Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +8 °C
Viegls lietus
Piektdiena, 29. marts
Agija, Aldonis

Komunisma klizma

Pagājušajā piektdienā Mākslas muzejā piedalījos Latvijas Laikmetīgās mākslas centra rīkotā diskusijā par kritikas mērķiem un uzdevumiem.

Tādas diskusijas notiek laiku pa laikam, jo ar mākslas kritiku reti kurš ir apmierināts: vieniem šķiet, ka tā pietiekami asi nevēršas pret visu, kas viņiem nepatīk, citiem – ka netiek pienācīgi uzslavēti. Nākamajā dienā nopirku un tūliņ pat izlasīju profesores Silvijas Radzobes grāmatu "Kosmopolītu" lieta un Aleksandrs Čaks.

Jāpaskaidro, ka tas ir pētījums par kampaņu 1949. gadā, kurā pulciņš teātra kritiķu, to vidū Čaks, tika vajāti un pazemoti bez kāda pamata. Ironiju, ja tai ir vieta šajā traģiskajā stāstā, var saskatīt apstāklī, ka Čaks vēl tika cauri 1946. gada cīņai pret formālismu kā dzejnieks, bet iekrita kā teātra kritiķis, kaut gan viņa sacerējumi šajā žanrā bija tīra propaganda, diezgan adekvāta tai, kas valdīja uz tā laika skatuvēm. Grāmata ir elpu aizraujoša: tā brīžiem liek skaļi smieties – kaut vai lasot neveiklo dzejoli, kurā Čaks, lai pēdējam vārdam efektīgi pataupītu "komunismu", divas rindiņas iepriekš atskaņai ievietojis "katru klizmu", bet tūdaļ pat liek arī par smiekliem sakaunēties, attopoties, ka darbība notiek turpat vai pašā ellē, tas ir, vēl svaigi okupētajā Latvijā vēlīnā staļinisma periodā, par kuru lielāku humānu ķezu jeb klizmu grūti iedomāties.

Bez pārspīlējuma uzskatu, ka šī grāmata ir liels ieguldījums Latvijas simtgades sagaidīšanā, jo izraisa jautājumu, vai nacionāla lepnuma atraisīšana, uz kuru tiek virzīta visa simtgades programma, ir sasniedzama, tikai pilnīgi aizmirstot kauna jūtas? Var jau, protams, šodienas latviešus iztēloties tikai par Nameja un mežabrāļu pēctečiem, tomēr tas nozīmētu kolektīvās traumas pilnīgu noliegšanu. Apbrīnoju, kā profesorei, paralēli skatoties simtiem teātra izrāžu, ir pieticis laika un spēka izpētīt dokumentu kaudzes, ko pat īsinātos citātos var lasīt tikai ar piespiešanos: tik daudz stulbu frāžu un savtīgu zemtekstu ir kosmopolītu vajāšanas kampaņas protokolos.

Tie, kas baidās (vai gaida), ka latviešu tautu varētu būt apkaunojis Čaks vai līdzīgi dižgari, jāsarūgtina, jo grāmatas atbaidošākie tēli ir citi, tomēr viņiem ir latviski uzvārdi un viņi pārstāv noteiktu tautas daļu un, jāpiebilst, arī pazīstamu tipu. Dzejnieka kauns un nelaime bija, ka viņš pilnīgi nonāca pareizo frāžu runātāju un savu stundu sagaidījušo niecību varā un centās tiem pielāgoties, pat atzīstot neesošu vainu, bet tik un tā tika sodīts. Lai gan, kā taisnīgi atzīmē Silvija Radzobe, nav neviena parauga, ka būtu varēts rīkoties citādi.

Pirms nedēļas notikušajā diskusijā no auditorijas saņēmu jautājumu – vai uzskatot, ka ar kritiku Latvijā viss ir vislabākajā kārtībā? Manī ierunājās senais paškritikas gēns un atbildēju, ka nebūt ne: varētu rakstīt asāk, politiski pareizāk, progresīvāk. Vārdu sakot, atzinu kļūdas un solījos laboties.

Top komentāri

lustīgais nerris uz tirgus plača
l
".... pētījums par kampaņu 1949. gadā, kurā pulciņš teātra kritiķu, to vidū Čaks, tika vajāti un pazemoti bez kāda pamata..... " - - - - - Vai nebūtu pēdējais laiks uzzināt un nosaukt vārdā: "KAS bija TIE, kuri bez kāda pamata vajāja un pazemoja Čaku? KAS bija TIE, kuri stādīja sarakstus izvešanai uz Sibīriju? u.t.t., un tamlīdzīgi. Brīnums, ka profesorei Radzobei ar visu viņas detektīva kaislību un aizrautību, nekad nav iešāvies prātā meklēt, atrast un publicēt atbildes uz tieši šiem ļoti konkrētajiem jautājumiem. Līdz šim šajā sakarā zināms vienīgi, ka Vilis Lācis aizsūtīja uz Sibīri Benjāmiņu.
[email protected]
a
Vilni! Paldies par smalkas ironijas caurausto raksta noslēgumu! Tas 1949 bija baiss laiks, kaut tagad, laiks ir ne mazāk sarežģīts. Imants V.
ņemsim vērā,
ņ
ka Silvijas Radzobes, tā saucamais globālais pētījums ar nesavtīgu dirnēšanu arhīvos, tā pasvītrojot viņas pašas entuziasmu un rūpību, lielā mērā ir nestabils. Zinātāji pamatoti protestēja ( Milda Grīfelde!), bet vai pie komunistiem, kur pati SR kā niere taukos peldēja un peld vēl tagad, kāds ieklausījās, darīja plašākai sabiedrībai zināmu? Vai nezināms kā tolaik rakstīja "dokumentus", kurus tik nešaubīgi SR ņēmusi par pamatu. Vai Vilnim Vējam spec uzdevums dots, vai tāpat vien parunāties sagribējās?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja