«Izstādes darbi tēlaini raksturo pretrunu starp indivīdu, kas ir katrs cilvēks, un varas definētu anonīmu cilvēkresursu, ko patīk darbināt politikai. Caur kontrastiem darbu mērogā, to rādītajā spriedzē, izstāde risina tēmu par līdzatbildību mūsdienu pasaulē. Vidvuds Zviedris savā mākslā dinamiski pārvietojas no glezniecības uz lielformāta tēlniecību, uz objektiem, uz fotogrāfiju, viņš iesaista atrastus un ar pieredzi uzlādētus materiālus. Savu simbolisku vietu izstādē raduši mākslinieka sešgadīgās meitas zīmējumi,» pastāsta kuratore Inga Šteimane.
Uz jautājumu, ko mākslinieks teiktu tiem skatītājiem, kas atpazīs izstādes nosaukumā Ojāra Vācieša dzejas rindas, Vidvuds Zviedris atbild: «Gan dzeja, gan māksla iedarbojas uz mūsu psihi neparedzami. Izlasot šos Ojāra Vācieša dzejas vārdus, mums nav precīzas vēstījuma skaidrības, bet ar skanējuma ačgārnību un noslēpumainību, tie liek kaut kam mūsos iekustēties. Es ceru, ka skatītāji to varētu sajust, ka mani darbi balstās uz citu strāvojumu, kas nav apzināti domāts cilvēka psihes manipulācijai. Tie veidoti tā, lai modinātu cilvēkos to snaudošo akmeni, kurš pakustoties ļauj mums saredzēt šo pasauli mazliet citādāk.»