Cane Corso suņu šķirnes pirmsākumi ir meklējami Senajā Romā. Pirms gladiatoru došanās ringā ar lauvām cīnīties sūtīja suņus, ko uzskata par Cane Corso priekštečiem. Nosaukums cēlies no latīņu valodas vārda «cohors», kas nozīmē «sargs», «aizstāvis». Kad nežēlīgās cīņas kļuva neaktuālas, šie dzīvnieki ieņēma godpilnu lomu imperatoru pilīs, pildot arī «sildelementu» funkcijas. Bet šis stāsts būs par mūsdienām un suni ponija augumā, kurš mīt dzīvoklī un savā ģimenē jūtas mīlēts.
Singai Kronpušai ir pieredze ar divām pelēkām Cane Corso cilts pārstāvēm, kas ļauj secināt – šīs krāsas korsas suņi prasa īpašas rūpes. Sarunā viņa atklāj arī četrkājainā drauga raksturu, kas šķirnes brāļiem var atšķirties. Pirms iegādāties plecīgo, bet eleganto ķepaini, der nopietni izvērtēt tā vajadzības un savu varēšanu.
Pelēks un liels – tas nav vienkārši
Sune Sāra ir dzimusi Liepājā, Marijas Demčenko audzētavā Amberland. Singa stāsta: «Marija ir fantastiska kinoloģe un trenere, arī sertificēta tiesnese un jau teju divdesmit gadu nodarbojas ar Cane Corso suņu pavairošanu. Pelēkais tonis, ko sauc par zilo, paģēr no saimnieka pastiprinātu uzmanību pret suņa uzturu. Pelēkas krāsas Cane Corso mēdz būt jutīgi pret vairākiem faktoriem. Nopirku lielo kaulu, dēvētu par hanteli, un iedevu sunim, lai trenē žokli, tīra zobus. Pēc pusotras diennakts atklājās problēma ar vēdera darbību. Kaula vietā Sāra tagad ikdienā labprāt grauž burkānus, kā arī neatsakās no svaigiem dārzeņiem un ogām. Treniņos dzīvnieks ir atsaucīgs, ja piedāvā vārītas vistu akniņas, sirsniņas, taču arī pēc šiem kārumiem garantēta vēdera nestabilitāte, un tas liek izvēlēties profesionālus kārumus.»
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 29. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00