Riharda Dubras oratorijas Marija recenzija. Lūgšana mātišķajai sākotnei

Diez vai skaļa kora bļaušana un orķestra dimdināšana kulminācijās ar spekulāciju uz "jūtu reakcijas izsaukšanu" ir kaut kas oriģināls un "caur sirdi izauklēts". Arī meitiņas lauku sievu sagšās ar samācītu dziedāšanas stila atdarināšanu ir tikai spekulatīva apelēšana pie "latviskām (latgaliskām? :) jūtām". Kritiķei laikam (tāds iespaids var rasties) kārtējo reizi "spalva paslīdējusi" nespējot pretoties "meinstrīmam" - pamēģini nu tādu diriģentu pakritizēt, tūlīt būs ar, šķiet, nedaudz spiedzīgo balsi tāda pretreakcija, ka labāk taču tikai liet saldus melus, kas stipri grēko pret mākslinieciskās vērtības patiesību..... Bet kuru tas interesē? Šī koncerta publiku - diez vai. Lielājā Ģildē pēdējos gados publika nāk daudz vairāk, bet galvenokārt "demokrātisko vērtību" :) piekritēji. Rakstīt tikai radio Klasika redakcijai - nu tas arī veltīgi, neviens gandrīz tāpat tos arī neklausās.... Tīri tāda postmoderna groteska tā "mūzikas kritika" mūslaikos Latvijas provinciālajā kultūrciemā....:D