"Šobrīd Baltijas animācijas industrija ir nostājusies uz kājām, taču tās sadrumstalotā struktūra ir šķērslis kopējai ilgtspējīgai politikai, kas ievērojami palīdzētu stiprināt un veicināt šo augšupejošo tendenci," uzsver Baltic Animation Meet-up kuratore Latvijas Animācijas asociācijas vadītāja Anna Zača. Pirmajam pasākumam tika izvēlētas trīs tēmas: kopprodukcijas, izglītības un pieaugušajiem domātu animācijas īsfilmu izplatīšana.
Villas un ielas
"Tas bija ekonomiskās krīzes laiks, kad katram no mums atsevišķi nebija iespējas iegūt pietiekami daudz naudas filmas veidošanai, un tas mūs pamudināja strādāt kopā," par savu sadarbību ar Latvijas režisoru Vladimiru Leščovu stāsta viņa Igaunijas kolēģis Kaspars Jancis. Viņu trīspadsmit minūšu garais kopdarbs Villa Antropoff (2012) savulaik ir ticis izvirzīts Eiropas Kinoakadēmijas balvai īsfilmu kategorijā.
Vēl viens veiksmīgs Igaunijas un Latvijas sadarbības piemērs ir pilnmetrāžas animācijas filmu franšīze par suņu meiteni Loti, kas aizsākās pirms daudziem daudziem gadiem. "Nākamā pietura – Mēness iela," skaidrā latviešu valodā teic igauņu režisors Janno Peldma, atminoties savas biežās vizītes filmu studijā Rija tieši pirmās daļas tapšanas laikā, kad ir noticis citam cita iepazīšanas process.
Šogad uz ekrāniem iznāca franšīzes trešā daļa ar nosaukumu Lote un pazudušie pūķi, kas ir ievērojamākā Baltijas valstu animācijas filmu kopprodukcija pēdējos gados. Nacionālā kino centra dati liecina, ka laika periodā no 2014. līdz 2019. gadam ir tapušas desmit animācijas filmu kopprodukcijas ar Latvijas dalību (sešas vairākuma un četras mazākuma kopprodukcijas).
Kultūras pašaizsardzība
Otra tēma bija animācijas izglītība un tās sinerģija ar industriju. "Es atceros interviju ar kādu somu režisoru, kurš teica – Somija ir tik maza, ka tajā nav kino industrijas, ir tikai kultūras pašaizsardzība," citē Tallinas Mākslas akadēmijas Animācijas nodaļas vadītājs Prīts Tenders un piebilst, ka bijušo studentu karjera var izvērsties dažādos virzienos – viņi kļūst par režisoriem, animatoriem, virtuālo spēļu izstrādes kompānijas darbiniekiem u. c.
Bijušais Tallinas Mākslas akadēmijas students un pašreizējais Latvijas Mākslas akadēmijas mācībspēks Edmunds Jansons stāsta, ka Latvijas Mākslas akadēmijas apakšnozares Kustība. Attēls. Skaņa studenti savā mācību procesā apgūst animācijas režijas pamatus, iepazīstas ar dažādām tehnikām un citām lietām, iegūstot vispārējas zināšanas un dažiem no viņiem tālāk turpinot Latvijas autoranimācijas tradīcijas, kuras sakņojas klasiskajā mākslas izglītībā.
Tāpat kā citas Baltijas mākslas akadēmijas, arī Latvijas Mākslas akadēmija neorientējas uz animatoru vai citu speciālistu darbaspēka radīšanu. "Mēs esam uz projektiem bāzēta industrija. Ja man ir vajadzīgs animators vai varoņu dizainers, es paņemu talantīgu cilvēku un apmācu viņu savā studijā," skaidro filmu studijas Atom Art dibinātājs Edmunds Jansons, kurš šajā gadā ir pabeidzis pilnmetrāžas animācijas filmu Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 22. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!