Pavisam negaidīti Rīgas kino muzejā nonākusi daļa no viņa mantojuma. To savā iegādātajā lauku īpašumā - bijušajā Pieša mājā - atradusi Evija Morse-Buch ar kungu.Tādējādi Rīgas kino muzeja īpašumā nonācis vairāk nekā 300 vienības vērtīgu laika liecību un personisku dokumentu - 1960. līdz 1980. gadu fotogrāfijas, kurās redzams pats režisors, viņa ģimene un laikabiedri, foto no filmu uzņemšanas laukumiem, viņa personiskās dienasgrāmatas un piezīmes, kurās režisors skrupulozi intelektualizē par laikmeta sociālajām un mākslas kolīzijām, kinematogrāfa vispārīgiem jautājumiem, studiju laiku Maskavas kinoinstitūtā (VGIK), viņa slaveno filmu scenāriji ar piezīmēm, filmu plakāti. Materiālu vēl tikai gaida apguve un padziļināta izpēte.Tas ir milzīgs ieguvums un lielisks papildinājums jau esošajiem režisora materiāliem. Kino muzeja Sinematēkā ikvienam apmeklētājam iespējams noskatīties visas augšminētās Pieša filmas."Izsakām lielu pateicību dāvinātājiem un novērtējam tik rūpīgu un ieinteresētu attieksmi pret zūdošām un retām Latvijas kino vēstures liecībām un aicinām ziedot muzejam arī turpmāk!" saka Rīgas kino muzeja projektu kuratore Līva Pētersone.
Gunāra Pieša mantojums - dāvana kino muzejam
Rīgas kino muzeja īpašuma nonākusi daļas no kino režisora Gunāra Pieša mantojuma – 300 vienības vērtīgu laika liecību un personisku dokumentu, pavēstīja muzeja pārstāvji.Gunāra Pieša vārds pazīstams jau vairākām paaudzēm. Piesis ir latviešu literatūras klasikas, mītiskā un pasaku motīvu iedzīvinātājs kinematogrāfā - filmās Nāves ēnā (1971), Pūt, vējiņi! (1973), Sprīdītis (1985), Maija un Paija (1990), kā arī autors tādiem savā laikā asi kritiski vērtētiem darbiem kā Kārkli pelēkie zied (1961, debija pilnmetrāžas spēles kino).
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.