Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +8 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 17. februāris
Konstance, Donats

Dzejas krājuma Tētis recenzija. Dzejoļi visiem zobiem

Kārļa Vērdiņa apdzejotie tēti nav nekādi Latvijas lepnumi, bet krāšņi tipi savā parastībā un cilvēciskajā vājumā

Protams, es nezinu, kā justos, ja es būtu tētis un man dzimšanas dienā uzdāvinātu Kārļa Vērdiņa jaunāko dzejoļu grāmatu Tētis. Gan jau nāktos ieslēgties garāžā un pārdomāt dzīvi. Pat ja Vērdiņš nepatīkamās lietas iespīdina acīs rotaļīgi kā sauleszaķīti un viņam nav raksturīgi nosēdināt lasītāju atmaskojošā "peļu slazda" izrādē kā Hamlets. Nezinu arī, kā man patiktu dzejoļi, ja es tos dabūtu no bērnudārza audzinātājas. Gan jau man vislabāk patiktu tētis – zinātnieks, kurš dzīvo aiz irbuleņu krūma un ar kuru pa "lodziņu" kopīgi var skatīties, "kā sniegpārslas lēkā kā blusas". Starp citu, interesanti, kā izvērstos bērnudārza izlaiduma ceremonija, ja bērni skaitītu dzejoļus no Vērdiņa Tēta? It īpaši veltījumu CSDD. Vai dzejoli par tēti – politiķi. Un beigās visi korī, smaidot un klanot galvu pie katras zilbes: "Kamēr laimi sagaidīs/ Būšu es jau izaudzis".

Izdevniecība Liels un mazs pilnībā attaisno savu nosaukumu – ir neiespējami pateikt, vai Tētis ir grāmata bērniem vai pieaugušajiem. Līdzīgi kā nesen izdotā Ingas Gailes Vai otrā grupa mani dzird?, kuru redakcija pieteica kā mēģinājumu veidot konceptuāli jauna veida grāmatu – "lasīšanas krustpunktu", kur "satiekas gan mazuļu, gan skolas vecuma bērnu, gan pieaugušo dzīves notikumi un attiecības". Arī Vērdiņa Tētis atrodas šādā lasīšanas krustpunktā. Jo īpaši noslēdzošais dzejolis zobiem "visai ģimenei" – piena, alus, protēžu un sulas zobiem.

Var teikt, ka Tētis turpina Vērdiņa Pieaugušos (Neputns, 2015. Saņēmusi Latvijas Literatūras gada balvu kā labākā dzejas grāmata). Tēta liriskais varonis ir kā bērns, kurš izkāpis no Pieaugušo tituldzejoļa un sācis runāt. Bērns, kuru Vērdiņš uzrunā ar iecienīto vakara pasaciņas uzrunu: "Labvakar, mūsu mazo draudziņ!", kā Trojas zirgu tajā iefiltrējot apvērstu jēgu un turpinot ar atskurbinošu: "Mēs esam onkuļi un tantes,/mēs atnācām pie taviem vecākiem,/ lai visu nakti plītētu un rītu". Arī krājumā Tētis Vērdiņš ar budistiska pasakas stāstnieka bezkaislību, bija tā vai nebija, atkāpjas pozīcijā: es gan redzu ačgārnību, bet nevienam nesolu nākt un to pasauli sakārtot. Vēstītājs Tētī ir diezgan mazs bērns, tāds, kuram vēl ir svarīgi iemānīt degunā pūpola jēriņu, dažreiz arī ausī, lai nedzirdētu vecāku strīdus. Tāds, kurš skatās uz augšu un kuram viss liekas apbrīnas vērts, jo to taču dara MANS TĒTIS.

Izmantojot sev raksturīgo šūpuļdziesmas parafrāzi, patiesībā antišūpuļdziesmu, Vērdiņš pamanās runāt par visplašākā spektra Latvijas sabiedrības sociālajām problēmām. Vērdiņš nesola, ka tūlīt vērsies durvis un nāks tētis ar medus podu. Jo tētis var meklēt kašķi drūmā dzertuvē, var bolīt acis televizorā un "visiem jaukas lietas solīt", var nesties pa šoseju ar 160 ("grieziet ceļu, putni, zvēri"), var darīt vēl daudzas citas "lielu vīru" lietas. Kā caurviju motīvs grāmatiņai cauri skan: "Gan jau tētis galā tiks/ Taisi acis ciet". Bet ir arī mīļais tētis, kurš maigi noņem skropstu no vaiga, pērk saldējumu, meistaro vakariņas un prot uzklausīt pēc darba pārnākušo uzskrūvējušos mammu ar "patiešām!", "ak šausmas!" un "jā gan!" īstajās vietās. Iespējams, tas ir veltījums brīnišķīgajiem divdesmitgadnieku paaudzes tētiem, kuri ir daudz brīvāki pret sociālo lomu spiedienu.

Agresivitāte. Infantilitāte. Emocionālās inteliģences trūkums. Vardarbība skolā. Sociālā nevienlīdzība. Nabadzība laukos. Atsvešinātība turīgajās un prestižajās ģimenēs. Pašu bērnu traumatisms. Šādi vārdi lai paliek avīzēm. Kārlis Vērdiņš nāk ar tik precīzu tēlu kā šķēps, piemēram, "guļu uz ielas kluss kā nulle". Uzdur dzīves realitāti, paceļ, drusku pagroza lasītāja acu priekšā un dodas tālāk. Kur nu tam Vērdiņam ir jādodas.

Grāmatas pievienotā vērtība ir Reiņa Pētersona ilustrācijas, kurās viņš, līdzīgi kā Kārlis Vērdiņš vārdus, lietas izmanto citādi. Viņam krāsaino zīmuļu strupiķīši un to skaidas noder atjautīgām kolāžām, līdzīgi tām, kādas bērnībā no krāsainajiem stikliņiem sakrita kaleidoskopā. Kādam varbūt to uzdāvināja tieši tētis? 

Top komentāri

Jānis Epermans ( pirmās Latvijas br
J
Ja reiz ir teikts: Dzejoļi visiem zobiem, tad slūžas vaļām visiem viedokļiem!, tad daru zināmu, ka mani kauli kappā, bet gars dzīvvāks par dzīvu. Biju meitentiņu, kas sārtas kā kaķa mēlītes, / ģimnazistīšu iecienīts, uz kvēldiega uzvērts mīlas vārda mākslinieks. Atturēšos citēt sevi, lai jūs mani nesaminat kā puķīti olīšos, nesaspiežat kā zirga deķis priekšādiņu, atsaukšos uz vecāku kungu Kārli Konstantīnu Krauklīti; 1972-1873: Guli, zelta dēliņ, manu puisīti tu ! Slēdz savas spožās actiņas nu, Klusi es kavēšu miegu pats sev, Guli, es baidīšu mušas no tev'. Piedziedājums: Šeit un tur Un visur Jauka skaņa tāda, Mier' un prieku rāda. Es uz laukiem rītos, gan Vakaros jau ganu Tēva lopus arīdzan, Sirdēstus nemanu. Piedziedājums: Šeit un tur Un visur Jauka skaņa tāda, Vaina man nekāda. Rītos pirmā gaismiņā Zelta rasa lejas Atspīd manā sirsniņā Rīts pats tā atsmejas. Piedziedājums: Bučo man' Brīžam gan Mīlīgi un klusu, Kad es miegā dusu! Mana miesa ir mierā, patr ar cūcību, kas vien feinas dāmas mutē, bet gars DZĪVS. Nedraudu, bet aizrādu: Ja jūs neiecietībā nerimsities, es te nodrukāšu SAVAS dzejas, tad jūs dabūsit trūkties! Visvairāk cietīs katrs, kas ar filoloģisko izglītību, tāpēc ka, piemēram, Endzelīnu TĀDI sākuši spraust aiz kūts kores, bet ar smalkumiem dekorē naktsvāzes. Paradīzē pašlaik brīvlaišana, tad nu es atbraucu atvaļinājumā, kamēr valdība braukalē pa salām par nodokļu maksātāju naudu, es savā Tēvzemē pasēršu. SIRDS MANA TAISNI GAVILĒ! P.S. As-sumam-m: vai tikai Kārlis Vērdiņš nav sācis ar plaģiātismu nodarboties? Līdz tam tikai sīks solītis no grafomānijas izejot! Iesūdzēšu viņu dzejnieku ārodbiedrībā, tad viņš vasku d...sīs!
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Skrejritenis

Olgai Žitluhinai 9. februārī bija apaļa jubileja. Viņa gribētu, lai saku "Oļga". Tā jau ir, ka krievu valodā nav nekāda "Olga" ar cieto "l". Bet pierasts. Oļga ir in...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja