Laika ziņas
Šodien
Migla

Reti diagnosticētais slepkava

Hroniska obstruktīva plaušu slimība ir trešais izplatītākais nāves cēlonis pasaulē.

Ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību pasaulē sirgst simtiem miljonu cilvēku, bet Latvijā tā varētu būt katram trīspadsmitajam, vēsta farmācijas kompānijas GlaxoSmithKline apkopotie dati. HOPS ir trešais izplatītākais nāves cēlonis pasaulē, un Igaunijā ir pat izpētīts, ka vīriešiem HOPS ir pirmais un nozīmīgākais nāves cēlonis. Un vienlaikus tā ir cilvēkiem nezināma slimība, ko neatklāj un neārstē pietiekamā apjomā. 

HOPS ir slimība, kas sašaurina elpceļus, tā ierobežo gaisa plūsmu plaušās. Neārstēta HOPS laika gaitā noved pie letāla iznākuma – cilvēks vienkārši nosmok. HOPS var diagnosticēt, veicot plaušu izelpas pārbaudi jeb spirometriju. 

HOPS parasti attīstās pēc 40 gadu vecuma, un biežākais iemesls ir smēķēšana. Taču nozīmīga loma ir arī iedzimtībai, kaitīgiem darba apstākļiem un gaisa piesārņojumam. Savukārt, pastāvīgi un pareizi lietojot zāles, ar šo hronisko slimību var sadzīvot arī līdz sirmam vecumam. Taču pirmais un galvenais ārstu ieteikums – atmetiet smēķēšanu!

 

Vairāk nekā diabēta un onkoloģijas slimnieku

Vienlaikus izplatīta un vienlaikus mazzināma slimība – tas ir HOPS diagnozes posts. Parasti slimība attīstās pēc 40 gadu vecuma, un nereti pirmās elpas trūkuma pazīmes cilvēki vienkārši noraksta uz vecumu. Ārsti pneimonologi rēķina, ka Latvijā varētu būt pat 100–150 tūkstoši HOPS slimnieku. Tas ir daudz vairāk nekā reģistrēto diabēta (91,5 tūkstoši) un onkoloģijas pacientu (77,3 tūkstoši). Pasaulē kopumā ir 384 miljoni HOPS pacientu. 

 

Ārstējas tikai 8%

Lai arī potenciāli HOPS varētu būt ļoti izplatīta, oficiāli dati liecina, ka HOPS kā slimības diagnoze Latvijā noteikta tikai 25 tūkstošiem pacientu. Diemžēl arī visi zināmie pacienti neārstējas – zāles lieto tikai nedaudz vairāk kā 12 tūkstoši pacientu, un tas nozīmē, ka Latvijā HOPS ārstē tikai 8% no visiem potenciālajiem pacientiem. 

Iemesli ir daudz un dažādi – gan materiāli, gan psiholoģiski. HOPS pacienti nereti ir vecāka gadagājuma cilvēki, kam ir arī vairākas citas slimības un naudas visu zāļu iegādei nepietiek. Bieži vien tad HOPS zāļu iegāde tiek atlikta. Tāpat kā jebkuras slimības ārstēšanā, ļoti svarīga ir arī pacientu līdzestība, bet ārsti nereti dzird atrunas par grūti lietojamiem inhalatoriem un grūtībām atcerēties regulāri lietot zāles. Un tā kopumā veidojas ļoti satraucoša statistika. 

 

Trešais mirstības cēlonis pasaulē

HOPS ir hroniska un neatgriezeniska slimība – ja to neārstē un nekontrolē ar zālēm, regulāri var notikt uzliesmojumi, kuru laikā cilvēks smok un bieži nonāk slimnīcā. Pēc katra uzliesmojuma, kaut arī to apārstē, reāli cilvēka plaušu darbība var pasliktināties. Rezultātā HOPS ir trešais izplatītākais mirstības iemesls pasaulē. Vairāk nāvju nekā HOPS rada tikai sirds un asinsvadu slimības un insults. 

HOPS ļoti bieži ir saistīta ar sirds un asinsvadu slimībām, kā arī plaušu vēzi – jo to visu attīstību diemžēl veicina smēķēšana. Ārsti rēķina, ka aptuveni ceturtā daļa HOPS pacientu nomirst no elpošanas nepietiekamības jeb nosmok, aptuveni 65% – no sirds un asinsvadu slimībām un plaušu vēža.

 

Zāles (ne)var glābt dzīvību

Lietojot nepieciešamos medikamentus, HOPS attīstību iespējams apturēt vai būtiski palēnināt, samazinot invaliditātes un nāves risku. Latvijā valsts kompensē 50% no HOPS zāļu cenas, un šis kompensācijas apjoms jau desmit gadu ir palicis tik mazs pēc krīzes gados veiktā "pagaidu" samazinājuma. Latvija ir arī vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur valsts nekompensē skābekļa terapiju, kas HOPS pacientiem nepieciešama slimības pēdējā stadijā, lai vispār elpotu. Ja pacienti nevar atļauties zāles, tiem vienkārši ir jānosmok savā mājoklī. 

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Kura partija tiks pie premjera posteņa un iespējas sastādīt valdību?

Kopā nobalsojuši: 419

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Eksperts kopā ar pacientu

36 gadus medicīnā strādājošā Līga Ārente uzsver – ar pacientu jāsadarbojas.

Veselība

Vairāk Veselība


Dārza Diena

Vairāk Dārza Diena


Senioru Diena

Vairāk Senioru Diena


Dienas padomi

Vairāk Dienas padomi


Būve un interjers

Vairāk Būve un interjers


Cits

Vairāk Cits