Pavisam praktiskā līmenī, skatlogi ikdienā kalpo par veidu kā pievērst sabiedrības uzmanību un motivāciju rosināt interesi par notiekošo aiz savas ierobežojošās telpas. Savukārt skatlogs kā mākslas telpa paģērē jaunu estētisko un sociālo atbildību, kā no mākslinieka, tā no skatītāja. Pārveidojot Rīgas Mazāko galeriju par sociāli aktīvu un funkcionējošu telpu, Kristians Brekte izaicina sabiedrību un kultūras nozares profesionāļus aizdomāties par bieži sastopamo tieksmi idealizēt sev interesējošās dzīves sfēras, piešķirot tām pielūgsmes vērtu nozīmību. Vienlaikus, caur mākslas darbu mākslinieks ironizē par kultūras un nāves simbolisko saistību, uzdodot retorisku jautājumu - vai kultūra atrodas uz izmiršanas robežas?
Izstādes kuratore: Auguste Petre