Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +9 °C
Skaidrs
Otrdiena, 7. maijs
Henrijs, Jete, Henriete, Enriko

Rakstniekiem pa pēdām. Intervija ar Daci Meieri

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
J
arī tulkošana ir jāatbalsta valstij, citādi tulkojumu nebūs - būs vienvienīgas roulingas;un arī tulkošanai naudas ir hroniski par maz - no grāmatu pārdošanas neiznāk segt izdošanu un tulkošanu,jo Latvijas tirgus par mazu
klā
k
Ļoti simpātiska intervija ar gudru un aizrautīgu cilvēku. Un arī par pašu tulkošanu: darbs, amats, aizraušanās, kaisle, darba dažādās stadijas. Valodas skaņas, valodas klusums, svešas valodas skaņas, kas netraucē tulkojot no pazīstamas valodas... - ļoti plaši un tēlaini. Un šis paradokss: tas nav tavs mākslasdarbs, jo tas jau ir sacerēts, bet vienlaikus - tas IR tavs mākslasdarbs, jo pat ģeniālais autors to nevar uzrakstīt latviski...
Skaisle Jātaļniece
S
Tagad lasu Aivara Kļavas Piesmietais karavīrs. Labi lasās, skaista valoda, bet ... šitā lēkāšana pa laikmetiem ir kā zaķa cilpas bēgot no dzinējsuņiem. Un tad tā vēstures vienkāršošana, tas man atkal neder. Bet kopumā - ļoti ļoti vajadzīga grāmata. Tiešām nesaprotu kāpēc šis darbs nav izvirzīts nevienai balvai. Vai tāpēc , ka Kļavis nedzer kopā kafiju un neslavē pa labi un kreisi pašizredzētā pulciņa dāmas ? Tā izvarošanas aina man atgādināja studijas Norvēģijā. Tur pasniedzējs mani sauca par vikingu meiteni, jo tādas acis kā man esot tikai vikingiem. Bet man ir ļoti skaistas acis, bet nu lūk. Ko es domāju - viņš varbūt grib amzierēties , bet tie vārdi taču saka - tu esi vikingu izvarotāju pēctece. Nu tad es nožēloju, ka nezināju visus tos kuršu jūrasbraucējus un visas tās sāgas, kur viņi pieminēti. Jo īstenībā - man tādi mājieni nebija un nav pieņemami. Bet tas nu tā. Vispār tāda dīvaina pēcsajūta to Kļavja grāmatu lasot. Bet ļoti ļoti laba grāmata.
Skaisle Jātaļniece
S
"Silva rerum varoņi ir ļoti mūsdienīgi, jo ļoti cilvēciski. Kaislības jau visos laikos ir līdzīgas. Ar vēsturiskajām reālijām gan sanāk liela noņemšanās." Lūk, šie tulkotājas vārdi. Jā , cilvēka daba nemainās un nekad nemainīsies, bet lūk - ielikt viduslaiku (16.-17.gs. ir joprojām vl šajā reģionā) varoņu mutē šodienas valodu, šodienas problēmas, šodienas ilgas un alkas - tā priekš manis ir haltūra, paviršība un mānīšanās. Nevaru to pieņemt. Tāpat - brīnos, ka neviens Latvijā neko pat neieminās par Viļņu un par romānu par Viļņu šodienas kontekstā. Par pilsētu, kura ir Lietuvas galvaspilsēta, bet vienmēr ir bijusi poļu pilsēta. kad pag. rudenī mani Viļņā izvadāja vismaz pa desmit baznīcām, tad tikai pēdējā - galvenajā valsts katedrālē dievkalpojums bija lietuviešu valodā , pārējās - poļu. Un visas ielas bija pilnas ar poļu dievlūdzēju autobusiem. Šī grāmata manā uztverē ir ideoloģisks ierocis cīņā par Viļņas lietuviskošanu. Un protams, ka vēsture tiek locīta un mocīta kā nu katram patīkās - tas arī neuztrauc ne tulkotāju , ne recenzentus, ne lasītājus. Un vēl mani pārsteidz , ka tulkotāja sajūsminās par rakstnieces valodu, kas man šķiet smaga , lēna, sastingusi , jo ir principā bez dialogiem. Īsāk var teikt - masu produkts, masu patēriņam ar konkrētu pieprasījumu pēc patriotiskā pašapmierinājuma .... lēti un skumji.
Dace Meiere
D
Nav prāta darbs atbildēt uz šķietami anonīmu komentāru, tomēr atļaušos norādīt, ka “Silva rerum” pirmās grāmatas darbība notiek 17. gs. otrajā pusē, savukārt otrās – 18. gs. pašā sākumā. Un ir visai komiski šo laiku Lietuvas un Polijas valstī dēvēt par viduslaikiem. Jūsu komentārā pretrunīgi norādīts, ka autore liek “ varoņu mutē šodienas valodu”, bet turpat zemāk pārmests, ka dialogu nemaz nav. Tieši tā: abos romānos dialogu gandrīz nav, lai nevajadzētu viltot attiecīgā laika valodu, pareizāk, valodas, jo uzmanīgs lasītājs ievēros, ka romāna galvenie varoņi ikdienā sarunājas poliski un šai pašā valodā raksta vēstules un dienasgrāmatas, bet turpat Viļņā un Žemaitijā skan arī citas mēles. Atļaušos atgādināt, ka tas ir laiks, kad valodiskā piederība nav nacionālās piederības pamatu pamats, un poliski runājošie leišu bajāri bija leišu bajāri un tieši par tādiem sevi uzskatīja. Romānu autore nemēģina viltot vēsturi, velkot to lietuviešu tautiskā romantisma virzienā, tāpēc smaidu raisa fakts, ka Jūsu izteiktie pārmetumi ir tieši pretējie tiem, ko mēdz bārstīt īstentautiskie leišu nacionālisti, kuriem Silva rerum nesagādā gana daudz Jūsu minētā “patriotiskā pašapmierinājuma”.
  • 2
  • 0
Ina V.
I
SR ir lieliska grāmata! Nošķir, lūdzu daiļliteratūru no vēsturiska pētījuma - tur nav jābūt faktiem ar rakstīto 1:1. Jāapbrīno un jāuzteic lieliskais tulkojums, jo šādu valodas piesātinājumu un savdabību pārnest citā valodā - tā ir patiesa māksla. Nu žēl tevis, ka tev neaiziet. Paldies Dievam, tavs viedoklis ir vienīgais tāds, ko esmu lasījusi. Saprotu, ka tev gribētos rakstnieci pamācīt, lai tak viņa beidzot ņem vērā arī tavas lieliskās zināšanas par labas grāmatas kritērijiem, bet nebūs ar neko! Gaidīsim trešo daļu!
  • 0
  • 0
foxa
f
prieks par cilveku, kas atradis savu aicinajumu
Silvana
S
Patīkami lasāma intervija bez snobisma un pārgudrības.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja