Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Laulības dzīves ainas ar Jonasu Kaufmani un Anju Harterosu

Sapņi piepildās un mirst. Bavārijas Valsts operā Minhenē tapis Džuzepes Verdi Otello jauniestudējums, kurā nedrīkst palaist garām nevienu mirkli, kad uz skatuves ir Jonass Kaufmanis, Anja Harterosa un Džeralds Finlijs

Džuzepes Verdi Otello jauniestudējums Minhenē ir ekstraordināra izrāde. To diriģē Bavārijas Valsts operas muzikālais vadītājs, Berlīnes filharmonijas orķestra nākamais galvenais diriģents Kirils Petrenko. Viņš ir unikāla parādība gan opermūzikas, gan simfoniskajā repertuārā – diskrētais maestro aizsargā savu privātumu visās jomās, dzīvē un mākslā. Ar katru opusu, kuru Kirils Petrenko interpretē, viņš veido ciešas, intīmas un ilgstošas attiecības. Tajās viņš iegulda visu savu spēku, laiku un talantu. Kirils Petrenko ir juvelieris – muzikāli tik filigrāni nostrādātas izrādes, kuras piepildītas ar svaigām, negaidītām idejām un vibrējošu enerģiju, iestudē tikai šis diriģents.

Maestro juvelieris

Nav brīnums, ka dzirdēt Kirila Petrenko lasījumu vēlas klausītāji no visas pasaules. Katra opera viņa vadībā izskan kā jauna un nedzirdēta. Skanējums, kādu viņš panāk, iedarbojas emocionāli un fiziski. Otello partitūra Kirila Petrenko izpildījumā ir ugunīga, mežonīgi liriska, elastīga un bīstama. Tāpēc viņš ir ideāls domubiedrs režisorei Amēlijai Nīrmeierei, kuras zīmējums ir askētisks un lakonisks: viņa izveido formu, kuru diriģents un mūziķi piepilda ar ļoti individuālu, personalizētu emocionalitāti, kas nevienu brīdi nekļūst forsēta un samākslota.  

Sākumā gribēju teikt, ka Kirils Petrenko – tāpat kā režisore – šajā izrādē nenoliedzami ir Dezdemonas pusē. Tomēr tas nebūtu precīzi, jo Kirils Petrenko ir mūzikas un drāmas pusē. Viņš ir kopā ar Džuzepi Verdi, Viljamu Šekspīru un libreta autoru Arrigo Boito. Savukārt režisore Amēlija Nīrmeiere bagātina šo ainu ar dažiem īpašiem viesiem, kuru klātbūtni viņas Otello versijā ir grūti nepamanīt, – tie ir Augusts Strindbergs, Henriks Ibsens un Ingmars Bergmans. Laulības dzīves ainas, disfunkcionālas ģimenes terapijas seanss, vīra un sievas sarežģītā psiholoģiskā un fiziskā konfrontācija, kas pāriet nāves dejā, – tādi ir jaunā Minhenes Otello pavedieni.   

Frizūrai ir jābūt ideālai

Iestudējuma emocionālais centrs ir Dezdemona (magnētiskais vācu soprāns Anja Harterosa), kura ir uz skatuves visu izrādes laiku, taču būtu pārāk aprobežoti raksturot uzvedumu tikai kā feministisku skatījumu uz traģēdiju. Tas, ko redzam uz skatuves, ir Dezdemonas perspektīva. Lieliskā scenogrāfa Kristiāna Šmita veidotā telpa – kādas pils askētiski skandināviskā stilā iekārtoti apartamenti (lampas, gulta, krēsli, kamīns – viss ir vienkārši, eleganti un dārgi) – dublējas. Skatītāju acu priekšā ir divas identiskas istabas: vienā notiek darbība, otrā dzīvo varoņu fantāzijas un spoguļojas viņu, galvenokārt Dezdemonas, zemapziņā notiekošais.

Izrādē nav vizuālu kara simbolu un kuģu siluetu. Venēcijas Republikas karavadonis Otello ar savu varonīgo izsaucienu "Esultate!" uzreiz ierodas Dezdemonas istabā. Viņa sejā un stājā nav prieka par tikko izcīnīto uzvaru pār turku floti – vācu superzvaigznes tenora Jonasa Kaufmaņa atveidotais Otello ir lempīgs, morāli sagrauts, taču izskatīgs un stilīgs. Reti kurš vīrietis atgriežas no kara ar tik glīti pieglaustiem matiem – želejas Jonasa Kaufmaņa matos vēl nekad nav bijis tik daudz kā šajā izrādē. Ieraugot iestudējuma fotogrāfijas, mūziķa fanes pat sacēla paniku – kur pazudušas viņa matu cirtas?!

Otello lomā Jonass Kaufmanis debitēja 2017. gada vasarā Londonas Karaliskajā operā. Pašreizējais izrāžu cikls Bavārijas Valsts operā ir viņa otrais uznāciens šajā tēlā. Otello ir itāļu repertuāra kroņa loma tenoram. 23. novembrī Minhenē notikušajā pirmizrādē Jonass Kaufmanis uz kritiķiem neatstāja pārāk dziļu iespaidu (tagad modē ir viņu kritizēt). Daži recenzenti uzskata, ka šī partija viņam ir par lielu, ka viņam nav Otello balss, un pašpārliecināti aicina viņu likt Otello mierā.  

Viss nāk un aiziet tālumā

Es apmeklēju izrādi 2. decembrī, un Jonass Kaufmanis dziedāja satriecoši, netaupot vokālo spēku (tajā vakarā Otello tiešraidē tika demonstrēts teātra mājaslapā staatsoper.tv). Pēdējā laikā pēc piedzīvotajām balss saišu problēmām viņš mēdz sevi piebremzēt, taču šis nebija tas gadījums. Jonass Kaufmanis nav tipiskais bravūrīgais Otello. #Esesmuintroverts – signalizē viņa balss un ķermeņa valoda. Viņā ir mazāk ārišķīgas itāliskas kaislības un vairāk iekšupvērsta vāciska intelekta.

Jonass Kaufmanis ir izcils partnerībā ar Anju Harterosu, kura ir viena no interesantākajām māksliniecēm ar visskaistāko, visizteiksmīgāko balsi, dziedātāja enigma. Viņai ir raksturīga gan apbrīnojama pašcieņa, gan ambīciju trūkums. Anja Harterosa neiesaistās dīvu sacīkstēs un kleitu parādēs, viņas dzīve nesaskaras ar opermākslas glamūra un Instagram pasauli. Anjas Harterosas un Jonasa Kaufmaņa duets ir ekskluzīvs Minhenes operteātra piedāvājums, šeit uz skatuves viņi satiekas itāļu un vācu mūzikā (tie visi ir kases grāvēji – Riharda Vāgnera Loengrīns, Džuzepes Verdi Likteņa vara un Dons Karloss, Umberto Džordāno Andrē Šenjē).      

Dezdemona ir lepna un stipra, viņa spēlējas ar uguni – ne tikai izaicina vīru, bet izmisuma brīdī arī iebāž roku kamīnā. Pēc tam sadedzina tajā Otello dāvināto lakatu. Viņa meklē asas izjūtas un atrod tās. Dezdemona ļauj saprast, cik katastrofāli traģiskā situācijā nonākuši varoņi. Bezcerīgums, tukšums, vientulība, totāla nelaime – un viņi ir cilvēki, kuriem, šķiet, ir viss! Viņa ir tik skaista sieviete, viņš ir tik drosmīgs karavadonis – kāpēc viņiem nekas nav sanācis? Izrāde pievēršas šo traumatisko attiecību analīzei.  

Jago izplata viltus ziņas

Tas nav viss – Minhenes Otello ir sagādājis klausītājiem vēl vienu grandiozu dāvanu. Izrādes sensācija ir kanādiešu baritona Džeralda Finlija sniegums Jago lomā. Uz skatuves viņš to atveido pirmo reizi un dara to tā, ka publikai un kritiķiem aizraujas elpa. Džeralds Finlijs ir vokālās mākslas klasiķis, viens no smalkākajiem, gudrākajiem dziedošajiem aktieriem. Viņa tēlotais Jago nepārvēršas par ļaundari karikatūru. Šis Jago ir glums tips, kurš balansē starp liriskumu un dramatismu. Prot pielīst, prot nogāzt no pjedestāla, prot ekstravaganti uzdejot. Viņam ir īpašs šarms un artistiska pievilcība.

Džeraldam Finlijam patīk spēlēt Šekspīra varoņus. 2017. gada Zalcburgas festivālā viņš bija fenomenāls karalis Līrs mūsdienu vācu komponista Ariberta Reimaņa operā Līrs. Visticamāk, nākotnē Džeraldu Finliju gaida Džuzepes Verdi Makbets. Karjeras pirmsākumos viņš guvis atzinību Volfganga Amadeja Mocarta operās, tagad Džeralda Finlija repertuārs ir ļoti plašs. Viņš dzied laikmetīgo un kamermūziku. Pašlaik karjeras pilnbriedā mākslinieks izpaužas dramatiskākās lomās, to vidū ir Hanss Zakss Riharda Vāgnera Nirnbergas meistardziedoņos, Amfortass Vāgnera Parsifālā, Skarpija Džakomo Pučīni Toskā.  

"Manā balsī ir tumšas nianses, taču tās nav neizdibināma, absolūta niknuma krāsas. Jago tēlā ir arī gaišuma uzplaiksnījumi, viņš spēj čukstēt, būt kluss, un arī ar viņu var viegli manipulēt. Tieši tāpēc viņa brutalitāte var izpausties arvien iespaidīgāk," savu varoni raksturo Džeralds Finlijs. "Jago neizdzīvotu, ja viņš nemitīgi būtu nikns un agresīvs. Viņš uztur draudzīgas attiecības ar Rodrigo un Kasio, taču no paša sākuma ir nolēmis, ka ienīst Otello. Viņam patīk spēlēt, viņš skatās – cik tālu es varu iet. Vai mans plāns darbojas? Jā. Tad riskēšu vēl vairāk."

Operas tēlu sistēmā Jago ir populists, kurš izplata viltus ziņas, manipulē ar apkārtējiem un sašūpo laivu, tajā pašā laikā mēģinot visus pārliecināt, ka tieši viņš ir stabilitātes un miera garants.

Greizsirdības rats

Vairāk par Otello tēlu interpretāciju var uzzināt Bavārijas Valsts operas mājaslapā un žurnālā Max Joseph publicētajā Amēlijas Nīrmeieres un Jonasa Kaufmaņa sarunā. Režisore atgādina: Otello ir autsaiders, un šis fakts ietekmē viņa attiecības ar apkārtējo vidi. Viņš ir cīnītājs, kara stratēģiju eksperts, kurš pēc atgriešanās no kara nespēj integrēties sabiedrībā.

Jonass Kaufmanis norāda: arābu kultūra, kurā audzis maurs Otello, ļauj viņam nogalināt neuzticīgo sievu. Tāds ir viņa taisnīguma un goda kodekss – Otello sevi neuzskata par vainīgu šajā noziegumā. Dezdemonas slepkavība viņā izraisa nevis vainas apziņu, bet gan lepnumu par savu rīcību. "Es sev jautāju: kas šajā gadījumā ir skandāls – tas, ka Otello nogalina sievu, uzskatot, ka to attaisno viņa arābu izcelsme un tās taisnīguma principi, vai tas, ka sabiedrība mudina viņu noticēt – slepkavība sava goda aizstāvēšanas vārdā ir vienīgais loģiskais situācijas risinājums," pārdomās dalās Jonass Kaufmanis.

Amēlija Nīrmeiere piebilst, ka Otello izdara noziegumu, pakļaujoties maskulīnās sabiedrības spiedienam: "Vīriešu sabiedrība nemitīgi kāpina greizsirdības un vardarbības intensitāti. Otello nevar samierināties ar domu, ka viņam būtu jāstājas šīs sabiedrības priekšā – atcerēsimies, ka viņš alkst piederēt pie šīs sabiedrības, – kā sievas apkaunotam, pazemotam vīram."

Jonass Kaufmanis atzīst, ka viņu pašu operā visvairāk satrauc Jago un Otello saruna, kurā viņi apspriež, kā Otello būtu jānogalina Dezdemona: "Viņi runā kā divi miesnieki, kuri lemj, kā būtu jāgriež gaļa, lai nodrošinātu vislabāko garšu."

Mīlestības resursi

Režisori Amēliju Nīrmeieri nedaudz uztrauc, ka Verdi komponējis mūziku tā, ka finālā klausītāji var just līdzi Otello, taču publikai tomēr būtu jādistancējas no titulvaroņa žēlošanas. To, ka cilvēki mazāk simpatizē upurim (Dezdemonai), Jonass Kaufmanis skaidro ar viņas tēla specifiku. Dziedātājs saka: "Visu laiku gribas iekliegties: Dezdemona, vai tu nesaproti, ka ar tevi manipulē? Vai nejūti, ka tavu vīru provocē Kasio vārda pieminēšana? Vai tev tiešām nemitīgi "jāspiež šī poga", un pēc tam tu esi pārsteigta, ka Otello uzsprāgst? Var vilkt paralēles starp Dezdemonas gadījumu un sievietēm, kuras atgriežas pie vīriešiem, kuri viņas sit."

Režisore ir pārliecināta – būtu nepareizi uzskatīt, ka Dezdemona ir stulba un naiva un pati ir vainīga, ka Otello pret viņu tā izturas. "Dezdemonai ir psiholoģiskas problēmas, viņai – tāpat kā Otello – ir pašdestruktīva tieksme. Dezdemona vēlas pierādīt, ka ar viņas mīlestības palīdzību Otello var kļūt par labāku cilvēku. Taču mīlestība to nekad nespēj panākt. Dezdemona turpina tam ticēt un nepamana, ka Otello kļūst arvien niknāks un bīstamāks. Otello ir kara varonis, Dezdemona zina, ka viņam ir traumatiska pieredze, un viņu tas piesaista. Viņa nenojauš, cik aizvainots viņš ir un cik brutāls var būt. Dezdemona nespēj paredzēt draudu mērogu," uzsver Amēlija Nīrmeiere.

Otello
Diriģents Kirils Petrenko, režisore Amēlija Nīrmeiere
Bavārijas Valsts operā Minhenē 10., 15., 21. decembrī, 2019. gada 12., 15. jūlijā
www.staatsoper.de

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja