Es esmu kaķu cilvēks. Man nekad nav piederējuši suņi – ar sevi iepazīstina Olita Tidomane. Es esmu suņu cilvēks – apgalvo Arlita Laine Fedotova: "Es nesaprotu, kas ar kaķiem ir jādara. Suns nāk pretī, un man viss ir skaidrs."
Abām dzīvnieki ir viņu ģimene – Olita ar kaķiem dzīvo Juglas daudzstāvu nama miniatūrā vienistabas dzīvoklī, bet Arlita Laine ar vīru, meitiņu Irbi un suni – Medemciemā, nelielā "rūķu mājiņā", kā pati smejas. Un tomēr viņas ir līdzīgas. Abas, pastāstījušas par saviem astainajiem tuviniekiem, nevaicātas nonāk līdz tēmai par to, cik svarīgi ir cieņpilni izturēties pret dzīvniekiem, par kuriem esi uzņēmies rūpes. "Dzīvnieks nav spēļmantiņa vai interjera priekšmets, kuru pieskaņot spilvenu krāsai. Ko tu vari iemācīt bērniem, ja pats necienīgi izturies pret dzīvnieku?" retoriski vaicā Olita. Arlita Laine novērojusi: "Sabiedrībā, par laimi, attieksme mainās. Lai gan šajā virzienā vēl daudz darāmā."
Ieņēmuši sirds gabaliņu
Viņi ir kā ilustrācija trīs dažādiem kaķu raksturiem. Ādolfa mazās ūsiņas jau zib pretī, tiklīdz ienākam pa durvīm. Arī prom ejot groziņā šķietami saldi aizmigušais kaķis kā dzelts izlec ārā un teciņiem dodas atvadīties no manām zābakšņorēm. Liktenīgas lietas dzīvē vienkārši notiek. Nekad nav bijis tā, ka Olita ilgojusies tieši pēc trim kaķiem, bet tā vienkārši noticis.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 23. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!