo krājumu un turpat uz vietas izlasīju vairākus dzejoļus, nojautu, ka šo dzejnieku lasīšu visu atlikušo dzīvi, un tā arī ir noticis,» atceras dzejniece Liāna Langa.

Pamanīti, novērtēti šajā laikā

Tuvojas brīdis, kad uzzināsim, «kuri ir bijuši gara un miesas ne/notikušo revolūciju precīzākie un pārliecinošākie hronisti» (www.laligaba.lv.). 24. aprīlī Dzelzceļa muzejā notiks Latvijas Literatūras gada balvas pasniegšanas ceremonija. Tas ir lielākais un nozīmīgākais profesionālais literatūras izvērtējums Latvijā.

Heinrihsone: «Ar krāsām varu visu»

«Es neuzdrošinos rakstīt, bet ar krāsām varu visu. (..) Bāzējos sevī, jo nesaprotu, kā var otra atziņās daudz smelties sev. Šajā ziņā man gan sevis nedaudz žēl, īpaši šogad, kad visi runā par Raini un Aspaziju. No viņiem gribētos smelties, bet laikam šinī dzīvē līdz viņiem netikšu,» - galerijā Māksla XO atklās vārdos un domās neatkarīgās mākslinieces Helēnas Heinrihsones izstādi _Dienasgrāmata.

Kinoteātrī Splendid Palace sāk rādīt Force Majeure

Force Majeure patiešām ir iespaidīgs darbs - nenoliedzami, viens no smalkākajiem, estetizētākajiem un negaidītākajiem Eiropas šī gada kino notikumiem - tā portālam arterritory.com pagājušā gada oktobrī rakstījusi kinokritiķe Dita Rietuma. «Vizuāli fascinējošo psihodrāmu» jau varēja noskatīties pērnā gada decembrī, kad vairākas no 27. Eiropas Kinoakadēmijas balvai nominētajām filmām demonstrēja Rīgas Starptautiskajā kino festivālā.

Surogātpatiesība(68)

Diemžēl šādi "portreti" degradē intervijas jēgu, padarot mākslinieku par neaizsargātu žurnālista objektu un spēļmantiņu

Aspazija. Personīgi. Kā viņa pati dzīvē jutās(27)

Sēžot dekorācijās pie Aspazijas galda, par sievieti, dzejnieci un politiķi Elzu Pliekšāni (1865–1943) sarunājas trīs mūslaiku Aspazijas – dramaturģe Inga Ābele, režisore Māra Ķimele un aktrise Baiba Broka

Ir arī foršāki dzīvnieki par cilvēku

«Tas, ko es šobrīd daru literatūrā, un tas ir vienīgais apzinātais eksperiments, - mēģinu rakstīt mazliet vienkāršāk,» saka rakstniece Ilze Jansone. Tomēr, kā grāmatas atklāšanā norādīja redaktore Gundega Blumberga, jaunības maksimālisms viņai vēl esot. To apzinās arī pati rakstniece. Joprojām patīkot domāt par tēmām, kas tik viegli nedodas rokās. Tikai tagad viņas mērķis ir uzrakstīt tā, lai saprot arī «anonīmais lasītājs», ne tikai tuvāko loks.

Spēks neplūst pa straumi

«Bet es vienmēr saku un teikšu, cik Dievs man ļaus, saviem studentiem - runājiet par to, kas jums tiešām sāp, kas uztrauc, kas šķiet neizmaināms un galīgs. Un tas mainīsies,» ar šādiem vārdiem vakarvakarā, 12. martā, Dienas gada balvas ceremonijā izskanēja kinorežisora Pētera Krilova eseja Kas man ir/nav māksla.

Domuzīme. Nr.1

Ceļu pie lasītājiem sācis literārā žurnāla Domuzīme pirmais numurs. Tas paredzēts literatūras, publicistikas un vēstures cienītājiem un izdots par Valsts kultūrkapitāla fonda piešķirto finansējumu.

Folklorizējies arhitekts

«Mani vienmēr ir izbrīnījis tas, ka arhitekti padomju laikā bija maz zināmi. Mēs pazinām vaigā rakstniekus, mūziķus, aktierus,» saka Arhitektūras muzeja direktore Ilze Martinsone, iepazīstinot ar jauno izstādi Juris Monvīds Skalbergs. No modernisma līdz postmodernismam. Šim paradoksam ir skaidrojums.

Viļņā pamana Meleci un Zenni

nedēļas nogalē Viļņas grāmatu tirgū sadalīti Starptautiskā Baltijas grāmatu mākslas konkursa diplomi, starp laureātiem ir arī izdevniecībā Liels un mazs izdotais Ingas Gailes dzejoļu krājums Vai otrā grupa mani dzird?. Konkursā, kuru kopš 1995. gada pārmaiņus rīko Latvijas, Lietuvas un Igaunijas grāmatizdevēji, piedalās izdevumi, kas nominēti nacionālajos grāmatu mākslas konkursos. Grāmatas vērtēja starptautiska žūrija, piešķirot balvas trīs izdevumiem no katras valsts. Latviju žūrijā pārstāvēja Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka.

Lēnā fotografēšana

«Šī ir reta un īpaša izstāde,» uzsver Latvijas Fotogrāfijas muzeja vadītāja Maira Dudareva. Līdz 22. martam šeit skatāma izstāde Alternatīva, kurā eksponēti mūsdienu fotogrāfu radīti attēli, kas veidoti, izmantojot vēsturiskas uzņemšanas un izgatavošanas tehnikas. Ar saviem darbiem piedalās latviešu fotogrāfi Raimo Lielbriedis, Māris Ločmelis un ar Somijas vēstniecības atbalstu - arī fotogrāfs no Somijas - Jalo Porkala. Rīgas skati, dažādi portreti, kuros mūsdienu cilvēki izskatās kā no vecmāmiņu albumiem, ainavas un pat mēness.