Grāmatā iekļautas 10 esejas, kuru caurviju ideja ir ģenealoģiska un arheoloģiska tagadnes vēstures iezīmēšana. Īpaši uzsvērtas ir mūsdienu biopolitiskās norises, kas iekļaujas it kā marginālos fenomenos. Vienlaikus tas ļauj parādīt, kā šķietami mazsvarīgas norises savijas tagadnē nozīmīgos fenomenos.
Grāmatā aplūkots:
- “jaunās pasaules” tapšana: vēsturiskā Jaunā pasaule un tās veidošana 20. gadsimtā;
- modernā biopolitika un nekropolitika kā tās sastāvdaļa;
- dažādās vēstures, kritiskā vēsture un kristietības nozīme (Nīčes gadījums);
- “dzīves reformēšana”, “krievu kosmisms” un mūsdienu atbalsis;
- Valters Benjamins, viņa idejas un uzturēšanās Rīgā;
- Mildas Palēvičas idejiskie meklējumi un vēsturiskais novietojums;
- pasaules mājīgošanas iespējas;
- Džuzepes Tomazi di Lampedūzas risinājums un saikne ar Latviju.
Krājums vedina pārdomāt dažādos kultūras fenomenus un mūsdienīgās eksistences, un politiskās tehnoloģijas. Vienlaikus grāmata ļauj apzināties līdz šim neapzinātās mūsdienu norises un pievērš uzmanību Latvijas kultūras vēsturē novārtā atstātām personām un lielumiem. Grāmata ir ne tikai filosofiski vēsturiska rekonstrukcija, tā varētu rosināt diskusijas par Latvijā pastāvošo atbilstīgo fenomenu apjēgsmi, izpēti un turpmāko rīcību.