Baltijas pērles izlase: Svētie motori

Franču kino «briesmīgais bērns» Leo Karakss no puišeļa, mākslas provokatora, kurš sāka 90. gados, kļuvis par nobriedušu vīru. Savā ziņā viņš var kalpot par mākslinieka nonkonformista paraugu, režisoru, kurš neparakstās uz naudas darbiem un neiznieko sevi komercijas radīšanā kā, teiksim, viņa kolēģis, ar kuru savulaik teju vienlaikus sāka Leo Karakss, – Žans Liks Besons. Katram savs. Karaksam tie ir alternatīvi patības un sevis meklējumi, savulaik viņa filmu mūza bija Žiljeta Binoša (Sliktās asinis, Mīlētāji no Jaunā tilta u. c.), vēlāk viņš izturēja garas un mokošas pauzes, nefilmēdams gadiem ilgi un nespēdams iejusties Francijas kino realitātē. Tomēr Karaksam ir nodrošināts dzīvā klasiķa statuss, lai ko viņš darītu un nedarītu. Katram viņa darbam – tajos viņš turpina filmēt savu alter ego pašam vizuāli tik līdzīgo aktieri Denī Lavānu – ir garantēta kino pazinēju izmanība. Tas viss attiecas arī uz šogad Kannu festivālā izrādīto filmu Svētie motori, kurā ir redzama arī austrāliešu popdīva, savulaik aktrise Kailija Minoga un Holivudas daiļava Eva Mendesa. Pati filma – absolūts radošās brīvības triumfs, eksperiments, spēle, kuras saknes sniedzas pat... sirreālismā. Vēl viens absolūtās brīvības pierādījums BP programmā ir arī Kanādas režisora, Eiropas festivālu mīluļa Gaja Medina filma Keyhole, kas latviskota kā Atceries, Uliss!. Tātad, ja jums patiks Svētie motori, jāiet uz Medina filmu, kas arīdzan prasa pacietīgu, uz visu gatavu skatītāju.