Lai nu kā – dzirdot pūtēju orķestra skaņas, vienkārši nav iespējams bēdāties un rūgt. Bērnu satrauktā gatavošanās uznācienam un no zāles skanošie pacilājošie ritmi sabojāto omu pārslēdz burtiski kā ar slēdzi.
Tieši par to ir šis stāsts! Nevis par īgniem sētniekiem un žurnālistiem, kas "raksta muļķības", bet par svētkiem – gaišiem bērniem, kas ar savu mākslu paceļ pāri ikdienas sārņiem.
Par mūsējiem, kam KDi izvēlas dzīvot līdzi, kļūst Iecavas Mūzikas un mākslas skolas pūtēju orķestris IeSkaņa, kuru pēc nejaušu simpātiju un sakritību principa nelielai intervijai pēc uzstāšanās uzrunāju pie skolas ieejas.
Kolektīvu vada jauns pedagogu pāris Baiba un Artūrs Kuzmini, kas IeSkaņai liek izskatīties pēc dižģimenes – jauniem vecākiem ar paprāvu bērnu pulciņu. Gatavojoties savam konkursa uznācienam, skolotāji izrunā tehnisko kārtību – kurš aiz kura. Mazās meitenes mīlīgi lēkā apkārt skolotājam, vienai no viņām viņš atglauž pierei pārkritušu matu šķipsnu. Attiecībās ar bērniem jaušams simpātisks mistrojums – ir kārtība, bet arī cieņpilns kontakts, skolotāji nevienam neiedzen stresu.
Skolotāja Baiba bērniem dod vēl pēdējo padomu: "Pūtiet siltu elpu instrumentos!" Un tad jau ir jāiet iekšā zālē.
Izlozes skaņdarbs – latviešu tautasdziesma Aivara Cepīša apdarē un Andreja Cepīša aranžējumā – brīvi un nepiespiesti iekustina līdzi aplaudēšanai arī retās skatītāju rindas. Nu nesēdēsi tak kā tāds koka gabals, ja pat skolotāja pārtrauc diriģēt un dejiskiem soļiem atkāpjas malā, lai dotu vietu saksofonistes solo. Orķestra izvēles skaņdarbs – Ulda Marhileviča Tikai tā! Mārtiņa Birņa aranžējumā – turpinās uz tā paša prieka hormona viļņa.
IeSkaņa ir iedvesmojošs piemērs. Salīdzinoši jauno kolektīvu vada jauns, aizrautīgs skolotāju pāris – saksofona skolotāja Baiba Kuzmina, kura pati nāk no skolotāju dzimtas. Viņa ar mūziku nodarbojas kopš četru gadu vecuma, sākusi ar klavierspēli. Pateicoties Artūra Reinika dāvinātajam saksofonam, Baiba sākusi apgūt saksofona spēli, ir dāmu saksofona kvarteta n[ex]t move dalībniece. Baiba vairākus gadus ir spēlējusi Jelgavas Big Band Raita Ašmaņa vadībā un ar šo sastāvu piedalījusies daudzos koncertos, starptautiskos konkursos un festivālos. Kopā ar dzīvesbiedru – Nacionālo bruņoto spēku štāba orķestra trompetistu seržantu Artūru Kuzminu – viņa veido aranžējumus mazajiem mūziķiem.
Attiecībās ar bērniem jaušams simpātisks mistrojums – ir kārtība, bet arī cieņpilns kontakts, skolotāji nevienam neiedzen stresu
Latvijas Radio 1 raidījumā Ģimenes studija (01.09.2017.) abi jaunie pedagogi dalījušies pārdomās, ka mūsdienās bērniem ir vajadzīga citāda pieeja. Skolotāji cenšas izmantot to, kas bērnus interesē, iesaistot arī mūsdienu tehnoloģijas. Baiba novērojusi, ka citāda pieeja ir vajadzīga arī mūsdienu vecākiem, jārunā daudz konkrētāk, piemēram, vecākiem, kuru bērni stājas mūzikas skolā, jāpasaka arī, ka jānodrošina ne tikai instruments, bet arī tērps, kurā uzstāties. Kādreiz tas šķitis pašsaprotami.
Prieka hormons
Kā jums pašiem šķiet, kā izdevās nospēlēt?
Poļina Ļadkova. Manuprāt, nospēlējām ļoti labi. Bija kaut kādas nianses, bet tomēr kopumā, neskatoties uz stresu un to, ka bija cita atmosfēra, nospēlējām ļoti labi.
Grēta Greize. Es nezinu, man bija ļoti liels stresiņš, bet domāju, ka mēs ļoti labi nospēlējām.
Rūdolfs Ozoliņš. Labi nospēlējām, protams, varēja labāk, bet ņemot vērā apstākļus…
Ko varēja labāk? Runājot tieši par tavu instrumentu?
Rūdolfs. Bija citas bungas un izkārtojums, bet bungas bija saliktas ļoti adekvāti un labi.
Poļina Ļadkova, Grēta Greize un Rūdolfs Ozoliņš
Kāpēc jūs izvēlējāties spēlēt tieši orķestrī?
Grēta. Man gribējās būt orķestrī, jo gribēju aizpildīt vakarus. Man arī skolotāja Baiba piedāvāja.
Kā tu izvēlējies savu instrumentu?
Grēta. Mana tēta brālis, mans krusttēvs, arī spēlē saksofonu, un es iedvesmojos no viņa.
Vai tu vēlētos būt profesionāla mūziķe?
Grēta. Vēl domāju.
Kā tu, Poļina, izvēlējies savu instrumentu?
Poļina. Pēc izglītības esmu sitamo instrumentu spēlētāja, bet pēc mūzikas skolas turpināju mācīties, jo gribēju arī nedaudz samazināt astmu. Man jau no bērnības gribējās spēlēt saksofonu, un tika dota iespēja piedalīties orķestrī.
Vai ir izdevies uzlabot veselību?
Poļina. Jā! Astmas man tagad ir krietni mazāk.
Dzirdēju, ka skolotāja pirms iešanas zālē jums teica pūst siltu elpu instrumentos. Elpa pūtējiem jāsargā kā acuraugs? Kad ir klepus, nemaz nedrīkst spēlēt?
Skolotāja Baiba Kuzmina. Tieši vajag. Viss tīrās.
Grēta. Ar iesnām labāk nespēlēt.
Baiba. Ar iesnām – nē, bet ar klepu – jā.
Kā ar saldējumu? Varēs nociesties neēst? Vai tieši jāēd?
Grēta. Tieši jāēd.
Baiba. Saldējums ir jāēd, lai vēl paaugstinātu prieka hormonu.
Kāpēc tu, Robert, izlēmi iesaistīties orķestrī?
Roberts. Man nav tā, ka trūktu, kur muzikāli izpausties. Jo vairāk darbojies un ej, un spēlē, jo arī nākotnē ir vairāk iespēju. Tu sevi katru dienu attīsti. Tāpēc, man liekas, ir jādara viss iespējamais, lai spēlētu daudz vietās.
Vai bērni darbojas arī citos pulciņos?
Baiba. Mums ir mazā Grēta un Rūdolfs, kuri ļoti aktīvi darbojas folkloras kopā Tarkšķi. Viņi ir apbrīnojami, ka to visu var apvienot. Ir ļoti sīki jāplāno. Plānošana ir ļoti svarīga. Vēl viena meitene – Anete – dzied Tarkšķos. Bērni dzied arī skolas koros un dejo deju kolektīvā.
Grēta rāda skolotājai kaut kādas zīmes.
Baiba. Saki droši!
Grēta. Mums vēl ir saksofonu trio.
Baiba. Šie bērni, man liekas, ir visnodarbinātākie un visčaklākie visā Iecavā. Arī drosmīgākie, nav nobijušies startēt tik daudz vietās.
Poļina. Pārsvarā tie ir jaunieši un bērni, kas piedalās vairākās vietās. Es mūzikā ārpus orķestra neiesaistos, bet darbojos dažādos jauniešu domes pasākumos un projektos, to arī ir grūti apvienot.
Ko jūs gaidāt no svētkiem? Vai jums visiem tie ir pirmie svētki?
Baiba. Skolotājiem nav pirmie, bet bērniem – ir.
Grēta. Man ar Tarkšķiem nav pirmie.
Poļina. Man personīgi skaitās otrie. Pirmie bija attālinātie Dziesmu un deju svētki.
Kad viss notika kovidlaikā Zoom lodziņos? Kāda bija tā pieredze?
Poļina. Toreiz gāju deju kolektīvā, un tas īstenībā bija jautri. Mēs daļēji tikāmies, bet dejojām metra attālumā cits no cita.
Partneri nemaz nevarēja apķert?
Poļina. Jā! Dejojām katrs savus soļus. Beigu koncertā mēs visi dejojām mājās un vajadzēja tīrīt istabu (smejas).
Ar kādām emocijām gaidāt lielkoncertu Ķīpasalas hallē, kur kopā spēlēs simtiem bērnu no visas Latvijas un arī Igaunijas un Lietuvas? Vai varat iztēloties, kā tas būs, kad vienu melodiju spēlēsit visi kopā?
Poļina. Domāju, ka tā būs neaptverama, ļoti forša atmosfēra. To varēs izjust tikai tad, kad mēs tur būsim un tas notiks.
Grēta. Es tur stāvēšu, un cilvēki skatīsies uz mani.
Baiba. Tāpēc ir jābūt smukās kurpēs, nevar nākt botītēs.
Grēta skatās uz savām smukajām melnajām laka kurpēm ar attaisīto siksniņu.
Grēta. Šitās man ir jau mazas, tāpēc es neaiztaisīju ciet.
Baiba. (Smaida.) Visādām grūtībām jātiek pāri, lai varētu kāpt uz skatuves. Mēs bijām kopmēģinājumā Zemgales reģionā, tas notika sporta zālē, un tur jau bija daudz kolektīvu, un bērniem bija šoka moments. Skaņa nāk, visapkārt pūš, tu neesi viens un nedzirdi sevi. Viņi vēl nav gatavi spēlēt Ķīpsalas hallē, bet tas noteikti būs liels piedzīvojums un arī liela pieredze.
Vai jums koncertā būs šie paši tērpi?
Baiba. Mums vēl ir pavisam, pavisam svinīgi tērpi ar melnām blūzēm un melniem krekliem. Redzēsim, kādi būs laikapstākļi.
Pūtēju orķestri atšķirībā no dejotājiem un dziedātājiem ir savos oriģinālos tērpos. Vai nav gribējies uzvilkt arī tautastērpu?
Grēta. Nē, nē, nē, nē, nē (aktīvi purina galvu – U. A.).
Baiba. Orķestri parasti neizvēlas tautastērpus. Mēs nākotnē ejam uz to, ka mums būs glauni, smuki, tieši orķestrim šūti tērpi. Līdz tam mums vēl jāizaug. Mēs pastāvam tikai trešo gadu. Plāni mums ir lieli.
Mazliet vēl par darba pusi. Cik reižu nedēļā jums notiek mēģinājumi?
Poļina. Divas reizes.
Artūrs. Pirms svētkiem aktivizējāmies un uztaisījām nelielu nometnīti. Vakar mums bija nometnes atspēlēšanas koncerts, lai bērni būtu pilnībā gatavi šodien spēlēt komisijai un publikai. Tas ir nemitīgs darbs. Mēs abi ar Baibu esam vadītāji. Es vairāk strādāju ar tehnisko pusi, bet Baiba orķestrī liek iekšā dvēseli. Bērni ir lieli malači, ka spēj gan sekot līdzi noteikumiem, gan tajā pašā laikā muzicēt. Mūsu mērķis ir ielikt viņos kārtību, bet reizē arī spēju brīvi justies. Vēlamies to bērniem parādīt.
Poļina. Mēs ļoti brīvi izpaužamies tieši mūsu soctīklos. Mēs paši, jaunieši, to visu pārvaldām – filmējam tiktokā orķestra dzīves aizmugurīti, ka neesam tādi oficiāli.
Vai ir jau iznācis spēlēt savas pilsētas svētkos?
Baiba. Vēl mums nav trāpījies, bet, kad būs, cerams, spēlēsim. Vakar [29. jūnijā] mums bija ļoti skaists āra koncerts pagalmā pie skolas. Skatījās garāmgājēji, un vecāki bija atnākuši.
Šodien konkursā spēlējāt gan tautasdziesmu apdares, gan Ulda Marhileviča populārās dziesmas Tikai tā! aranžējumu.
Grēta, vai tu zini tādu komponistu?
Grēta. Nē.
Nuja, viņš to ir sarakstījis, kad tu vēl nebiji dzimusi. Kādas melodijas jums katram vislabāk patīk spēlēt?
Grēta. Man visas dziesmas patīk.
Poļina. Tieši no Dziesmu svētku repertuāra man vislabāk patīk igauņu komponista Ulo Vintera skaņdarbs Little House by the Sea/Maza mājiņa pie jūras. Tas ir tāds dzīvīgāks un vairāk iet pie sirds.
Roberts. Man arī šis igauņu skaņdarbs ir vismīļākais, bet man arī vissarežģītākais. Bet, kad uztrenējas un iemācās savu partitūru kārtīgi, spēlēt ir liels gandarījums.
Vai jūs mājās paši mēdzat paspēlēt savam priekam arī citas šodien populāras melodijas?
Poļina. Jā, ļoti daudz spēlējam.
Baiba. Kad bērniem ir jāspēlē skolā, klasē, viņi nāk un prasa – skolotāj, vai var uztaisīt tādu un tādu dziesmu? Tad mēs uz ātro uztaisām, un bērni spēlē arī paši individuāli.
Artūrs. Orķestra repertuāru izvēlamies tādu, kas bērnus vairāk iepazīstina ar latviešu estrādi. Mēs esam izpildījuši arī Marhileviča Dzeltenās kurpes un Borisa Rezņika Atmostas Baltija – melodijas, ko viņi ikdienā tik ļoti neklausās. Tādā veidā bērnus iepazīstinām ar tā laika melodijām un kāpēc tās tajā laikā ir radušās. Visi zina Marhileviča dziesmu Dzeltenās kurpes, bet izrādās, ka viņš to ir sarakstījis par armijas smilšu krāsas zābakiem.
Skolotājs saka paldies un dod zīmi, ka intervija beigusies. IeSkaņai darbīga diena, jāskrien tālāk, autobuss pie skolas jau gaida.
Pūtēju orķestru svētku lielkoncerts Tā radās skaņa...
Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā 10.VII plkst. 18