«Šī beidzot ir reize, kad muzejā ļauts skatīties ne tikai ar acīm, bet arī pačamdīt, apošņāt un pat nogaršot! Visu jutekļu iesaiste izstādē palīdzēs labāk izzināt citu dabā sastopamo dzīvību daudzveidību un iztēloties pasauli, kāda pavērtos, ja līdzīgas superspējas piemistu arī mums,» stāsta izstādes kuratore Kristīne Liniņa.
Izstāde ir mudinājums pamanīt tos novārtā atstātos jutekļus, kas nav aizsniedzami klikšķinot vai ritinot, bet ir darbināmi ikdienišķos un apkārtējo vidi pētošos veidos - sarokojoties ar draugiem, pēc smaržas mēģinot atrast ceļu uz mājām, klausoties skaņdarbus, kas stimulē garšas kārpiņas, izaicinot mājiniekus uz sīpolu kapāšanas sacensību vai izslēdzot gaismekli, kad tajā kā lamatās iemaldījies naktstaurenis. Daudzveidīgas un nepastarpinātas maņu pieredzes sniedz pilnvērtīgāku izpratni par to, kā pasaule darbojas. Izstāde jaunākajiem apmeklētājiem sniegs pirmo ieskatu zinātnē, ko sauc par ekoloģiju. Tā iepazīstinās ar dabas vēstures kolekcijām un pētniekiem, kas tās vākuši, iedrošinās veidot savējās vai izraudzīties vēl citus veidus, kā izzināt dzīvo.
Zinātniski, sadzīviski, viktorīnu cienīgi, vietumis šķietami kuriozi vaicājumi izstādē ļauj taustīties pēc atbildēm, kas rūp visvairāk, kad domājam par paaudzi, kas uzaug laikā, kad grūti prognozēt planētas nākotni ekoloģisko izmaiņu kontekstā. Izstādē var sastapt gliemežus, kas taustās ar acīm, zinātnieku, kurš redz ar pirkstiem, pūci - kolekcionāri un krupi ar plāksteri uz vēdera. Zinātkārajiem tā ir iespēja apsvērt, ko pētniekiem pastāsta senās Ēģiptes kapenē atrasta zivs mūmija, kāpēc muzejos rāda dzīvnieku izbāžņus tā, it kā tie būtu dzīvi un kāpēc miljoniem gadu veca fosīlija ļauj spriest par to, kas notiks nākotnē? Izstādes veidotāji cer rosināt interesi par muzejos glabātām kolekcijām kā zināšanu avotu, kas lietderīgs, veidojot veselīgas attiecības ar pasauli kā eksistenciāli trauslu kopējo mājvietu augiem, dzīvniekiem, cilvēkiem un citām radībām.