Lai arī izstādē atspoguļota bruņotu konfliktu ietekme uz bērnu emocionālo un psiholoģisko pasauli, tā veidota tā, lai to varētu pieredzēt pieaugušie kopā ar bērniem. Bērni, pateicoties savas uztveres specifikai, arī kara apstākļus uzlūko kā spēli, kas būtiski atšķiras no pieauguša cilvēka redzējuma. Šādi ir iekārtota arī pati izstāde, kurā vienkopus satiekas dokumentāla realitāte un bērniem veidoti spēļlaukumi. Tieši bērna spēja fantazēt un rotaļāties aizsargā prātu no realitātes šausmām un bailēm. Tādēļ bērna prāts ir emocionāli noturīgāks. Tas simboliski salīdzināms ar varenu mežu, kuram pāri brāžas vētra – daļa no lielākajiem kokiem tiek izrauti ar saknēm, taču jaunaudze vējā liecas līdzi. Lai arī jaunaudze izdzīvo, tā turpina miera apstākļos augt līka, nododot traumas pieredzi arī nākamajai paaudzei.
Latvijas Kara muzeja direktore Kristīne Skrīvere izstādes atklāšanā uzsvēra muzeja lomu izpratnes veidošanā par kara ietekmi: UNICEF apkopotie dati liecina, ka 2024. gadā katrs sestais pasaules bērns dzīvoja kara skartās teritorijās. Latvijas Kara muzejā esam skaidri definējuši, ka vēlamies mainīt veidu, kā stāstām par militārajiem konfliktiem. Ierasti tie bijuši stāsti no uzvarētāju vai zaudētāju pozīcijas, izceļot karavadoņu, politiķu un karavīru pieredzi. Mēs vēlamies dot balsi tiem, kuru stāsti iepriekš nav sadzirdēti, stāstīt par to, kā karš ietekmē un maina sabiedrību. Viena izstāde nevar pasargāt mūs no militāriem konfliktiem, bet ticu, ka tā var būt sākums ceļā uz lielāku sabiedrības izpratni un līdzdalību savas valsts aizsardzībā.
Izstādes veidotāji ir Latvijas Kara muzejs un LR Aizsardzības ministrija. Radošā komanda – vēsturiskās izpētes, koncepcijas un tekstu autori Klāvs Zariņš un Maija Meiere- Oša, konceptuālā izpildījuma un tekstu autors Kaspars Eglītis, multimediju režisors Roberts Rubīns, dizaineri Ivars Veinbergs un Elīna Lībiete, bērnu psiholoģijas konsultants Ņikita Bezborodovs, kuratores Elizabete Palasiosa un Marta Kontiņa (SIA Story Hub).