Laika ziņas
Šodien
Sniegs

Intervija ar studiju programmas Radošās industrijas vadītājiem. Bites + matemātika = māksla + bizness

Vai grāmatvedība var būt radoša? Vai māksla ir savienojama ar uzņēmējdarbību? Latvijas Kultūras akadēmija kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti izveidojusi nebijušu studiju programmu – Radošās industrijas.

Pasaules mākslas vēsture. Mūzika un skaņu māksla. Laikmetīgā skatuves māksla. Kultūras mantojums. Audiovizuālā medija tehnoloģiskie un estētiskie risinājumi. Turpat līdzās arī šādi priekšmeti: ekonomika. Sociālā atbildība un biznesa ētika. Biznesa angļu valoda un lietišķā etiķete. Grāmatvedība un finanses. Vai spējat uzminēt, kurā augstskolā studentiem piedāvā šādu mācību programmu (minēta tikai daļa priekšmetu)?

Septembrī Latvijas Kultūras akadēmijā un Rīgas Tehniskajā universitātē sāks studēt pirmais vēsturiskais radošo industriju kurss. 10 cilvēku – budžeta grupā, 33 – maksas grupā. Tā ir abu augstskolu kopīgi izveidotā akadēmiskā bakalaura programma, kas radīta, reaģējot uz laika garu. Acīmredzot Limuzīna Mirttantes jautājums Lāsmiņai: "Un kas būsi?" vairs nav tik viegli atbildams un ir morāli novecojis. Būšu multitalants! Vai, iespējams, pats sev radīšu nebijušu profesiju visu ceļu, vēju un prasmju krustpunktā.

"Jēdziena "radošās industrijas" pirmsākumi meklējami 1994. gadā Austrālijā publicētajā ziņojumā Radošā nācija. Plašāku vērību tam pievērsa Lielbritānijā politikas veidotāji 1997. gadā, kad valdības Kultūras, plašsaziņas un sporta departaments izveidoja radošo industriju Task force vai darba grupu. Radošās industrijas paplašināja kultūras industriju izpratnes robežas un iezīmēja pagriezienu attiecībā uz mākslas un kultūras satura potenciāla izmantošanu biznesā," intervijā Aigai Pelanei skaidro Banku augstskolas rektore, Latvijas nacionālā attīstības plāna eksperte Tatjana Volkova (http://old.design.lv/, sadaļā Dizaina teorija).

Kultūras akadēmijas mājaslapā ir publicētas divas no daudzajām definīcijām: "Radošās industrijas nodrošina tādu produktu un pakalpojumu radīšanu, kuriem piemīt kultūras, mākslinieciska vai izklaides vērtība (Caves, R. E. 2000) un "Radošās industrijas ir mākslas, kultūras, biznesa un tehnoloģiju krustceles, tikai starpnozaru sadarbība noved pie inovācijām" (Creative Economy Report, United Nations, 2008).

Programma Radošās industrijas izveidota, lai sagatavotu radošo industriju uzņēmējus, kuri izprot uzņēmējdarbības procesus un likumsakarības, pārzina biznesa modeļus un orientējas kultūras un mākslas jomās, spēj saskatīt kultūras pienesuma potenciālu uzņēmējdarbībai, izprot jaunrades procesus un spēj radoši un drosmīgi rīkoties un būt inovāciju radītāji.

Latvijā nav vienotas izpratnes par jēdzienu "radošās industrijas" – gan tāpēc, ka jēdziens ir samērā jauns, gan tāpēc, ka vārdi "radošs", "inovatīvs", "interaktīvs", "sinerģija" šķiet nodeldēti, lietoti vietā un nevietā. Tam piekrīt arī jaunās studiju programmas vadītāji Agnese Hermane un Deniss Ščeulovs. Laiks vārdiem piešķirt segumu un studēt "radošumu" akadēmiski! Kāds neticīgais Toms gan manī bubina pretī – vai tad radošums var būt oficiāli plānots un paredzēts? Vai tad tas nerodas no individuālas talanta pretdarbības visam ierastajam un oficiālajam? Lai nu kā, par jauno studiju programmu ir liels prieks vispirms tāpēc, ka māksla un bizness, radošā puslode un eksaktā, "fiziķi un liriķi" beidzot tiek uzlūkoti ar vienādu pietāti kā potenciāli līdzīgi, vajadzīgi un šajā gadījumā arī – auglīgi mijiedarbīgi spēki.

Lūdzu, iepazīstiniet – kas jūs katrs esat šīs programmas kontekstā?

Deniss Ščeulovs. Es esmu programmas direktors Rīgas Tehniskajā universitātē (turpmāk RTU). Ar radošumu universitātē sastopos praktiski katru dienu – pasniedzot studiju kursu Jaunā produkta dizaina un attīstības metodika, E-komercija u. c. Tā ir kopīga programma, katrā pusē jābūt atbildīgajam. Esmu asociētais profesors Inženierekonomikas un vadības fakultātē.

Agnese Hermane. Esmu Latvijas Kultūras akadēmijas docente, Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras vadītāja un šīs programmas direktore Kultūras akadēmijas pusē. Ar radošajām industrijām darbojos jau ilgāku laiku, piedalos arī radošo industriju inkubatora atlases komisijā, līdzdarbojos pētījumos. Esmu ilgi bijusi saistīta ar šo jomu, likās, ka kaut kas ir jādara.

Vai šī studiju programma ir jūsu abu izlolota? Esat tās galvenie iedvesmotāji un ideologi?

D. Š. Agnese vairāk. Latvijas Kultūras akadēmija (turpmāk LKA) uzrunāja RTU, mums ideja patika, un piekritām vadīt biznesa moduli. Mums bija ļoti interesanti. Likās, ka vajag atsvaidzināt mūsu "sausos" ekonomistus ar zināmu radošuma devu, tāpēc labprāt atsaucāmies šai iniciatīvai. Arī mūsu studiju prorektoram profesoram Uldim Sukovskim ideja ļoti patika, viņš atbalstīja visu procesu, un mēs diezgan ātrā laikā izgājām visas formalitātes – programma tika licencēta. Līdz ar to septembrī mēs varam veiksmīgi startēt.

A. H. Mums dzima ideja, ka nepieciešams veidot šādu programmu, un bijām pateicīgi par Tehniskās universitātes lielo atsaucību, ātro reakciju, mums sakrita arī idejas un vīzija.

D. Š. Tas ir kaut kas nebijis. Licencēšanas komisija bija ieradusies pie mums novērtēt infrastruktūru, apmeklēja bibliotēku un citas studiju telpas, vai mēs vispār spējam to nodrošināt. Viņi bija sajūsmā par ideju kā tādu. Saņēmām arī labas atsauksmes no Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas centra.

Kāds radies priekšstats par reflektantiem?

A. H. Mēs viņus esam satikuši konsultācijās un atvērto durvju dienā. Denisam LKA Mūzu dienā bija lekcija. Uzņemšanā vērtējam viņu centralizēto eksāmenu rezultātus matemātikā, latviešu valodā un svešvalodā. Pirmo reizi LKA ņemam vērā matemātikas eksāmena rezultātus, RTU tas ir pašsaprotami. Vienai daļai ir ļoti augsts vērtējums matemātikā. Mūs iepriecina Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventi, kas akadēmijai ir kaut kas negaidīts. Ir tādi, kuri ļoti aktīvi ir darbojušies ārpus skolas – mācījušies mūzikas un mākslas skolās –, kuriem jau ir brīvprātīgā darba pieredze un kuri ir mērķtiecīgi ieinteresēti. Lielai daļai radošo industriju programma ir vienīgā vai pirmā prioritāte, jo, stājoties augstskolās, var izvēlēties vairākas programmas. Viņi ir pārliecināti, ka šī ir lieta, ko viņi grib. Iepazīšanās ar reflektantiem pagaidām mazliet pietrūkst, bet sapratām, ka nevarēsim nointervēt vai sarīkot pārrunas ar 100 un vairāk kandidātiem.

Šāda studiju programma Latvijā ir pirmoreiz. Kā jums šķiet, vai jaunieši pa īstam saprot, ko viņi ir izvēlējušies?

D. Š. Mēs centāmies darīt tā, lai viņiem būtu izpratne. LKA mājaslapā ir detalizēts, bet ne "garlaicīgs" apraksts par šo programmu. Tur ir redzami studiju priekšmeti, sasniedzamie rezultāti, ko mēs sagaidām. Arī ievadlekcijās, atvērto durvju dienā mēģinājām pastāstīt, kas tas ir. Ļoti ceru, ka viņiem ir šī izpratne.

Kādas īpašības, jūsuprāt, ir nepieciešamas izcili talantīgam Radošo industriju studentam? Kādas specifiskās spējas ir vēlamas?

A. H. Pirmkārt, ir vajadzīga motivācija, interese par radošo industriju jomu. Ļoti vajadzīgs ir uzņēmēja gēns, vēlme un gatavība darboties uzņēmējdarbībā. Tas līdz šim LKA studējošiem nav bijis tik īpaši izteikti. Ir jābūt skaidrai pārliecībai, ka cilvēks sevi redz kā uzņēmēju.

D. Š. Latvija ir maza. No daudziem paziņu paziņām, kas ir studējuši LKA, esmu dzirdējis, ka viņiem tieši ir pietrūcis biznesa pamatu. To esmu dzirdējis no pašiem studentiem, ka viņi to gribētu. Protams, pasākumu organizēšana ir ļoti forša. Bet arī tur vajag veikt aprēķinus, lai to rīkot būtu izdevīgi. Vairāki jaunieši ir apgalvojuši, ka viņiem tā trūkst. Tāpēc es domāju, ka šie jaunieši to saprot.

A. H. Mēs mācām uzņēmējdarbību arī citās programmās, tomēr ar vienu lekciju kursu, kā redzams, nepietiek. Sabiedrībā arvien vairāk tiek runāts, cik svarīgi ir pašiem radīt darbvietas, ne tikai paļauties uz valsti un pašvaldību. Par jaunuzņēmumu kultūru vismaz sociālajos tīklos ir diezgan daudz informācijas. Tas ir viens no aktuālajiem tematiem.

Vai triju gadu kurss septiņiem plānotajiem kompetenču blokiem nebūs pārāk īss laiks? Priekšmetu ir ļoti daudz un dažādi, vai būs iespējams tēmās iedziļināties vairāk par ievadkursu?

D. Š. Ir kontaktstundas, kurās nodrošinām lekcijas, un ir arī patstāvīgais darbs. Procentuāli studentam ir jāpavada bibliotēkās un jāmācās patstāvīgi tikpat daudz, cik lekcijās. Students patstāvīgi var padziļināti pievērsties kādai tēmai vai jautājumam. Mēs esam ļoti elastīgi. Vienmēr dodam vairāk vielas – tas ir cits jautājums, vai studenti to lasīs vai nelasīs. Teorētiski trīs gadi ir pietiekami. Tas būs ļoti interesants un koncentrēts laiks, būs jāmācas cītīgi.

A. H. Programma būs ļoti intensīva, par to man nav ne mazāko šaubu. Nevarēs, kā daudzi studenti mūsdienās – piestrādā un uz studijām atnāk brīvajā laikā. Ja studenti pieslēgsies pilnā mērā un programmu absolvēs intensīvajā ritmā, rezultāts, manuprāt, varētu būt ļoti konkurētspējīgs.

D. Š. Tagad ir dinamisks laiks. Ja viņi gribēs turpināt studēt tālāk maģistrantūrā, viņiem būtu jāsaprot, ka bakalaura studijas ir laba skola. Maģistrantūrā jau būs pavisam cita pieeja, un, ja viņi būs iemācījušies būt patstāvīgi tagad, viņiem vēlāk būs vieglāk.

A. H. Man gribas ticēt, ka šie absolventi būs ļoti spēcīgi, mums attiecīgi jāstrādā arī pie jaudīgas maģistra programmas, domājam par starptautiskas programmas izveidi. Bakalaura programmā mēs studentus vairāk virzīsim jaunuzņēmumu virzienā, savukārt maģistra programmā nākotnē tie varētu būt lielu radošo industriju uzņēmumu vadītāji, kas strādās Eiropā starptautiskā līmenī.

Uzņēmējdarbība no cilvēka tomēr pieprasa pavisam citas īpašības, mākslā cilvēks var atļauties būs pasīvs iztēles cilvēks, gremdēties apcerē (lai arī temps un izdzīvošanas likumi to ļauj arvien mazāk), turpretim uzņēmējam ir jābūt aktīvam, dinamiskam, savu reizi veselīgi nekaunīgam, kopumā – pragmatiskam rīcības un loģikas cilvēkam. Kā to savienot vienā personā? 

D. Š. Godīgi sakot, es tur neredzu pretrunu. Students pats varēs saprast un izvēlēties, kuru virzienu viņš vēlas vairāk. Ja viņš sapratīs, ka viņam tuvākas ir mākslas lietas un uzņēmējdarbība nav tik tuva vai otrādi, tas arī labi.

A. H. Viņš var būt viens no komandas, specializēties kādā konkrētā jomā, ne visiem jābūt vadītājiem.

D. Š. Ja viņš ļoti labi var menedžēt un pārvaldīt kultūras lietas, tas arī ir noderīgi. Mūsu mērķis nav gatavot tikai vadītājus vai uzņēmumu īpašniekus. Viņi var būt arī speciālisti, kas strādā parastā uzņēmumā, vienkārši radoši skatās uz lietām. Jautājums, vai grāmatvedis var būt radošs? Jā, tāpēc ka kādreiz, pateicoties radošam grāmatvedim, parādījās dubultā konta bilance. Paskatīties nedaudz citādi uz lietām – tas ir vajadzīgs visos uzņēmumos.

A. H. Un arī kultūras organizācijās.

Ja pareizi saprotu – jūs kā pasniedzēji sniegsit studentiem zināmas iemaņas, bet patiesībā nemaz nezināt, ko viņi īsti darīs pēc tam, varbūt paši sev radīs līdz šim profesiju reģistrā neesošu darbvietu? Var teikt, ka jūs līdz ar pirmo radošo industriju kursu eksperimentējat un ejat nezināmajā?

A. H., D. Š. Tieši tā.

D. Š. Mēs dzīvojam ceturtās industriālās revolūcijas laikmetā. Tas nozīmē, ka ļoti liela nozīme visās jomās, arī biznesā, ir radošumam. Tagad ir fokuss uz cilvēku un viņa radošuma spējām. 2020. gadā radoša domāšana, manuprāt, pieprasīto iemaņu ziņā pasaulē būs vienā no pirmajām vietām.

A. H. Arī radošo industriju joma strauji attīstās, diez vai varam prognozēt visu, kas būs aktuāls pēc diviem vai trim gadiem.

Pēdējos gados vārds "radošums" ir ārkārtīgi nodeldēts. Kā jūs katrs to izprotat konkrēti?

D. Š. Paskatīties uz lietām no cita skata leņķa.

A. H. Savienot dažādas lietas, kas līdz šim nav savienotas, meklēt jaunas kombinācijas un iespējas.

D. Š. Starpdisciplinaritāte. Mēs varam paņemt no matemātikas modeļus vai algoritmus un izmantot kultūras jomā vai otrādi. Varam paņemt uzstāšanās spējas, dzejas lasīšanu biznesā utt. Šī sinerģija ir ļoti svarīga. Lai to visu varētu, ir jāpārzina teorija. Tikko biju konferencē Košicē, un tur kāds mākslinieks rādīja objektus, ko bija veidojušas bites. Bet, lai to izveidotu, viņš ļoti labi zināja matemātiku un fiziku. Viņa objekti ir izstādīti Lielbritānijā vairākos muzejos. Tas ir tas radošums.

A. H. Man arī ir lielisks piemērs par gadījumu Nīderlandē, kur netālu no Hāgas bija ļoti raksturīgi sastrēgumi. Satiksmes inženieri gadiem mēģināja risināt šo problēmu, bet nespēja, kamēr kāds no komandas piezvanīja savam draugam horeogrāfam un palūdza viņu paskatīties uz šo problēmu no sava skatpunkta. Horeogrāfs uz jēdzieniem "kustība" un "ritms" skatās pilnīgi citādi. Un šis horeogrāfs bija atradis veidu, kā sastrēgumus novērst, kā virzīt auto plūsmu citādi. Man gribas ticēt, ka šādu piemēru vēl ir ļoti daudz.

Vai, trenējot šo izteikti elastīgo domāšanu un fokusējoties uz starpdisciplinaritāti, jūsuprāt, nepastāv risks atrofēties spējai iet dziļumā, pamatīgi nodoties kāda viena – galvenā talanta izkopšanai? Īstas meistarības izkopšanā jebkurā jomā ir nepieciešams laiks, koncentrēšanās, rūpīgs treniņš – tas vēl nekad nav bijis citādi… Viduslaiku meistari vienu bļodiņu mācījās darināt visu mūžu…

A. H. Mūsdienās darba tirgū ir pieprasīta daudzpusība, sevišķi radošo industriju jomā. Bet, kā jau Deniss teica, viņiem ir iespēja iet dziļumā. Kādu vairāk ieinteresē digitālais mārketings, viņš var meklēt un papildināties. Studenti varēs braukt Erasmus apmaiņas programmās, meklēt augstskolas, kur to padziļināti studēt. Tas būs pilnīgi normāli, ka ikviens var atrast savu talantu. Maģistrantūras studijas nākotnē ir iespēja iet dziļumā kādā konkrētā jomā.

D. Š. Programmā būs arī divas prakses, mēs studentus neierobežosim, viņi varēs iet organizācijās, iestādēs, jebkur. Mums programmā ir ļoti labs priekšmets – jaunu produktu dizaina un attīstības metodika. Strādājot komandā, studenti sapratīs, kas viņiem labāk padodas, cik dziļi viņi var un vēlas iet kādā jomā.

A. H. Mums ir atstāti brīvi arī četri kredītpunkti, kurus studenti varēs apgūt jebkurā citā Latvijas augstskolā, vai mēs paši pēc viņu pieprasījuma varēsim piedāvāt kādu jaunu kursu. Kā jau teicu, radošo industriju joma ir tik mainīga, ka mēs nevaram prognozēt – varbūt pēc diviem gadiem parādīsies vēl kāda pilnīgi jauna lieta. Plānojam arī uz dažādiem pasākumiem aicināt vieslektorus, nozares profesionāļus.

D. Š. Dažus priekšmetus mēs piedāvājam angliski un latviski, piemēram, ekonomiku. Es pašā sākumā studentiem saku – tā vairs nav skola, neviens ar karoti mutē neko nelies, bet iespējas ir milzīgi lielas. Mums ir plašs partneraugstskolu loks visā pasaulē, kur var braukt praksē vai apgūt mācību vielu. RTU ir ideju laboratorija, dizaina fabrika, karjeras dienas, karjeras centrs. Studenti būs ieguvēji, jo viņiem būs pieejama abu augstskolu infrastruktūra. Jautājums – cik viņi spēs un gribēs.

A. H. Tas ir arī mūsu uzdevums par šīm iespējām stāstīt, ieinteresēt.

Galvenais, ko es saprotu, ka šī kursa absolventiem nebūs nekādu problēmu uzrunāt jebkuru no jebkuras citas sfēras. Vai tā?

D. Š. Tieši tā. Jaunieši mūsdienās jau ir globāli domājoši! Mums notiek ļoti labs festivāls Digital Freedom Festival. Gandrīz visi foruma dalībnieki, kas darbojas informācijas tehnoloģiju jomā, saka, ka, domājot par savu uzņēmumu, nekad nav domājuši tikai par Latviju. Viņi uzreiz skatās globāli. Viņi saka – mēs brauksim uz Sanfrancisko Silīcija ieleju, uzrunāsim uzņēmējus, "pičosim" savus produktus.

A. H. Jā, un internets šādas iespējas nodrošina.

Top komentāri

einars
e
Reāli radošs cilvēks nereti nemaz nepamana, ka viņš ir tāds! Vai arī cilvēki no malas nemaz nesaprot, ka patiesībā notiek radošs process.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Diena jautā

Vai gavēņa laikā no kaut kā atsakies?

Kopā nobalsojuši: 702

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas

Mūzika

Vairāk Mūzika

Māksla

Vairāk Māksla

Teātris

Vairāk Teātris

Literatūra

Vairāk Literatūra

Kino/TV

Vairāk Kino/TV

Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri

Intervijas

Vairāk Intervijas

Recenzijas

Vairāk Recenzijas

Grāmatas

Vairāk Grāmatas

Konkursi

Vairāk Konkursi

Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi

KD Afiša

Vairāk KD Afiša

Deja

Vairāk Deja