Varētu uzskatīt, ka 17. gadsimta Kurzemes hercogu visai necilie koloniālie piedzīvojumi Tobāgo salā un Gambijas upes grīvā nav mūsdienu Latvijas nācijas rūpe un atbildība. Šie kungi savu leģitimitāti nesmēlās no pārvaldītās teritorijas iedzīvotāju vairākuma atbalsta vai mītiem. Vēl vairāk – viņi paši šeit ieradušies koloniālu ambīciju rezultātā, lai ekspluatētu vietējos dabas un cilvēkresursus. Tomēr kopš dzimtbūšanas beigām un nacionālās atmodas Latvijas publiskā un privātā populārā kultūra izrādījusies visnotaļ uzņēmīga pret “eiropeiskām” fantāzijām par savām aizjūras kolonijām un cilvēkiem-lietām, kuras dažs vēl šodien sakās labprāt turētu sev mājās kā kalpus.
Uz respektablu Latvijas teātru skatuvēm Otello joprojām var nekritiski spēlēt melnģīmī, bet ievērojamās literātes un kultūras darbinieces Māras Zālītes 2001. gadā uzvestā un 2017. gadā atjaunotā dziesmu spēle “Tobāgo” ir “stāsts par lieliem, skaistiem sapņiem, kas diemžēl mēdz arī nepiepildīties, bet bez kuriem nevar dzīvot.”
Izstāde PAN4KĀ nenožēlo koloniālo ambīciju nepiepildīšanos. Tā sapņo nokāpt zem klāja un paskatīties uz horizontu no apakšas. Liekot lietā latviešu mākslinieku jūras ainavas – gluži līdzīgas tām, kuras pārsvarā redzamas vietējo kūrortpilsētu muzeju vasaras izstādēs – tā vēlas piesavināt skata leņķi, kas Latvijas kultūrā nepelnīti atstāts novārtā.
Iepriekš piesakoties, izstādes laikā pieejamas kuratora vadītas bezmaksas ekskursijas latviešu un angļu valodā.
Ieeja izstādē bez maksas.