Jette Užāne pēc bērnībā pārslimotās kaulu tuberkulozes zaudēja spēju staigāt un visu dzīvi pavadīja ratiņos. Lai gan viņas kājas nevarēja neko, viņas rokas radīja brīnumainus cimdu stāstus, bet sirds vērta pasauli siltāku un gaišāku. Jette mēdza
teikt: “Es nevarēju ne dziesmā turpināties, ne bērnā.” Bet viņa varēja adīt. Jettes Užānes bagāto cimdu pūru glabā un ceļ saulītē Elīna Apsīte.
Izstādē Vēstules rakstītas cimdos būs aplūkojami vairāki desmiti Jettes Užānes cimdu cikli. Kā, piemēram, Gadalaiki (1980. g.), Baltie cimdi jeb Tautas dziesmu cikls (1981./82. g.), A. Pumpura Lāčplēsis (1988.g.), Eiropā iešana (1996.g.) un daudzi citi.
Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kas ciemojušies pie Cimdu Jettiņas (tā viņa pati mēdza sevi saukt). Daudzi viņu pazīst iztālēm, bet satiksiet arī tādus, kuriem Jettiņa ir devusi spēku dzīvot.