"Festivāla programmā ir pieci koncerti, un četri no tiem katrs veltīts spilgtai Latvija kultūras un intelektuālās vēstures personībai, kuras mainīja ierasto pasaules uztveri. Viņu idejas iedvesmojušas latviešu komponistus radīt jaunus darbus, veidojot mūziku nākotnei dialogā ar pagātni. Festivālā kopā ir pārstāvēti ap 30 komponistu. Mēs pievēršamies tiem, kuru mūzika un domas veidojušas ne tikai Latvijas, bet arī globālās kultūras un intelektuālās ainavas. Šie komponisti, dzejnieki un domātāji bija ne tikai sava laika balsis, bet arī balsis pret laikmetu," saka festivāla mākslinieciskais vadītājs un koncepcijas autors, komponists Krists Auznieks.
Festivāls izgaismo XX gadsimta Latvijas intelektuāļu atstāto mantojumu, atklājot, kā domas, kas izmainījušas pasauli, var atdzimt skaņā. Kā skan laikmeta refleksija? No dzejas līdz sintezatoriem, no kora līdz telpiskajai skaņai – katrs koncerts ir unikāla muzikāla telpa, kurā pagātnes vīzijas sastopas ar nākotnes skaņu.
Trio Tresensus sadarbībā ar Latvijas vadošajiem analogo sintezatoru ražotājiem Erica Synth 7. maijā plkst. 19 Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē piedāvās elektroakustisko mūziku, iedvesmojoties no Veronikas Strēlertes dzejas un esejām. Programmas centrā Aleksandra Avrameca, Santas Bušs, Jāņa Petraškeviča un Martas Semjonovas jaundarbu pirmatskaņojumi. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas zālē 8. maijā klavieru kvartets Quadra godinās feministisko domātāju un Latvijas neatkarības idejas nesēju Annu Rūmani-Ķeniņu. Viņai veltīti Indras Rišes un Madaras Pētersones jaundarbi. Latvijas Radio koris 9. maijā Latvijas Universitātes Lielajā aulā atdzīvinās ekscentriskā komponista un mūzikas filozofa Artūra Grīnupa daiļradi, ietverot arī Santas Ratnieces un Pētera Vaska pirmatskaņojumus. 10. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē.
Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga un diriģents Normunds Šnē reflektēs par skaistuma un estētikas nozīmi, iedvesmojoties no Mildas Palēvičas darbiem un pirmatskaņojot Selgas Mences un Džeikina Pusona veltījumopusus. Festivāla noslēgumā Ropažu novada Skaņu muižā 360 11. maijā plkst. 13 izskanēs latviešu komponistu telpiskās skaņas darbi, uzdodot jautājumus par mākslinieka identitāti nākotnes sabiedrībā. Pilna programma atrodama: Muzikasdienas.lv.
Jaunā akadēmiskā mūzika savā ziņā ir "nišas" lieta. Kā piesaistīt plašāku sabiedrības interesi par LJMD notikumiem?
Vēlamies parādīt mākslinieku kā vizionāru, kā aktīvu sabiedrības daļu. Nevis kā izolēto XIX gadsimta ģēniju kā Mocarta vai Bēthovena laikā, bet kā cilvēku, kurš piedalās sabiedriskos procesos. Šodienas realitātē lielākā daļa komponistu strādā vai nu par pasniedzējiem, vai par mūzikas administratoriem, festivālu vadītājiem, vai pat vispār nestrādā mūzikas jomā. Es nepiekrītu tiem, kuri saka, ka māksla un politika ir divas dažādas lietas, un māksliniekiem nevajadzētu domāt par politiku. Manuprāt, tās ir viena ar otru saistītas. Mākslinieks ne vien var ietekmēt sabiedriskos procesus, bet viņam ir pienākums transformēt sabiedrību ar skatu uz nākotni. Iedvesmojoties no mākslas figūrām XX gadsimta latviešu vēsturē, mūsu uzmanības lokā ir četras nozīmīgas personības, kuras apskatām jaunos mūzikas darbos.
Kas ir šīs personības, un kāpēc izvēle ir tieši šāda?
Vispirms – filozofe, mākslas vēsturniece, feministe, latviešu akadēmiskās estētiskās domas pamatlicēja Milda Palēviča (1889–1972), kura uzrakstīja pirmo akadēmisko grāmatu latviešu estētiskās filozofijas vēsturē Estētiskās domas attīstība Latvijā. Tā gan netika publicēta padomju cenzūras dēļ un arī tādēļ, ka viņa bija sieviete (par ko var izlasīt viņas dienasgrāmatās). Šī grāmata tika publicēta tikai pirms pāris gadiem izdevniecībā Neputns.
Milda Palēviča nevis postulē skaistumu kā absolūtu lielumu, bet uzdod jautājumus par to, cik daudz tas ir atkarīgs no mūsu pašu izpratnes un kāda tam ir saistība ar ikdienas dzīvi. Kāpēc cilvēkam, kurš no rīta iet uz darbu un vakarā nāk mājās, vispār būtu jādomā par skaistumu? Kāpēc skaistums ir vērtība?
Rakstnieci, dzejnieci, esejisti, tulkotāju Veroniku Strēlerti (1912‒1995) godinām tāpēc, ka viņa bija arīdzan cilvēks, kuram ļoti rūpēja Latvijas ievietošana Eiropas kontekstā: lai latviešu literatūrā ienāktu Eiropas vēsmas un lai tā kļūtu par daļu no Eiropas literatūras.
Trešā nozīmīgā figūra ir sabiedriskās un kultūras vēstures personība Anna Rūmane-Ķeniņa (1877‒1950), kura Pirmā pasaules kara laikā aktīvi aizstāvēja Latvijas neatkarības ideju un neatkarīgajā Latvijā cīnījās par sieviešu tiesībām, kas tolaik bija jauna doma. Viņa bija arī ievērojamā XX gadsimta komponista Tālivalža Ķeniņa māte.
Komponists Artūrs Grīnups (1931–1989) festivāla koncepcijā ienāca jau pa citām durvīm. Savdabīgais, ekscentriskais mūziķis bija kā nezināmā džokera kārts – wild card: it kā nepieejams, bet visi par viņu zinājuši un arī no viņa baidījušies. Iesaku noskatīties Komponistu savienības feisbuka vietnē publicēto video, kurā Grīnupu portretējis diriģents Sigvards Kļava. Ap viņu bijusi noslēpumainības aura, bet pa kaktiem visi par viņu runāja un zināja, ka viņš daudz pīpē, dzer šķīstošo kafiju un visu laiku spēlē šahu.
Festivālā esam iekļāvuši neparastu Grīnupa darbu Simfoniski oratoriāls monuments Luidži Kerubīni piemiņai, kurš vēl nekad nav atskaņots tā īstajā veidolā. Tas spēlēts klavieru versijā 2002. gadā, bet autoram ir bijis nodoms to attīstīt orķestrim. Palūdzām komponistei Anitrai Tumševicai pārlikt šo darbu korim un 12 instrumentiem, pietuvojoties kamerorķestra skanējumam. Līdzās Artūra Grīnupa opusa vēsturiskajai rekonstrukcijai varēsim piedzīvot vēl Latvijā nedzirdēto Santas Ratnieces darba My Soul Will Sink Within Me, kā arī Andra Dzenīša un Pētera Vaska darbu pirmatskaņojumus.
Zīmīgi, ka trīs no četrām festivālā izceltajām vēsturiskajām personībām ir sievietes, un arī koncertu programmās dominē komponistu sieviešu kompozīcijas.
Visas trīs bija sava laikmeta vizionāres, kuras gan caur mākslu, gan savu sabiedrisko darbību īstenoja misiju par sabiedrības transformēšanu. Noteikti pamanīsiet, ka iekļautība ir vērtība šajās Jaunās mūzikas dienās. Mēdzam runāt, ka Latvijā mums ir daudzas komponistes sievietes, bet, paskatoties reālos skaitļus, ieraudzīsim, ka koncertdzīvē viņas ir pārstāvētas maz. Tāpēc man bija svarīgi tik daudz jaundarbu pasūtīt tieši sievietēm.
Vēlējos arī parādīt, ka latviešu komponists ne vienmēr ir ar latvisku vārdu un uzvārdu. Piemēram, Džeikins Pusons arī ir latviešu komponists, Latvijas Komponistu savienības biedrs, bet viņa izskats stipri atšķiras no tā, ko parasti iedomājamies kā tipiski latvisku. Latvietība mainās un aug, mēs dzīvojam globālā pasaulē, kur par latvieti var kļūt jebkurš, kurš to patiešām vēlas un ir ieinteresēts mūsu kultūrā. Tas mūs tikai bagātina. Vēlamies arvien vairāk iekļauties Eiropas vēsturē, intelektuālajā attīstībā, arī ideālos. Tas caurauž visu manu darbību Komponistu savienībā un, protams, šajā festivālā. Esam centušies padarīt festivālu daudzveidīgāku un izgaismot to krāsainību, kas jau ir mūsu KS un mūsu vidē. Piemēram, pirmoreiz LJMD programmā ir pārstāvēts Berlīnē dzīvojošais latviešu vecākās paaudzes komponists Dons Jafē.
Visas četras festivālam izraudzītās vēsturiskās Latvijas kultūras personības mani personīgi iedvesmo parādīt, ka cilvēks un mākslinieks ir viena cilvēka personības spektrs. Dažādās darbības varam aplūkot mākslinieciskā, estētiskā gaismā. Gan tas, ko daru kā pedagogs, gan kā Komponistu savienības vadītājs ir simtprocentīgi informēts no manas mākslinieciskās prakses un mākslinieciskās izvēles. Izjūtas izkoptība, gaume, jūtīgums, uzmanības pievēršana – tās visas ir spējas, kuras mēs attīstām mākslā. Savukārt gala rezultāts nav tikai māksla, tā ir arī dzīve.
Iedvesmojošos vizionārus izvēlējāties pats vai uzklausījāt izpildītājmākslinieku vēlmes?
Tas bija mans lēmums. Tad gāju pie katra ansambļa un kopā ar viņiem un Komponistu savienības padomi izvēlējāmies komponistus, kuriem pasūtīt darbus. Katram koncertam ir divi vai trīs šie speciālie jaundarbu pasūtījumi, kuros lūdzām komponistus reflektēt par šīm personībām. Tas var notikt arī pavisam ezotēriski, šo personību dotā impulsa līmenī. Piemēram, Milda Palēviča savā dienasgrāmatā un pētījumā piemin latviešu tautas dziesmu Saulīt; vēlu vakarā, kurā saskatīja īstu, patiesu skaistumu. Šī bāriņu dziesma vienlaikus sasaucas ar viņas pašas skumjo privāto dzīvi, kāda bija lielai daļai 60 gados dzīvojošo intelektuāļu Latvijā. Selga Mence savā kompozīcijā ir paņēmusi gan šo izjūtu strāvojumu, gan citē šo tautasdziesmu. Savukārt Džeikinu Pusonu, kurš pats darbojas arī kā pētnieks Latvijas Mūzikas akadēmijā, vairāk interesēja tas, ka Milda Palēviča bija vienlaikus zinātniece un māksliniece.
Santa Bušs un Jānis Petraškēvics, domājot par Veroniku Strēlerti, pievienojuši viņas tekstiem muzikālu jaudu. Indra Riše un Madara Pētersone reflektē par Annu Rūmani-Ķeniņu.
Lai redzētu katra komponista individuālās attiecības ar vēsturisko personību, ir jānāk uz koncertiem un jāklausās. Šīs pieejas ir ļoti dažādas. No tādām, kur ir gandrīz tikai dzirksts, tikai intuitīvs impulss, līdz kompozīcijām, kuru autori ir rūpīgi iedziļinājušies šo personību biogrāfijās un centušies piesātināt savu darbu ar viņu idejām.
Vai kādā no festivāla koncertiem tiks atskaņots arī kāds jūsu paša jaundarbs?
Nē. Man bija svarīgs ētiskais uzstādījums, lai festivāla programmā manas privātās karjeras intereses netiek bīdītas. Es vēlējos to paturēt tīru. Katrā koncertā ir divi KS pasūtīto darbu pirmatskaņojumi. Sinfonietta Rīga koncertā – trīs. Tā kā Sigvards Kļava pats aktīvi iesaistījās Latvijas Radio kora koncerta programmas veidošanā, tikām vēl pie diviem Andra Dzenīša un Pētera Vaska jaundarbiem. Es tikai priecājos, ka mūsu jaundarbu skaits papildinās.
Viskonkrētāko, izsmeļošāko vēstījumu par izraudzītajām personībām iegūstam, ja izpildījumā iesaistīts dziedāts vai runāts vārds?
Man nebūtu interesanti vienkārši komponēt mūziku ar Veronikas Strēlertes dzeju. Svarīgāk likās domāt par intelektuālām personībām, par viņu darbību pasaulē un redzēt, kā mēs varam to reflektēt. Gribējām iet vienu soli tālāk. Informācija par šīm personībām un par mūsu festivāla komponistu attiecībām ar viņām būs lasāma Santas Bušs sagatavotajās koncertu programmiņās. Tā būs vērtība pati par sevi, laikmeta liecība, ko vērts saglabāt.
Vai mākslas uzdevumu maina tas, cik šausmīgi patlaban vārās pasaules ģeopolitiskais agresijas katls?
Runājot Pētera Vaska vārdiem, mākslas uzdevums ir rādīt ceļu uz gaismu. Nevis reaģēt un "karot", bet vēl vairāk tiekties uz smalkumu un iejūtīgumu.
Kā plānota LJMD turpmākā attīstība, tostarp attiecības ar starpvalstu sadarbības festivālu Baltijas Jaunās mūzikas dienas?
Festivāls Baltijas Jaunās mūzikas dienas norisinās katru gadu citā Baltijas kaimiņvalstī. Nākamgad aprīlī tas norisināsies Latvijā, apvienojot ar LJMD. Vīzija ir diezgan iespaidīga, jo būtiski paplašinām sadarbību ar Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Islandes, Fēru salu komponistu savienībām un ar festivālu Ziemeļvalstu Mūzikas dienas. Tas dos jaunas iespējas gan komponistiem, gan klausītājiem.
Mums ir daudz līdzīgu izaicinājumu, visas esam mazas valstis ar maz iedzīvotājiem. No Ziemeļvalstīm varam daudz mācīties, kā iesaistīt dažādas sabiedrības grupas gan mūzikas komponēšanā, gan pieredzēšanā, piemēram, imigrantus un cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Nākamā gada festivāla Baltijas Jaunās mūzikas dienas tēma ir Laiks, un festivāla nosaukums ir Mēs dzīvojam dažādos laikos, apspēlējot gan to, ka par Latviju, Lietuvu un Igauniju mēdz runāt kā par lēnākām, klusākām valstīm, gan domājot par rētu, ko padomju okupācija ir atstājusi uz mūsu identitāti. PSRS sastāvā mēs dzīvojām citā laikā, kamēr Ziemeļvalstīs bija iespēja nodarboties ar izaugsmi. Paralēli spēlējamies arī ideju par Rail Baltica kā par pārejas laiku uz Eiropas sliežu platumu. Būs daudz interesantu un neparastu koncertu gan Rīgā, gan Liepājas koncertzālē Lielais dzintars. Katram būs savs fokuss – no ceļošanas laikā līdz laika nebeidzamībai. Piedalīsies Latvijas Radio koris, paredzēts pianista Reiņa Zariņa koncerts, 40 Fingers Duo no Lietuvas, Tallinas Jaunās mūzikas ansamblis no Igaunijas, vismaz viens jaunās mūzikas ansamblis no Skandināvijas un, ja izdosies rast līdzekļus, ievērojams jaunās mūzikas ansamblis no Vācijas. Zinot Latvijas finansiālo realitāti, ir jāpatur prātā iespēja, ka kāda no plāna daļām var nerealizēties. Tāpēc pilnu BJMD programmu varēšu atklāt pēc pusgada.