Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Sauciet mani par Leniju. Latvijā skanēs Leonarda Bernsteina klasika

25. augustā tiks svinēta amerikāņu komponista un diriģenta Leonarda Bernsteina (1918–1990) simtgades jubileja. Nākamajā trešdienā, 8. augustā, Dzintaru koncertzālē mums būs unikāla iespēja dzirdēt viņa Pirmo simfoniju

Trešdien, 8. augustā, Dzintaru koncertzālē notiks fonda Baltijas muzikālās sezonas rīkotais Romas Svētās Cecīlijas Nacionālās akadēmijas orķestra un tā muzikālā vadītāja sera Antonio Papāno koncerts. Skanēs Jozefa Haidna oratorijas Pasaules radīšana pirmā daļa Haosa jēdziens, Leonarda Bernsteina Pirmā simfonija Jeremija un Gustava Mālera Pirmā simfonija Titāns. Divas dienas vēlāk, 10. augustā, orķestris Antonio Papāno vadībā piedāvās šo programmu lielākajā klasiskās mūzikas festivālā pasaulē BBC Proms Londonas Karaliskajā Alberta zālē.

Ticības atjaunošana

10. augustā iznāks Antonio Papāno un Romas Svētās Cecīlijas Nacionālās akadēmijas orķestra veiktais triju Leonarda Bernsteina simfoniju ieraksts, ko izdos kompānija Warner Classics. "Bernsteins mīlēja orķestra krāsas un siltumu," uzsver Antonio Papāno. "Pret Bernsteinu bija noskaņoti daudzi viņa kolēģi laikabiedri: viņš neiekļāvās ne Darmštates skolā, ne Pjēra Bulēza, ne avangarda virzienā, taču Amerikas mūzikas labā Lenijs ir izdarījis vairāk nekā visi pārējie, kopā ņemti," apgalvo Antonio Papāno.

"Savās simfonijās Bernsteins runā par ticības krīzi, taču vienmēr meklē ceļu uz glābšanu un ticības atjaunošanu. Viņš saka: paskatieties, kādiem pārbaudījumiem mūs pakļauj Dievs, – ir grūti būt ebrejam, ir grūti būt kristietim, ir grūti būt ticīgam. Šīs ir viņa simfoniju cikla tēmas. Pirmā simfonija Jeremija komponēta 1942. gadā, kad pasaule bija ļoti smagā, drūmā stāvoklī. Viņa Trešā – un pēdējā – simfonija Kaddish (komponēta 1963. gadā, papildināta 1977. gadā) ir atbilde uz Džona Kenedija slepkavību," sarunā ar britu laikrakstu The Guardian stāsta Antonio Papāno.

"Es skatījos, kā Bernsteins diriģēja Ārona Koplenda Trešo simfoniju pie jauniešu orķestra pults Tenglvudā ASV. Viņam bija tuvas attiecības ar Koplendu, un šis skaņdarbs Bernsteinam bija ļoti svarīgs. Tas bija tik dziļi viņam iekšā, ka viņš to kopēja savā mūzikā bez sirdsapziņas pārmetumiem. Daudzi elementi, kurus dzirdam Bernsteina Pirmajā simfonijā un Otrās simfonijas beigās, aizgūti no Koplenda Trešās simfonijas. Viņš arī ietekmējies no Mālera Pirmās simfonijas. Daudziem cilvēkiem Bernsteina diriģenta reputācija aizēnoja viņa komponista identitāti. Iespējams, tas viņu sarūgtināja. Viņš ir viens no tiem komponistiem, kuru mūzikā var izcelt kādu takti un noteikt tās izcelsmi un iedvesmas avotu. Tajā pašā laikā jūs nospēlējat trīs notis un uzreiz saprotat – tas ir Bernsteins!" saka Antonio Papāno. 

8. augusta vakars Dzintaru koncertzālē sniegs vienreizēju iespēju dzirdēt Leonarda Bernsteina vērienīgo opusu – Latvijas koncertdzīvē amerikāņu dižgara simfoniskā mūzika nav pārstāvēta, šeit skanējis tikai Vestsaidas stāsts, Brīnišķīgā pilsēta un citu mūziklu fragmenti. Jāpiebilst, ka pēdējo reizi "nopietno Bernsteinu" dzirdējām 2007. gada augustā, kad Valsts akadēmiskā kora Latvija organizētajā 10. Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā uz Dailes teātra skatuves diriģenta Māra Sirmā vadībā tika iestudēta komponista Mesa.

Arī gaidāmā 21. Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla noslēguma koncertā 8. septembrī Rīgas Domā tiks godināts Leonards Bernsteins: diriģenta Māra Sirmā vadībā skanēs viņa opusi Čičesteras psalmi, Missa Brevis un Serenāde vijolei, stīgu orķestrim, arfai un perkusijām.

Universālais ģēnijs

Kas bija Leonards Bernsteins? Simfoniskās mūzikas komponists? Brodvejas komponists? Operu un baletu komponists? Filmu skaņu celiņu autors? Tiek uzskatīts, ka viņš palīdzējis nojaukt robežas mūzikā un parādījis ceļu XXI gadsimta skaņražiem. Būdams Ukrainas ebreju dēls, viņš spēlēja džezu, aizrāvās ar ebreju folkmūziku, vienlīdz ērti jutās Brodvejā un labākajos Eiropas operteātros, piemēram, Milānas Teatro alla Scala, kur diriģēja izrādes ar Mariju Kallasu – gan Kerubīni Mēdeju, gan Lukīno Viskonti iestudēto Bellīni Somnambulu.

"Izcilākais pianists no visiem diriģentiem, izcilākais diriģents no visiem komponistiem, izcilākais komponists no visiem pianistiem. Viņš ir universāls ģēnijs," Leonardu Bernsteinu raksturojis pianists Arturs Rubinšteins.

Šogad visa pasaule svin Leonarda Bernsteina jubileju – 25. augustā viņam būtu apritējuši 100 gadu. Šai gadskārtai ir sagatavojušies ne tikai labākie orķestri un prestižākās koncertzāles, bet arī ierakstu kompānijas, kuras no jauna ir gatavas iepazīstināt klausītājus ar komponista, diriģenta, pianista, kaismīga mūzikas mīlētāja un popularizētāja, dzīves svinētāja Leonarda Bernsteina mantojumu.

Divas greznas izlases ir sarūpējusi kompānija Deutsche Grammophon. Vienā komplektā ir apkopoti visu nozīmīgāko komponista Bernsteina skaņdarbu ieraksti, kas tapuši gan autora dzīves laikā un viņa vadībā, gan pavisam nesen speciāli šim izdevumam. Šajā krājumā, kam dots nosaukums Bernstein – Complete Works, ir 26 CD un trīs DVD.

Otra jubilejas kolekcija Bernstein – Complete Recordings on Deutsche Grammophon and Decca ir daudz smagāka, tajā atradīsiet visus diriģenta Bernsteina ierakstus, kurus gadu garumā izdevušas divas nosaukumā minētās kompānijas. Šajā komplektā ir 121 CD, 36 DVD un viens Blu-ray audiodisks. Šo ierakstu vidū ir daudz leģendāru ieskaņojumu – Vāgnera Tristans un Izolde (1981; "Labākais, ko jebkad esmu paveicis," šo darbu raksturojis diriģents), Bizē Karmena (1972), Stravinska un Šostakoviča opusi, pilns Bēthovena un Mālera simfoniju cikls, kā arī Mocarta un Ravela klavierkoncerti, kuru atskaņojumu Bernsteins vadīja, sēžot pie klavierēm.

Viskijs no maestro glāzes

"Ja nepārvēršos par Brāmsu, Čaikovski vai Stravinski, kad diriģēju viņu mūziku, tas nozīmē, ka tas nav lielisks izpildījums," teicis Bernsteins. "Es nespēju pavadīt ne dienu, neklausoties mūziku, nespēlējot to, nemācoties vai nedomājot par to."

Pie diriģenta pults Bernsteins bija ekstravagants, teatrāls un nevaldāms, tajā pašā laikā viņa interpretācijas bija pārdomātas, dziļi un skaidri pasniegtas, strukturāli vienotas. Viņš bija šarmants, emocionāls un aizkustinošs: kad Bernsteins 1989. gada decembrī Berlīnē diriģēja Bēthovena Devīto drīz pēc Berlīnes mūra krišanas, klausītāji raudāja.

Viņš draudzējās ar despotisko un nepieejamo autokrātu Herbertu fon Karajanu, kaut gan viņi bija absolūti pretpoli. 1979. gada oktobrī Bernsteins diriģēja fon Karajana orķestri – Berlīnes filharmoniķus. Skanēja Mālera Devītā. Durvis uz Bernsteina ģērbtuvi Berlīnes filharmonijā bija vaļā – mūziķi varēja viņu apmeklēt, visi plūda iekšā un ārā, Bernsteins sniedza autogrāfus, stāstīja anekdotes un aicināja orķestrantus iedzert viskiju no savas glāzes. Viņš pret visiem izturējās kā pret draugiem. Mēģinājumu starpbrīžos maestro Bernsteins gāja uz tuvējo veikalu, kur arī dāsni sniedza autogrāfus un labprāt pozēja fotokameru priekšā. Meistars aicināja saukt viņu vienkārši par Leniju. Viņam patika būt pūļa ielenkumā, viņš negribēja ēst vienatnē. Tas bija pilnīgs pretstats fon Karajana raksturam – kad viņš apmeklēja restorānu Berlīnē, pusei zāles bija jābūt norobežotai, fon Karajans necieta, ja ēšanas laikā viņu kāds traucēja.
 

Agonijas un ekstāzes periods

Leonards Bernsteins nav slēpis nožēlu, ka pārāk maz laika atvēlējis komponēšanai. "Kad diriģents pārtop par komponistu, viņam sākas iekšējie meklējumi. Vispirms viņš cenšas atbrīvot prātu no visu pārējo skaņražu – Bēthovena, Mālera, Stravinska, Drukmena – notīm, no visām tām notīm, kuras ilgus gadus nācies diriģēt un dzirdēt katru dienu. Pēc tam iestājas agonijas un ekstāzes periods, kad autors meklē un atrod pats savas notis," sacījis Bernsteins.

Viņš vēlējies radīt hitu, kas gūtu panākumus visplašākajā auditorijā, taču uzskatījis, ka viņam tas nekad nav izdevies. Bernsteins centies rakstīt vienkāršāk, taču tāpat sanācis kaut kas pārāk māksliniecisks, izsmalcināts, ne visiem viegli saprotams. Kaut gan, protams, par hitu var uzskatīt mūziklu Vestsaidas stāsts. Bernsteins apgalvojis: "Gēršvins bija dziesminieks, kurš izauga par nopietnu komponistu. Es esmu nopietns komponists, kurš cenšas būt dziesminieks. Es uzrakstīju simfoniju, pirms biju sacerējis populāru dziesmu." Viņa līdzgaitnieki atceras: vairāk par mūziku Bernsteins mīlējis tikai dzīvi.

Koncerts
Romas Svētās Cecīlijas Nacionālās akadēmijas orķestris diriģenta Antonio Papāno vadībā
Dzintaru koncertzālē 8.VIII plkst. 19.30
Biļetes Biļešu paradīzes tīklā EUR 18–200

www.deutschegrammophon.com/Bernstein100  

leonardbernstein.org

 

 

 

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Aktuāli

Brīvās telpas mazās lietas

Atmiņā paliks kuratoru Ivonnas Farelas un Šellijas Maknamaras veiktās izmaiņas biennāles izstāžu telpu arhitektūrā, nevis viņu kūrētās izstādes idejas. Venēcijas biennāles 16. Starptautiskā arh...

Ziņas

Vairāk Ziņas

Mūzika

Vairāk Mūzika

Māksla

Vairāk Māksla

Teātris

Vairāk Teātris

Literatūra

Vairāk Literatūra

Kino/TV

Vairāk Kino/TV

Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri

Intervijas

Vairāk Intervijas

Recenzijas

Vairāk Recenzijas

Grāmatas

Vairāk Grāmatas

Konkursi

Vairāk Konkursi

Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi

KD Afiša

Vairāk KD Afiša

Deja

Vairāk Deja