Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Kinoteātrī Splendid palace notiks režisora un operatora Andra Slapiņa 70 gadu jubilejas atcerei veltīts pasākums

Kinoteātra Splendid palace Mazajā zālē piektdien, 27. decembrī, plkst. 18 norisināsies režisora un operatora Andra Slapiņa (29.12.1949.–20.01.1991.) 70 gadu jubilejas atcerei veltīts pasākums, kura laikā notiks Andra Slapiņa un Lidijas Kutuzovas filmas Sapņu laiks restaurētās versijas pirmizrāde. Pasākumā varēs arī dzirdēt Slapiņa atraitnes Natalijas Slapiņas Djušenas stāstījumu Atmiņas par Andri Slapiņu, informēja pasākuma rīkotāji.

Filma Sapņu laiks ir Andra Slapiņa etnogrāfisks pētījums 10 gadu garumā par Sibīrijas mazo tautu šamaņiem. Pēc Andra nāves sievas Natālijas saglabāto materiālu filmā sakārtojusi krievu režisore Lidija Kutuzova. Pirmizrāde, kura notika 2005. gadā, izraisīja patiesi lielu skatītāju atsaucību un interesi. Tagad filma ir digitalizēta.  

Latviešu dokumentālā kino leģenda – režisors un operators Andris Slapiņš – ar kinokameru sāka strādāt jau 1971. gadā, lai gan tikai 1977. gadā absolvēja kinoinstitūta VGIK Operatoru fakultāti.

Operatora debija – kinožurnāla Padomju Latvija Nr.31/1973 sižets par Baltijas mākslas izstādi Maskavā; kinorežijā Slapiņš debitēja ar trim kinožurnāliem (1977) un dokumentālo filmu Sveicināti un uz redzēšanos, zēni! (1978). 1980. gadā Andris Slapiņš veidoja kinožurnālu Sports par Latvijas olimpisko kustību, visdziļākās padomju stagnācijas laikā prasmīgi pamanoties savā žurnālā iekļaut arī materiālus par Latvijas brīvvalsts laika sportistiem. Viņš bijis operators vairāk nekā 10 dokumentālajām filmām (režisori Imants Brils, Ansis Epners, Hercs Franks, Andrejs Apsītis un citi).  Būtisks ir kopdarbs pie Jura Podnieka dokumentālās pilnmetrāžas filmas Strēlnieku zvaigznājs (1982), kur Juris jau bija režisors.

1983. gadā Slapiņš arī sāka pievērsties filmu režisora darbam un pamazām pierādīja savu jau studiju laikos iegūto interesi par dažādu tautu garamantām – pēc VVKI diplomdarba Līvu dziesmas (1977) viņa filmu sarakstā ir gan Latviešu folklora (1983), gan Krišjānis Barons (1984), gan Čukotka. Atmiņu krasts (1987) un Cerību lauki (1988, viens no pirmajiem Rīgas kinostudijas dokumentālistu kopražojumiem – ar Britu universitāšu kino un videoprogrammu padomi).

Andris Slapiņš ir režisējis desmit dokumentālās filmas, viņš arī bija viens no pirmajiem režisoriem, kas sāka sadarboties ar jauno kino struktūru – Rīgas Videocentru; tur tapa Slapiņa filmas Kādreiz Eiropā (1989), Vēstules no Latvijas (1989), arī vizuāli interesants slavenās grupas Pērkons  videoportretējums (1990). 1990. gadā Andris Slapiņš atkal strādāja kopā ar Juri Podnieku pie filmas Krustceļš, kopā viņi iesāka arī filmu Impērijas gals, bet 1991. gada 21. janvārī Andra Slapiņa dzīve traģiski aprāvās – filmēšanas laikā Bastejkalnā viņu un operatoru Gvido Zvaigzni nāvējoši ievainoja snaiperu lodes. Viņu abu piemiņai veltīta Jura Podnieka filma Pēcvārds (1991).  

2010. gadā par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts neatkarības aizstāvēšanā Andri Slapiņu pēc nāves apbalvoja ar Viestura ordeni un atzina par Viestura ordeņa lielkrusta komandieri. 

Ieeja pasākumā bez maksas.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja