Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +28 °C
Daļēji saulains
Otrdiena, 28. maijs
Vilhelms, Vilis

Dāvana gan minčiem, gan cilvēkiem

Jaunās Kaķu mājas tapšana Jelgavā aizsākusi LBTU Veterinārmedicīnas fakultātes Mazo dzīvnieku patversmes turpmāku attīstību.

"Šī ir milzīga dāvana, kas norāda uz to, ka patversme ir kaut kā vērta, ka dzīvnieki ir svarīgi," saka Unda Ģēģere, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Veterinārmedicīnas fakultātes (VMF) Mazo dzīvnieku patversmes vadītāja. Šīgada maijā Jelgavā, Kristapa Helmaņa ielā 8, ar uzņēmuma LNK Industries un LNK Labdarības fonda atbalstu tika atklāts jauns šīs patversmes korpuss – moderna, ērta, dzīvnieku, patversmes darbinieku un apmeklētāju vajadzībām piemērota Kaķu māja, kurā izmitināti bez pajumtes palikušie un adopcijai sagatavotie kaķi. Te izveidota arī patversmes dzīvnieku veterinārajai aprūpei paredzēta ambulance.

Augstskolas paspārnē

LBTU VMF Mazo dzīvnieku patversme ir augstskolas fakultātes struktūrvienība, kā arī vienīgā dzīvnieku patversme Jelgavā. "To atvērām 1995. gadā – pēc tam kad domes pārstāvji mums pajautāja, vai varam pilsētai palīdzēt sakārtot bezsaimnieku, klaiņojošu dzīvnieku jautājumu," patversmes tapšanas vēsturi ieskicē U. Ģēģere.

Patversmes izveidē līdzekļus ieguldīja gan pašvaldība, gan augstskola (toreiz Latvijas Lauksaimniecības universitāte), telpas tika iedotas vienā no VMF korpusiem. Pirms vairākiem gadiem, kad šajā korpusā sākās pārbūve, suņiem, kaķiem un viņu kopējiem nācās pārvākties uz citām, tiesa, mazāk piemērotām telpām, turklāt arī tās vēlāk bija paredzēts izmantot studiju procesa vajadzībām. Bija skaidrs, ka patversmei vajag pašai savu ēku, kaut vai tikai moduļu mājiņu, lai gan finansiālu iespēju tādu uzbūvēt nebija. "Augstskolas vadība ļoti mūs atbalsta, taču primāri esam mācību iestāde, dzīvnieku patversme ir tikai fakultātes labās gribas žests. Patversme arī nekad nav bijis biznesa projekts. Vienmēr esam centušies paši tikt galā ar visu – vācam ziedojumus, piedalāmies iepirkumos," stāsta U. Ģēģere.

Uz mirkli gan pavīdējis jautājums – varbūt patversme jāslēdz? "Tomēr sapulcē ar augstskolas vadību un jauno VMF dekānu Kasparu Kovaļenko tika nolemts – patversmei būt!" atceras U. Ģēgere. Vietu jaunai ēkai fakultāte bija gatava nodrošināt, bet nauda bija jāmeklē pašiem, ko arī sākuši darīt. Staigājuši pa uzņēmumiem, centušies piesaistīt ziedotājus.

Laimīgs pavērsiens notika brīdī, kad patversmes sludinājumu sociālajos tīklos par līdzekļu vākšanu pamanīja cilvēki no LNK Labdarības fonda, kurš atbalsta dažādus sabiedriskā labuma projektus. Sazinoties, iepazīstoties un tiekoties bijis prieks par fonda gatavību iesaistīties, bet sākotnējā iecere par vienu moduļu māju savstarpējās sarunās ātri vien izauga par vienā ēkā savienotiem četriem moduļiem 75 m² platībā. Tas bija risinājums, kā izmitināt kaķus, kuri gatavi satikties ar potenciālajiem jaunajiem saimniekiem. "Sezonas laikā patversmē kopumā mēdz būt vairāk nekā 100 kaķu. Adopcijai sagatavotie dzīvnieki dažkārt pie mums pavada gadu vai ilgāk," stāsta U. Ģēģere, bet piebilst, ka parasti gan viņi jaunas mājas atrod ātrāk. Daudzus adoptē studenti, viņu radi un draugi.

Ēkas gala variants arī ļāva izplānot veterināro ambulanci, kurā varēs veikt patversmes dzīvnieku veterināro apskati un īsas operācijas. Tiesa, ambulance pilnvērtīgi vēl tikai drīzumā sāks darboties, jo zināms laiks bija vajadzīgs, lai to aprīkotu ar visu nepieciešamo.

No ieceres līdz Kaķu mājas nodošanai ekspluatācijā kopumā pagāja trīs gadi. Procesu mazliet ievilka pandēmija un citi apstākļi, taču šīgada maijā šī ēka tika svinīgi atklāta, bet augusta vidū tajā tika ielaisti pirmie kaķi un uzņemti pirmie apmeklētāji. Projektā ieguldīti 168 000 eiro.

Ieguvumi un plāni

LBTU VMF Mazo dzīvnieku patversmē patlaban mīt aptuveni 50–60 kaķu un 24 suņi. Jaunajā Kaķu mājā nonāk tikai tie minči, kas ir sagatavoti adopcijai – sterilizēti, vakcinēti, čipēti. Pārējie gaida rindā vai ir karantīnā.

U. Ģēģere priecājas, ka jaunā korpusa telpas ir gaišas, viegli kopjamas, ar kondicionieri. Kļuvis vieglāk un ērtāk nodrošināt visas dzīvnieku labturības normas, tikt galā ar smakām, cilvēku darbam ir labāki apstākļi, un patversmes darbiniekiem beidzot ir sava tualete – VMF teritorija mērāma hektāros, tā ka tas nemaz nav mazsvarīgs bonuss.

Visu izstaigāt un apskatīt kļuvis ērtāk arī apmeklētājiem. Līdzšinējās telpās allaž bijis pašauri, tāpēc, piemēram, bērni ratiņkrēslos no speciālās skolas, kuri ik gadu viesojas patversmē, visur iebraukt nevarēja. Nu šīs problēmas vairs nav, un iespējas pakomunicēt ar draudzīgiem dzīvnieciņiem kļuvušas plašākas. "Mums ārkārtīgi svarīga ir sabiedrības izglītošana. Līdz ar šo jauno māju pie mums daudz nāk skolēni, bērni, jo te ir droši, te ir daudz vienkāršāk ar viņiem parunāties un padarboties nekā iepriekš. Vide, kurā ierodas apmeklētāji, ir būtiska, jo tad cilvēki redz, ka patversme nav kaut kāds šausmīgs bunkurs ar sarūsējušām būru restēm, kur visi tikai vaimanā," norāda U. Ģēģere. Viņa ievērojusi, ka daudziem apmeklētājiem ir interesanti atnākt paskatīties uz jauno patversmes ēku, bet tas, protams, arī uzlabo dzīvnieku izredzes sastapt savu īsto cilvēku.

Savukārt nākotnē LBTU VMF Mazo dzīvnieku patversmes attīstība turpināsies – iecerēts, ka fakultātes teritorijā tiks nojauktas vairākas ēkas un to vietā izbūvētas tieši patversmes vajadzībām piemērotas telpas. Plānos ir jauna māja adopcijai paredzētajiem suņiem, jauna karantīnas māja kaķiem utt. U. Ģēģere piebilst, ka tiek strādāts arī pie uzlabotiem būriem, kas būs ērtāki gan dzīvniekiem, gan to kopējiem, kā arī labāki no labturības un biodrošības viedokļa. "Ja mums izdosies, varēsim to ierādīt arī citām patversmēm." Tāpat cita starpā augstskolas veterinārmedicīnas studiju programmā iecerēts izveidot studiju kursu par patversmes darbu.

Spēcīgs mugurkauls

 Kaķu māja Jelgavā nav vienīgā vieta bez pajumtes palikušu četrkājaiņu izmitināšanai un aprūpei, kas tapusi ar LNK Labdarības fonda atbalstu. Tieši pirms gada Dienā rakstījām par fonda un Kaķu palīdzības centra Remi izveidoto patversmi Kaķa sirds Rīgā, kur minči gaida adoptētājus un kur pieejama arī veterinārā klīnika. Kā gājis pa šo gadu?

"Patversmes ēka mums ir iedevusi spēcīgu mugurkaulu – mums ir sava māja, sava drošības sala," teic Laura Podžuka, Kaķu palīdzības centra Remi un patversmes Kaķa sirds pārstāve. "Ja uz ielas atrodam pamestu, traumētu dzīvnieku vai kāds noraudājies brīvprātīgais sēž uz mūsu trepēm – tas vairs nav mūsu dzīvoklis, kur jau dzīvo vairāki kaķi, bet gan šī vieta, kur pieejama profesionāla palīdzība. Kaķiem Kaķa sirds ir patvērums ilgākam vai īsākam laikam. Mums – arī tāds kā konspiratīvais štābs, kur risināt kaķu veselības un dzīvības problēmas un ilgtermiņā kopā ar citām no-kill patversmēm un dzīvnieku draugu biedrībām domāt, kā vispār šo ārprātīgo riteni – nevajadzīgo dzīvnieku skaita pieaugumu – Latvijā apturēt."

Dzīvnieku pieplūdums patversmēs ir nemainīgi liels, lielā mērā tāpēc, ka trūkst kontroles gan šķirnes, gan bezšķirnes dzīvnieku vairošanā. "Ļoti uztraucamies, kas tālāk notiks ar potenciālajiem likuma grozījumiem, kas grib ierobežot brīvprātīgo dzīvnieku glābēju darbību, bet neskatās uz patieso iemeslu, kāpēc viņu vispār ir tik daudz. Arī mūsu patversme izmanto brīvprātīgo palīdzību. Bijām nesenajā piketā un ceram, ka esam sadzirdēti. Sagaidām, ka par labāku un sakārtotāku šo normatīvo bāzi tiekas un runā visas iesaistītās puses," L. Podžuka stāsta.

Kaķa sirds aprūpē arvien biežāk nonāk dzīvnieki, kuru saimnieki vairs nespēj par viņiem gādāt vai pārceļas uz dzīvi citur, mīluli līdzi nepaņemot. "Tāpat redzam, ka liela daļa kaķu, kas nonāk pie mums, – gan bezsaimnieku, gan saimnieku dzīvnieki – ir jau ar pamatīgi ielaistām kaitēm. Tas nozīmē, ka preventīva dzīvnieku aprūpe un pārbaudes ir salīdzinoši zemā līmenī, un tas, protams, ir saistīts ar ārkārtīgi augstajām veterinārmedicīnas pakalpojumu cenām Latvijā." L. Podžuka atklāj, ka patversmē un Remi centrā palaikam vēršas cilvēki, kas iztērējuši drūmas summas sava kaķa ārstēšanai, bet vairs nespēj to turpināt. "Pateicoties atbalstītājiem un ziedotājiem, mēs vienmēr iespēju robežās mēģinām palīdzēt." Kaķa sirds veterinārā klīnika arī piedāvā atlaides mazturīgajiem un pensionāriem, kuru kaķim nepieciešama palīdzība. Jau šobrīd patversmes stacionārā ārstējas vairāki kaķīši, kuru saimnieki seniori nespēj par viņiem pienācīgi parūpēties mājas apstākļos.

Kaķa sirds ēkā visas kaķiem paredzētās vietas patlaban ir aizpildītas, daudzi vēl gaida rindā – Remi centra aprūpē kopumā ir virs 100 minčiem. "Esam arī auguši. Ar LNK Labdarības fonda atbalstu pagalmā uzstādīti trīs labiekārtoti jūras konteineri, kur šobrīd mitinās vairāki desmiti kaķu ar smagām, faktiski neārstējamām veselības problēmām. Viņi te varēs cieņpilni nodzīvot savu atlikušo mūžu," stāsta L. Podžuka.

Viņa vērtē, ka potenciālo adoptētāju plūsmu patversmē veicina pozitīva un izglītojoša komunikācija, tāpēc Kaķa sirds cenšas būt redzami visu vecumu cilvēkiem dažādos medijos un sociālajos tīklos, organizē dažādus pasākumus, tāpat uztur kontaktus ar kaķu jaunajiem saimniekiem, veidojot sava veida komūnu. Sabiedrības izglītošana par dzīvnieku veselības aprūpi (gan preventīvu, gan slimības gadījumā) tikšot vērsta plašumā arī turpmāk. Bet lielākais nākotnes sapnis ir pašiem savs kaķu diagnostikas centrs.

Tuvinām problēmas risinājumu 

ALEKSANDRA STRODE

LNK LABDARĪBAS FONDA VALDES LOCEKLE

LNK Labdarības fondā mēs nu jau esam eksperti kaķu patversmju jautājumos – Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Mazo dzīvnieku patversmes jaunais korpuss LNK Labdarības fondam nav pirmais projekts dzīvnieku aizsardzības jomā. Šī ir jau otrā kaķu māja, ko esam uzbūvējuši, pirmā ir Kaķu palīdzības centra Remi patversmes ēka Rīgā, Pārdaugavā. Esam izpētījuši šo būvju specifiku, bezsaimnieku dzīvnieku, īpaši kaķu, uzturēšanas nianses un zinām, kāda māja būs ērta gan kaķiem, gan to aprūpētājiem, gan nākamajiem saimniekiem.

Apzināti esam izvēlējušies ļoti konkrētu virzienu darbam dzīvnieku aizsardzības jomā – palīdzam cilvēkiem, kas uzņemas rūpes par kaķiem, kuri palikuši bez pajumtes. Kāpēc tieši kaķiem? Tā sanācis, ka piederam pie 50% iedzīvotāju, kam patīk kaķi, turklāt kaķiem diemžēl ir sarežģītāk atrast mājas. Latvijā joprojām ir visai liels bezsaimnieku dzīvnieku skaits, un īpaši daudz ir tieši kaķu. Tā nu tapa šis lēmums – palīdzēt tiem, kam tas ir nepieciešams visvairāk. Mums ir tiešām liels prieks par Remi centra veiksmīgo darbību un to, ka jau vairāki simti kaķu ir izglābti un atraduši jaunas mājas. Esmu pārliecināta, ka arī Kaķu māja Jelgavā būs drošības sala daudziem bez saimnieka un aprūpes palikušiem dzīvniekiem, kuri gaida adopciju. Līdz ar to Jelgavā un tās apkārtnē bezsaimnieku dzīvnieku problēma mazināsies, un mēs ticam, ka mūsu palīdzība arī tuvina to brīdi, kad tādas problēmas nebūs vispār.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Ko nogaršot, ceļojot pa Lombardiju?

Milāniešu ēšanas paradumus stipri ietekmējis drudžainais dzīvesveids. Būdami mūžīgā steigā, viņi ēd ātri, lai netrūktu enerģijas centīgam darbam. Kādā grāmatā lasīju indīgu frāzi par milāniešu dzīve...

Interesanti

Vairāk Interesanti


Receptes

Vairāk Receptes


Dzīvnieki

Vairāk Dzīvnieki


Notikumi

Vairāk Notikumi


Cits

Vairāk Cits


Tehnoloģijas

Vairāk Tehnoloģijas


Zirnis joko

Vairāk Zirnis joko