Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Māris Sirmais: “Kas notiek ar mūzikas skolām, ir noziedzīgi”

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
vai
v
Cik gudri!
vai
v
Savu nekulturalibu nevajadzetu publiskot.
ei nu
e
he, uz slimnīcām jau aizgāja... labi, nevajag piesaukt padomju laikus, kur viss bija par velti. Protams, mūzikas skolas izmaksā/ja lielu naudu, nelaime, ka nevienu neinteresē šo sistēmu sakārtot. Nē. Ādu nost ar visu galvu!
dziedataja
d
Ne nu dziedz ne nu ko. Anglija tikai tagad ir sakerusi galvu par to ka izaudzinat nakamo paaudzi bez debilisma beerniem ieklaujot muziku skolas un vidusskolas! Kas pie mums ir pasaprotama norma (no padomju laikiem gan). Sisteema ir no Ussr laikiem, bet taa darbojas un ir pieradijusi savu, tacu tolaik tas bija visas soc-teevijas varda, nesakiet, ka kaadam intereseja lv kultura un tac vajadzeja dziedat par Leninonkuli un tamlidzigajiem. Stasts ir par citu: Cik liela limeni valstij ir jaiesaistas kulturas procesos un ko var izdarit sabiedriba pati. Parvertejot savas spejas, varbut atklajas, ka varam daudz ko vairak un ari bez naudas no valsts. Tad jau peksni bez naudas palikusi, neesam dziedatajtauta? Lai nauda iet uz slimnicam labak, kadam varbut izglabs dzivibu, bet dziedat vara ari taapat!
vēsturnieks
v
Pirmskara Latvijā patiešām nebija tik izvērsta mūzikas SKOLU tīkla. Bija dažādas, savstarpēji nekoordinētas privātstudijas, turklāt pilsētās labi sasniedzamas, bet laukos tikpat kā nemaz. Protams, mācības par maksu, izņemot varbūt ļoti, ļoti nedaudzus visvisvistalantīgākos. Taču jāpiebilst, ka arī padomju laikā visas mūz.skolas neradās uzreiz pēc kara. Vairums mūz.skolu izveidojās visai vēlu - 60.gadu beigās un 70.gados, pat 80.gados (sevišķi lielāko skolu filiāles tālākos lauku reģionos). Par mūz.VIDUSSKOLĀM: tās gan pirmskara Latvijā pastāvēja - tikai ar nosaukumu "Tautas konservatorijas". Turklāt gandrīz tikpat lielā skaitā kā tagad - Liepājā, Ventspilī, Rīgā, Cēsīs, Jelgavā, Daugavpilī... Tajās jau lielāku vērību vērsa uz talantīgajiem, kas kļūs īsti profesionāļi, tāpēc trūcīgos talantus no mācībmaksas atbrīvoja. Varēja zemniekdēli un strādniekmeitas t.s."lielajai" - Latvijas Konservātorijai labi sagatavoties. P.S. Daži brīnās, ka Rīgā tagad darboja trīs mūz.vidusskolas. Atgādinu - Latvijas laikā arī līdzās Rīgas Tautas konservatorijai Rīgā pastāvēja vēl Vīgneru Ernesta dibinātais un vadītais Fonoloģijas Institūts - mūz.vidusskolas tipa iestāde (tieši tajā profesionālās iemaņas guva, piem., Pēteris Barisons). Bet pie Latvijas Konservātorijas pastāvēja t.s. "jaunākās klases" - mūz.SKOLAS un mūz.VIDUSSKOLAS apvienojums īpaši talantīgiem bērniem/pusaudžiem (direktors tur bija tas pats LK rektors prof.Jāzeps Vītols un, liekas, par to pašu rektora algu, bez piemaksām). Tā kā arī sanāk trīs mūz.VIDUSSKOLAS tipa iestādes Rīgā.
ei nu
e
jā, zin un dzied.... un tad? mobilajos arī Mocarts iepīčkāts un veļas pulverī Bizē. Ir atšķirība starp nopietnu darbu un patīkamu laika pavadīšanu.
būsim atklāti
b
Liekas, ka Tav taisnība. Emu kaut ko tādu arī dzirdējis, ka tāda mūzikas skolu sistēma, kā kāa ir tagad, ir no no LPSR laikiem, un, Austrijā, Vācijā un citur mūzikas skolas ir pavisam savādākas, bet, tur visi zin un dzied operu ārijas. Kurš zin labāk?
dullais@
d
Kaut Ko nesaprotu.... - palīdziet! citēju autoru: M.Sirmais arī uzdod jautājumu — “vai nav tā, ka to, ko “krievi” neizdarīja ar Latvijas kultūru padomju okupācijas piecdesmit gados, to tagad izdarīs paši latvieši? Mēs tolaik dziedājām “Deņ pobedi” (Uzvaras diena”), taču visiem bija iespēja darboties.” BET, šķiet , tieši LPSR laikā tika izveidots šis mūzikas skolu tīkls...?!? Jebšu - alojos...? Taisni LPSR laikos tika izveidots Kultūras Namu tīkls, kurš vēl veģetē patlaban - uzturot jau it kā jauno LR kultūru, Dziesmu Svētkus! Piem, Rīgā - KC Mazā Ģilde, Ziemeļblāzma, Ritums, Imantas kult centrs, utt - nav PSRS, LPSR iedibināti? Jelgavā arī - Kultūras Nams uzcelts LPSR laikā! Kultūras nami bija pie katras sevi cienošas rūpnīcas.......! :-)))))))))))))))) Pirms kaŗa kori tusēja dažādās biedrībās, augstskolās. Neesmu informēts, ka Pirmajā Latvijā (ko nu mēs stādām par paraugu) eksistētu tāds mūz. skolu un Kultūras namu tīkls, kā bij LPSR! - dodiet kādu info! - tie kas zin! IZNĀK, ka autors ir PAR LPSR iedibinātu kārtību kultūrpolitikā: Valsts atbalstīti un finansēti 1) KC 2) KN 3) visāda veida dziesmu dienas (latv trimda, piemēram, visas savas aurēšanas org no savas kabatas..!) LAIKI MAINĀS!!!! ir laiks to pamanīt!
PILNAI LAIMEI
P
uhhh. nu gan aizlējos, nepamanīju...
ihaha
i
Muuzikas skolaam vajadzeetu straadaat divos virzienos - gan maacot profesionaalhus, kaa tas ir shobriid, gan dodot iespeeju jebkuram cilveekam, arii netalantiigam, apguut muuziku un sevi pilnveidot, kaa tas ir Amerikas un Vaacijas skolaas, kur skolas orkhestrii speelee jebkursh, kas vien to veelaas.
urka
u
A tu te pusi komentārus esi viens pats sarakstījis. Diena nav velti aizvadīta ;)
ei nu
e
čiule vienmēr atradīs, ar ko atslaucīties (piedodiet, nenoturējos!)
ganiņš
g
Ja vakar kā noziedzību nesaskatīja koncertzāli upē, tad vakardienas aklumu ārstē dzīves realitāte.
PILNAI LAIMEI
P
Varbūt last minute prasa, lai apgalvotu, ka 30A4 būtu tā vērtas, ja vien nebūtu iespēja, ka kaut kāda čiule amerikā atslaucīsies ar tām.
PILNAI LAIMEI
P
Gala beigās, ierēdņi savus ieteikumu ir izstrādājuši (par nodokļu maksātāju naudu) un atpakaļā ar jauniem izvērtējumiem saukuši (par ekstra naudu).

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja