Baltijas pērles izlase: Paradīze - mīlestība

Skandāls! Jau gara acīm redzu sašutušos skatītājus, kas veļas ārā no Baltijas pērles zālēm, jo, fui, kā kaut ko tādu vispār var rādīt. Filmas Paradīze – mīlestība režisoram Ulriham Zeidlam tas ļoti patiktu, viņš ir pieradis provocēt. Pirms nedēļas viņa jaunākais darbs Paradīze – ticība, otra triloģijas Paradīze daļa, sacēla ļembastu Itālijā. Pēc filmas pirmizrādes Venēcijas festivālā vadošie Itālijas mediji režisoram pārmeta kristīgās ticības zaimošanu. Filmas Paradīze – mīlestība skatītāji var pārmest... Jā, ko tad? Režisora nekautro atklātību, stāstot par piecdesmitgadīgu austriešu dāmu, kura dodas uz Keniju erotisko piedzīvojumu meklējumos? To gan. Kaut jāsaka, Paradīze – mīlestība nav pirmā no Rietumeiropā tapušajām filmām, kuru varones ir padzīvojušas dāmas, kas dodas uz eksotiskām un ļoti nabadzīgām valstīm, lai izbaudītu miesas priekus. Arī lai apvērstu  sabiedrības tradicionālos uzskatus par to, kura dzimuma pārstāvjiem ir ļauts pirkt seksuālus pakalpojumus. Paradoksālākais – Paradīze – mīlestība ir ne tikai šokējoša, bet arī ļoti skumja filma – cilvēciskās traģēdijas, vientulība, arī skarbās «pircēja» un «preces» attiecības, kurās stājas baltās dāmas un vitālie, materiālo labumu kārie šokolādes puisēni, nekādā ziņā nav slavas dziesma cilvēkam kā dabas kronim. Savtīgas, bezgaumīgas savās izpriecās ir baltās dāmas, racionāli, bezkaunīgi – kenijiešu pleiboji. Tāds abpusējs liekulības tirgus, pāri kuram kā smacīgs deķis klājas cilvēka eksistences traģisms.