Kaķīšu bildes rullē. Nu kurš nav ar azartu bildējis kādu kaķi? Fotogrāfijās, filmās, skulptūrās tie liek smaidīt, smieties, brīnīties, arī skumt. Kristīne Groma izdomājusi projektu Rīgas minkas, kas ir vairāk nekā tikai fotografēšana. Kaķis pilsētas vidē ir tik raksturīgs, bet tajā pašā laikā arī tik neparasts.
Savam priekam
Kā tas sākās? Izrādās, ka šajā septembrī varētu svinēt piecu gadu jubileju kopš tā brīža, kad Kristīne sāka fotografēt Rīgas kaķus. «Es tā precīzi varu to pateikt, jo tas bija saistīts ar dzīvesvietas maiņu. No Iļģuciema pārvācos uz Latgales priekšpilsētu, ko toreiz dēvēja par Maskačku,» stāsta Kristīne. «Brīvajā laikā man patīk skriet. Tādā veidā apkaimi var iepazīt daudz plašāk, niansētāk. Bet – cik ilgi skriesi? Paliek garlaicīgi! Pievērsu uzmanību, ka tajā rajonā bija daudz kaķu. Sāku tos fotografēt. Uztaisīju Instagram kontu un liku tajā uzņemtās bildes. Skatos – divdesmit sekotāju. Pēc kāda laiciņa – jau piecdesmit, tad – simts. Tagad jau ir vairāk nekā divi tūkstoši. Tas bija tik negaidīti! Cilvēki paši sūtīja bildes, Instagram ietagoja manējās.» Tas viss rezultējās ar to, ka Valmiermuižas alus vēstniecībā Rīgā sadarbībā ar Valmiermuižas kultūras biedrību ziemā notika pasākums, kurā savijās māksla, mūzika un sociālā atbildība, – Kristīnes foto izstāde Rīgas minkas. «Man bilžu ir tūkstošiem, bija tik grūti sameklēt, kuras likt izstādē. Man gribējās izstādi iekārtot ar jēgu, ko palīdzēja izdarīt izstādes kuratore Inese Tone,» stāsta Kristīne.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 12. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00