Jānis Apeinis dziedās titullomu Jevgeņija Oņegina izrādē Pēterburgā

Paldies par sirsnību. Klizma un laime ir tā, ka neviens mūžīgi te neko piedraņķēt nepaspēsim. Balumanis teica par šīs dzīves klimtēju,kurš beigās par mauriņu un vēl beigās par pļeku pārtapa (jo govs to zāli bij apēdusi): Vai, brāl, kā tu esi pārvērties!? Tātad, pastāvēsim!

.. jūs arī neesat mūžigs/mūžiga. Un labi, ka tā...

Ā, jūs no tiem operas svētās govs piekritējiem. Necentieties nomirdināt operas žanru līdzi savam antīki mietpilsoniskam uzskatam par to, kādai vajadzētu būt operai. Pārvērtīsies, kas mainīsies. Arī publikai ir jāmainās, citādi vecumdienās būs grūti dēļ jaunā nesaprašanas; iesaku! Senās Traviatas, Lučijas kostīmdrāmas ir superīgas un tām būs būt! Bet šodien ir 21. gs. Traviatas, Pelnrušķītes un Sarkangalvītes - mūsdienīgas lietas, kur gaumes diezgan dalās, bet ir arī pērles starp tām - Augļu koks Jāzeps, un tur Apeinis bija spilgts arī kustībās. Un primārais ir balss skaistums + sirds. A jums tik tās kustības... Kur jūs skatāties izrādes laikā? Izklausāties kā viens nervu kamols. Un vēl iesaku komentāros, ja rakstāt, tad tikai labo, jo anonimitāte un negatīvā paušana nekādu rezultātu nedos, kā vien to, ka sekosiet līdzi n-tās reizes, vai nav jums kāds domu atbalstītājs uzradies. Ja ļoti, ļoti gribat, sakiet pašam Jānim personīgi savu ieteikumu.