Ar basām pēdām mauriņā. Lai zāliens būtu skaists un gluds, tas pavasarī pareizi jāsakopj

Izvēlies īsto kombināciju

Arī tad, ja esat puķu mīļotājs vai praktiķis, kuram vissvarīgākais šķiet izaudzēt noderīgas un ēdamas lietas, kādu dārza laukumu ir vērts atstāt zālienam gan tādēļ, lai būtu, kur atpūsties, gan tādēļ, ka zāliena laukumi vizuāli paplašina dārzu. 

Neviena vieta nestāv tukša, un arī tad, ja neesat zālienu speciāli sējuši, kaut kas jau no zemes ārā spraucas. Atkarībā no tā, cik sen konkrētais zemes pleķītis ir speciāli kopts, kāda ir augsne un vieta dārzā – ēnaina vai saulaina –, atšķirsies augu sugu sastāvs. Ja gribat veidot īpašu mauriņu, to ieteicams iesēt. Agronoms Māris Narvils stāsta, ka dominē trīs veidu zālienu sēklu maisījumi – ēnainām vietām, teritorijām, kur ieplānota liela slodze (sportošana, mājdzīvnieki), un vienkārši acu priekam – skaistumam. Mauriņu var veidot katrs pats, apdomājot, kādus augus vēlas tur redzēt, un izvēloties attiecīgās sēklas, jaucot auzenes, smilgas, skarenes, airenes, timotiņu, āboliņu un citas zāles, bet labāk izvēlēties jau gatavus maisījumus. Ja maisījumu veidojat paši, jānoskaidro, vai kāds no augiem nav izteikti agresīvs un dominējošs un nenomāks pārējos "buķetē" esošos augus. Ja zāliens ir bojāts un kādās no tā daļām ir izveidojušies kaili vai apsūnojuši laukumi, arī šīs daļas var apsēt no jauna, izvēloties līdzīga sastāva sēklu maisījumu kā pārējā zālienā. Uz sēklu maisījuma iepakojuma parasti ir norādīts, cik lielas teritorijas iekārtošanai ar to pietiks.