Cilvēks meklē zīmi, pēc kuras vadīties un mākslinieks - zīmi, kuras dēļ vērts radīt. Izstādes vadmotīvs ir tēlu meklējumi un abstraktu formu paralēlās realitātes, kuras savos kontekstuālajos rāmjos ieliek nevis mākslinieks, bet katrs uzlūkotājs ar savu pienesumu. Plūstošā, biomorfiskā krāsas daba ļauj asociatīvi pietuvoties darbam. Neapgrūtinot uzlūkotāju ar pārblīvētu saturisko informāciju, bet dodot krāsas kā trīsdimensionālai vielai savu teikšanu. Katram tēlam ir savs raksturs, sava emocionalitāte. Zoomorfās radības viena pēc otras dod ziņu par sevi, tās nav vienaldzīgas. Tās ir kā liecinieces šķietamajai nejaušībai, kura kā radītās pasaules strāvojums iet cauri jebkurai matērijai.
Siluets ir noreducētākais formas veids, kas palīdz lieko izsvērt un neapgrūtināt darbu ar traucējošiem, otršķirīgiem elementiem. Vienlaicīgi tas ir arī sarežģīts, jo nedod vietu kļūdām, tajā var paust visu, bet tikai atmetot lieko.
Kur meklēt vārdus, lai izteiktu to, kas ir šie manis uzmeklētie varoņi? Kas ir tie stāsti, kurus viņi jums stāstīs?
Arturs Dimiters (2000) ir multidisciplinārs mākslinieks. Personīgajos projektos strādā ar foto, video, audio, tēlniecības, glezniecības un zīmēšanas medijiem, apvienojot tos ar pieredzi dažādu projektu, pasākumu un kultūras procesu izveidē. Artura Dimitera primārais mākslinieciskās izpētes objekts ir nemitīgi jaunu tēlu meklējumi, kuri spēj būt daudzslāņaini suģestīvi, bet ārējā veidolā lakoniski un harmoniski.
Šobrīd viņš studē maģistratūru Latvijas mākslas akadēmijas tēlniecības katedrā.