Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Izstāde Ciao! Niklāvs Strunke Itālijā. 20. gadsimta 20. gadi

No 2018. gada 30. jūnija līdz 9. septembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs būs skatāma izstāde Ciao! Niklāvs Strunke Itālijā. 20. gadsimta 20. gadi.

Māksliniekam Niklāvam Strunkem (1894–1966) dzejnieks Aleksandrs Čaks un citi laikabiedri piedēvē itāliskā sveiciena čau (ciao) ieviešanu Rīgā. Kamēr vienaudži traucās uz Parīzi, slavenākais latviešu itālis no 1923. līdz 1927. gadam dzīvoja Romā, Kapri salā un Florencē, apceļojot arī Venēciju, Toskānu, Neapoles līča un Amalfi piekrasti. Mūžīgajā pilsētā Itālijas savaldzinātais pittore lettone īrēja darbnīcu Vatikāna apkārtnē, Florencē – Oltrarno vecpilsētā, bet Kapri apmetās Marina Grande pusē.

Itālijā pavadītie starp karu gadi būtiski rosināja daudzpusīgā latviešu modernista un vecmeistaru mācekļa oriģinālo māksliniecisko izteiksmi. Niklāvs Strunke vienlaikus iedvesmojās no secondo futurismo jeb otrā viļņa futūrisma un itāļu agrās renesanses, sasniedzot izcilas savas glezniecības, grāmatu ilustrāciju un modernās scenogrāfijas virsotnes. Bijušais Rīgas mākslinieku grupas dalībnieks personiski iepazinās ar futūrisma iniciatoru Filipo Tommazo Marineti (Filippo Tommaso Marinetti), tikās ar virziena otrās paaudzes līderi Enriko Prampolīni (Enrico Prampolini), iedraudzējās ar Ivo Pannadži (Ivo Pannaggi), Antonio Marasko (Antonio Marasco) un jaunreālistu Aldo Bandinelli (Aldo Bandinelli). Futūristiskās fotogrāfijas un kino pioniera, režisora Antona Džūlio Bragaljas (Anton Giulio Bragaglia) aprindās latviešu modernistu ieveda pirms tam Berlīnē sastaptais Marineti sakarnieks, futūristu literāts un galerists Rudžēro Vazāri (Ruggero Vasari). Bragaljas Mākslas namā (Casa d’Arte Bragaglia), kas tolaik bija Romas avangardistu tikšanās vieta, Strunke sarīkoja personālizstādi (1924), bet eksperimentālajā Teatro degli Indipendenti apguva futūristu scenoplastikas idejas, ko saliedēja ar commedia dell’arte tradīciju.

Filipo Tommazo Marineti 1924. gadā Parīzes manifestā Vispasaules futūrisms (Le Futurisme mondial) līdz ar Niklāvu Strunki pieskaitīja plašai internacionālai Eiropas avangardistu plejādei arī tēlnieku Kārli Zāli, mākslinieku pāri Romanu Sutu un Aleksandru Beļcovu. Saskāries ar krievu kubofutūrismu un agrīnos teorētiskos tekstos tuvinājies futūristiskiem uzskatiem, Strunke apgalvoja, ka kopā ar Zāli pēcāk parakstījis Marineti manifestus. Latviešu itālis publicējās periodiskajos izdevumos – futūristu žurnālā Noi, satīriskajā INDEX rerum virorumque prohibitorum un citos, jau tad sapņojot par Latvijas līdzdalību Venēcijas biennālē.

Niklāva Strunkes vecmeistariskās intereses turpretī atbalso futūrismam opozicionārā žurnāla Valori plastici sludināto pēckara laikmeta ritorno all’ordine (atgriešanos pie kārtības) un ritorno al mestiere (atgriešanos pie amata). Muzejos un baznīcās latviešu modernists studēja 13. –15. gadsimta itāļu glezniecību, cildināja florencieti Fra Andželiko (Fra Angelico) un gleznojot savienoja primitīvistu naivumu, kolorīta un kompozicionālos ierosinājumus ar lakonisku ģeometrizāciju. Radniecīgi arī ilustrācijās senas miniatūrglezniecības ietekme tika sakausēta ar Art Deco dekoratīvismu.

Izstādē līdzās Niklāva Strunkes kanoniskajiem darbiem Galvas konstrukcija. Ivo Pannadži portrets (1924), Sorento (1924–1925), Cilvēks, kas ieiet istabā (1927) un Florencietis ziemā (1929) atklāsies maz zināmi, ziemeļnieka acīm tverti saules un vīna zemes dabas, arhitektūras un sadzīves iespaidi, kas veido abu Itālijas ceļojumu vizuālo dienasgrāmatu. Izceļot vietu savdabību, tiks parādītas Kapri radītas kubistiski stilizētas, arhitektoniskas ainavas, Romas apkaimē un Toskānā tapuši gleznainu mazpilsētu skati. Itāliskos motīvus mākslinieks bieži iekļāva savās kaligrāfiski rakstītajās vēstulēs.

Itālijai Niklāva Strunkes biogrāfijā bija liktenīga loma arī pēc Otrā pasaules kara, kad viņš dienvidzemē atgriezās kā trimdinieks no Zviedrijas. Vārdos mīlestību pret otro dzimteni apliecina grāmatā Svētā birze (1964) apkopotās esejas Mana Itālija. Mākslinieks miris Romā un apbedīts Mūžīgas pilsētas protestantu kapsētā.

 

Kur?

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka, Jaņa Rozentāla laukums 1

Kad?

30. jūnijs – 9. septembris

Ot., Tr., Ce. 10 –18 Pk. 10 –20 Se., Sv. 10 –17

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Aktuāli

Popdīvai Madonnai šodien paliek 60(3)

16. augusts ir īpašs datums populārās kultūras vēsturē – tā ir dziedātājas Madonnas dzimšanas diena un rokenrola karaļa Elvisa Preslija nāves diena.

Ziņas

Vairāk Ziņas

Mūzika

Vairāk Mūzika

Māksla

Vairāk Māksla

Teātris

Vairāk Teātris

Literatūra

Vairāk Literatūra

Kino/TV

Vairāk Kino/TV

Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri

Intervijas

Vairāk Intervijas

Recenzijas

Vairāk Recenzijas

Grāmatas

Vairāk Grāmatas

Konkursi

Vairāk Konkursi

Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi

KD Afiša

Vairāk KD Afiša

Deja

Vairāk Deja