Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Grāmatas Mātes piens recenzija. Rūgtais dzīvības dzēriens

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Lizete
L
Pēcdzemdību depresija(padomju laikā gan daudz par to nerunāja), neizdevusies personiskā dzīve,nenosvērta psihe,nepiepildīta karjera- tas jau dažkārt ir bijis un ir pie visām valdībām un visās valstīs.Ja grib patiešām analizēt padomju laikus,tas ir jādara daudz daudz nopietnāk. Ar bērna un pusaudzes dzīves redzējuma attēlojumu ir daudz par maz.
Paldies Dievam
P
vēl ir patiesie klasiķi, ja gribas kaut ko palasīt latviešu valodā. Viņi tiešām ir rakstījuši par mūžīgām problēmām, kas raksturīgas visiem laikmetiem.
Pelle
P
Traģiska pašslavināšanās, kam diemžēl pūlis noticēs.Galvenais jau latvjiem - troksnis. Literārās kvalitātes - kas tās tādas?Mārim Bērziņam līdz šādai bezgaumībai un gara niecībai- gaismas gadi, paldies Dievam.
Svilpe
S
Šodien saņēmu kDienu un apkritu. Ar ko ir galvenā intervija? Nopietni? Žurnālos, avīzēs, televīzijā, internetā, radio? Kā tajā anekdotē - bail taisīt konservus vaļā, ka tik tur ar nav jau iekšā. Atliek vienīgi vēl tikai vēstule uz Vatikānu ar lūgumu iecelt dažu labu svēto kārtā. Raini, ej kaktā, šis nav tavs gads.
Galvenā intervija?
G
Komentārs
  • 0
  • 1
Toms
T
Cik vien esmu aplūkojis grāmatu recenzijas šajā sadaļā, tik apakšā bijis vesels klājiens iznīcinošu un sarkasma pilnu komentāru. Nu labi, laikam jau Ikstenai ticis vairāk, jo viņai vēl pārmet arī pārāk izredzētu stāvokli pie naudas dalītāju siles. Tomēr gribētos uzzināt, vai šeit vispār pēdējos gados ir tapis pieminēts kāds darbs, ar kuru cienījamie un mazāk cienījamie lasītāji daudzmaz būtu bijuši mierā? Varu lūgt kādus ieteikumus? Un kāpēc gan būtu jāaprobežojas tikai ar trim četriem žultainiem teikumiem, vai tad nevar uzrakstīt vienu kārtīgu, iznīcinošu, kritikas labākajiem paraugiem atbilstošu recenziju? Tad vismaz būtu uz ko atsaukties spalvasbrāļu savstarpējo slavasdziesmu un medaino slavinājumu staignājā. Saņemieties taču kāds un uzrakstiet - tas nekas, ka Diena un citi angažētie mediji varbūt nepublicēs, mūsdienās ir daudz iespēju savu viedokli ielikt arī privātā blogā un tāpat izplatīt tautās.
Skaisle
S
Kalsiķe Skaisle saka, ka ir atpakaļ vecie padomju laiki - vērojiet un spriediet paši. Kaut vai literatūra. Tā nav latviešu, Latvijas lasītājam. Nauda tai tiek ziedota šīs čekistu manipulētās varas apdziedāšanai un slavināšanai, visu 25 gados sarakstīto darbu pamatideja - cik mēs latvieši esam vāji , cik mēs esam nespējīgi. O.Ozola un J.Joņeva grāmatas ir tikai izņēmumi, kuri apstiprina likumsakarību. Un maucība ir tā, ka šī čekistu vadītā litera'tu darbošanās ir jāapmaksā mums - sabiedrībai un vēl būtu jāpieņem viņu pašslavināšanās - bet to mēs negribam un to mēs nedarīsim. Aizrijieties ar savām sēnalām paši.
  • 9
  • 3
Par komentāriem
P
Laikmeta liecībām jebkurā žanrā pirmajam un noteicošamajam bauslim būtu jābūt godīgumam tā atspoguļojumā, pat, ja tas ir padomju laiks, jo tieši no padomju laikiem mūsu literatūrā izveidojās viena rakstītāju "suga", kura tiražēja melus. Jā, N.Ikstena piedāvā savas versijas, nerēķinoties ar to, ka lasītāji padomju laikus arī piedzīvojuši. Sevis iecelšana mocekles kārtā, tā nav liekulība? N.Ikstenas mocekles statusu labi raksturo 100g kultūras epizode ar K.Dior somiņu un plūmju kompota burkas iegāšanu vannā kā atriebes aktu. Margarēta perfekti nokomentēja: ...tik mazā valstī un sabiedrībā jārēķinās, ka negatīvs autora tēls, nepatika pret autoru kā personību viņa izdarību vai izteikumu dēļ atsauksies uz viņa daiļrades vērtējumu sabiedrībā. Būtu naivi sagaidīt, lai Ikstena, kas īpaši neraizējas par savu izdarību ētiskumu, sagaidītu, ka sabiedrība ir tik stulba un neko nesaprotoša, lai nepamanītu autora finansiālās mahinācijas, sabiedriski politiskās intrigas un citus jaukumiņus... Un noslēgumā klasiķe Skaisle: Vai var izcept tīru maizi ar netīrām -dubļainām rokām? Par to ir stāsts un komentāri, lai arī žultaini.
  • 16
  • 1
Skaisle
S
Man Svina garša nepatika. Nesajutu grāmatā dvēseli. Galvenais varonis - it kā lien gultā ar meitenēm, it kā vēl pubertāti nesasnieguša puiša līmeņa spriedumi utt. Vēl man šķiet, ka ir neloģiski rakstīt pirmajā personā , ja varonis iet bojā. Mana radiniece filoloģe par šo grāmatu bija sajūsmā. Tā esot ļoti dabisks , īsts un patiess jauna cilvēka skatījums uz tā laika notikumiem. Man ar to bija grūti identificēties. Tāpat kā savulaik ar Joņeva varoni, kaut gan - atsauksmes esmu lasījusi tikai labas. Lūk. Par Klūgu mūku, pati Ābele pateica vislabāk - atsevišķi uzmirdzējumi. Tā ir literatūra - mežģīnes -bet - tā pat nemēģina uzdot jautājumus - kāpēc, ko darīt utt. Atkārtojos -tas ir amatniecisks līmenis. Lasīju vairākus stāstus no jaunās Rukšānes grāmatas. Tas pats. Nu nevar to samīt dubļos, bet par labu literatūru es to nekādi nenosauktu. Nu labi. Solīju sev citu darba pulgošanai savu laiku netērēt. Bet - redz kā ir - uz tiesāšanu baigi naskie esam. Tur viens un divi viedoklis gatavs. Jā.
  • 12
  • 1
Skaisle
S
Jā - vēl - tīri emociju līmenī - man riebj cilvēciski , ka tā vietā , lai uz ārzemēm šogada palaistu Raini un Aspaziju - aizbrauca divas funkcionāres Ikstena un Langa. Goda vārds - nu ir viņas literātes, ir viņas profesionāles, bet salīdzinājumā ar Raini - viņas ir niecības , kurām jāsēž mājās un jāaug. Tā ir tā padomju laiku sistēma, kad NA kūrētajā Kultūras ministrijā mums "ražo" kultūru, kura neuzrunā, neaizrauj visu sabiedrību. Šie negatīvie komentāri ir liecība par vienas sabiedrības daļas noskaņojumu. Jā - mēs visi pārspīlējam, jā mēs visi esam īgni, bet ... laikam gribam kaut ko godīgu, kaut ko tīru. Lai Ikstena nākamo grāmatu izdod ar pseidonīmu - pavēro tad sabiedrības - lasītāju attieksmi. Starp citu - lasītāji kļūst arvien mazāk. Arī annonīmo alkoholiķu skaits samazinoties.
  • 11
  • 1
Toms
T
1. Ja turpinās rakstīt tikai tie, kam par to algu maksā, tad recenzijas būs akurāt tādas pašas kā līdz šim. Vai tas nozīmē, ka pastāvīgi būs jārēķinās arī ar situāciju "vāja, pieglaimīga recenzija + žultaini komentāri"? Būtu bēdīgi. 2. Ja runa būtu par Ikstenu vien, tad nebūtu tērējis laiku, klabinot taustiņus. Jā, man viņas romāns šķita labāks par pāris iepriekš lasītājiem, bet diez vai viņa kļūs par manu mīļāko latviešu autori. Jā, varu labi saprast, ka interneta komentāros ļaudis kārto ne vien attiecības ar literatūru, bet reizumis arī ar sev netīkamiem autoriem. Taču tad, ja Ikstenas vārda vietā ieliktu jau pieminēto Bērziņu, kura romāns man tiešām patika, - vai arī viņam savulaik adresētā žults (gan mazākā apmērā nekā Ikstenai) attaisnojama ar neētisku rīcību un nepamatotu finansējuma saņemšanu?
  • 5
  • 1
Skaisle
S
Tom. Piekrītu Jūsu aizrādījumam par emocijām. Neesmu šo Ikstenas grāmatu lasījusi. Nevaru spriest cik tā ir laba vai slikta, bet ... mani tracina, ka tā mūsu nauda, kas būtu jādala visai tautai - visai sabiedrībai - aiziet dažu rijīgu, pašpalsudinātu talantu vai ģēniju kabatās. Ja autori nevis raksta un pelan naudu ar rakstīšanu, bet naudu saņem avansā - tad šādai naudas plūsmai būtu jābūt caurspīdīgai. Mani tikko izbanoja no satori - par ko ? Par to,ka atļāvos aizrādīt, ka šie kultūras cilvēki saņem naudu no priviliģētiem un lielā brāļa uzņēmējiem - pie tam, bez jebkādiem konkursiem, kā saka - pa blatu. Tāpēc man a priori ir pretīgi, kad sludina vienu , bet rīkojas tikpat drūmi putiniski vai totalitāri. Šlāpina Škopa mani ļoti pareizi pasūtīja rakstīt uz ateju sienām - kā padomju laikos. Un tā nenormālā divkosība, tie nenormālie - varas superlabi apmaksātie divkoši - tas ir tas,kas man riebj. Un par recenzijām - profesionāļi klusē - nelgas un diletanti gavilē - vēro un spried pats. Es varētu trīs diennaktis sēdēt un uzrkastīt nopietnu un pārdomātu recenziju, neviens to nepublicētu, jo atklātas - nekonkunjunktūristu domas nevienu te neinteresē. padomā - ko mums saka par LLC ? It kā ir , it kā nav nozagta nauda? Tad kā ir ? Tad, kas runā pusvārdos un puspatiesībās ? Domāju, ka Ikstena ir tikai mūsu sistēmas daļa - viņa ir mūsu otrs es, mūsu melnais bruņinieks, kurā mēs ieraugām savu negatīvo daļu. Ja viņa nedzīvotu no mūsu naudas bez konkursiem , bez konkurences, bez ... - domāju sabiedrības attieksme pret viņu būtu daudz iecietīgāka. Tā kaut kā es domāju - ka cilvēki ir vīlušies sistēmā, kurā vārdi nesakrīt ar īstenību arvien vairāk un dziļāk.
  • 10
  • 1
Toms
T
Tomēr nošķiru Krodera un Freimanes atmiņu grāmatas no īstas daiļliteratūra - labākas un sliktākas. Vienkārši tāpēc, ka dažādas kategorijas, arī ja spēcīgi uzrakstīti darbi. Atmiņu stāstos meklējam laikmeta liecības, to varoņus daudz vairāk identificējam ar autoriem. No viņiem prasām vairāk vēsturiska patiesuma, notikumu secības, detaļu, bet liekam zemāku latiņu kompozīcijai, varoņu rakstura un psiholoģijas atainojumam. Galu galā memuāru autors nav viszinošs un visvarens, viņš nevar zināt, kāpēc viens dzīves notikumos sastaptais cilvēks parādīja sevi cietsirdīgs nelietis, bet cits izturējās kā pašaizliedzīgs altruists. Romāna autors var piedāvāt savu versiju gan par reālu vēstures notikumu cēloņiem un gaitu, var radīt savu alternatīvas vēstures stāstu, var iedziļināties dažādu varoņu psiholoģijā, ieskaitot reālas vēsturiskas personas. Romāna autors nav identificējams ar vēstītāju, pat ja darbā izmantojis autobiogrāfiskus faktus (kā Belševica "Billē"). Manuprāt, memuārliteratūra un romāni tāpēc jāskata atsevišķi.
  • 1
  • 1
Margarēta
M
1) visiem nav jāsāk rakstīt literāru darbu recenzijas; lai jau nu turpina rakstīt tie, kam par to algu maksā; 2) tik mazā valstī un sabiedrībā jārēķinās, ka negatīvs autora tēls, nepatika pret autoru kā personību viņa izdarību vai izteikumu dēļ atsauksies uz viņa daiļrades vērtējumu sabiedrībā. Būtu naivi sagaidīt, lai Ikstena, kas īpaši neraizējas par savu izdarību ētiskumu, sagaidītu, ka sabiedrība ir tik stulba un neko nesaprotoša, lai nepamanītu autora finansiālās mahinācijas, sabiedriski politiskās intrigas un citus jaukumiņus. Turklāt Ikstena patiešām ir vāja rakstniece, taču turpina maniakāli producēt, saņemt finansējumu, publicēties, recenzenti izliekas, ka viņa ir izcila un mēģina visām varēm noslēpt, ka karalis ir pliks.
  • 14
  • 0
Toms
T
Margarēta - Jūsu argumentam pat varu piekrist, tomēr komentāri nevēršas pret recenziju zemo kvalitāti, bet gan pret dažādiem autoriem, it kā šīs recenzijas viņi paši arī būtu rakstījuši. Varbūt miniet kādu piemēru, kur par pēdējos gados "Dienā" aplūkotajiem darbiem var izlasīt jēdzīgas, pat ja ļoti nelabvēlīgas recenzijas. Un, ja arī tādas nekur nav atrodamas, tad varbūt taču no visiem komentētājiem kāds varētu sasparoties un tādu uzrakstīt. Cik nojaušu, šeit vairākiem ir visnotaļ tuvas attiecības ar literatūru, daži arī paši mēģinājuši kādā žanrā izpausties. Ja ir izpratne un rakstītāja talants, tad taču "Skaisle", "Nerris" vai "Margarēta" varētu paust savas domas plašākā recenzijā. Pieņemsim, ka Ikstena šķiet tik bezvērtīga, ka nav jēgas tērēt laiku apcerēm. Bet citi? Par Bērziņa grāmatu arī žultainu komentāru netrūka, tagad to daži tomēr vērtē augstāk par Ikstenu. Labprāt lasītu.
  • 2
  • 2
Tomam
T
Par savu laiku O.Kroders un V.Freimane atstāja liecību, un, manuprāt, spēcīgāk par rakstniekiem. V.Freimanes stāstījums savā vienkāršībā vislielāko traģismu pārvērta gaišumā un cilvēcībā, līdzīgi ar O.Kroderu. Un, vai viņi uzrakstīja vienu vai vairākas grāmatas, tas taču nav noteicošais. Domāju, ka noteicošais bija viņu bagātās personības. Viņu grāmatas izturējušas laika pārbaudi. Šobrīd topos dakteris A.Danilāns ir augstāk par N.Ikstenu. Atkal nesalīdzināmas lietas? Bet ja nu tomēr tā ir personības pievilcība? Ažiotāža nāk no N.Ikstenas pašas, diemžēl tā nenāk bez viņas pašas gribas, tā ir organizēta, tā visticamāk šķiet. Un, vai tik tur nav arī tas viņas klupšanas akmens? Daudzi var pateikt, ka viņi ir flagmaņkuģi, bet, vai patiešām tā ir?
  • 11
  • 0
Margarēta
M
Sāksim ar to, ka to, ko šai sadaļā un laikrakstā publicē ar nosaukumu "recenzija", būtībā nav recenzijas. Tās ir drīzāk anotācijas un reklāmraksti. Laikrakstā Diena es neatminos lasījusi nevienu grāmatas recenziju šī vārda klasiskajā izpratnē.
  • 9
  • 0
Toms
T
Patiešām neatminos šajā sadaļā recenzijas par Krodera (vai cienījamais režisors pēdējā desmitgadē sarakstīja vēl ko bez memuāru grāmatas?), kā arī Belševicas un Bela darbiem. Freimanes grāmatai gan bija veltīti raksti, diemžēl atceros, ka arī zem tiem komentāros žults netrūka. Daiļliteratūras žanram no minētajiem drīzāk piederēs Belševica un Bels. Jā, vairāki viņu darbi varētu būt virsotnes, tomēr nezinu, vai neaizsniedzamas. Radies iespaids, ka par neaizsniedzamiem bieži dēvē sacerējumus, kas no mums jau pietiekami drošā laika attālumā un ieguvuši cienītājus vairākās paaudzēs. Bet tas lai paliek - mēs tāpat neaizsniegsimies līdz pagātnes dižgaru veikumam, bet, ja arī būsim aizsniegušies, to pilnīgi noteikti pamanīsim tikai pēc laba laiciņa. Godīgi sakot, nekādu varenu "ažiotāžu ap Ikstenu" nejūtu. Pat ja šobrīd iespaids, ka "daudzi pērk", jāatceras, ka pie mums īstenībā daudz vispār neko nepērk, arī tos darbus, kas ir grāmatnīcu topos. Nākamgad sākumā lielākā daļa jau būs aizmirsuši. Vai par to jācepas? Varbūt arī ir, ja šobrīd ir kāda izcila latviešu grāmata, kuru vajadzētu nopirkt un kurai Ikstenas dēļ tiek pārāk maz uzmanības. Ja ir, dodiet ziņu. Labi, vēl ir lasītas pāris cildinošas recenzijas, arī šī. To gan drusku mazticamu darīja manis pamanītās neprecizitātes - rodas iespaids, ka recenzente grāmatu nav pārāk rūpīgi iepazinusi. Es toties to izdarīju gana vērīgi. Neesmu Ikstenas daiļrades cienītājs, bet šis darbs šķita spēcīgāks par iepriekšējiem. Tomēr piekrītu, tas ir subjektīvs gaumes spriedums - ja es rakstītu recenziju, censtos izanalizēt, kas tad tur bija un kā diemžēl nebija. Katrā ziņā vienu daļu Ikstenai šeit veltīto apvainojumu nekādi nevaru uzskatīt par pamatotiem. Bet lai paliek Ikstena - neba kādam literātam gabals nokritīs no tā, ka kaut kur interneta komentāru plašumos kādam ļaužu pulciņam viņš vareni nepatīk. Un varbūt šī kundze to arī kaut kā ir izpelnījusies, nevaru pateikt, jo viņu nepazīstu. Tomēr kaut ko līdzīgi žultainu šajā sadaļā lasu pārāk bieži, lai tas varētu būt tikai viena autora efekts vai nelāga sakritība, un tas nudien ir nomācoši.
  • 3
  • 7
Niklāvs
N
Neatminos, komentāros kādu citu rakstnieku vai dzejnieku kritizējis, izņemot Ikstenu, kas rakstnieces statusam atbilst visai nosacīti.
  • 10
  • 0
Tomam
T
Bet, vai tas nav signāls kaut kam? Kāpēc V.Freimanes, O.Krodera, V.Belševicas, A.Bela darbi... kļuvuši par neaizsniedzamām virsotnēm? Svina garša vēl nav lasīta, bet M.Bērziņam ir cerīga ticība. Bet šī ažiotāža, kas tagad notiek ar N.Ikstenu, vai tas ir normāli? Ko Jūs domājat par to? Padalieties.
  • 10
  • 0
sen
s
''...vai esam tiesīgi vairot pasaulē fiziski un garīgi nebrīvu būtņu skaitu? ''...vai tas ir jautājums , kas jāieprogrammē pirms šī darba lasīšanas.Ja jā, - tad patiesi banāli.
Amūrs
A
Kādi milzu soļi? Uz kurieni? Uz arvien slimāku sava ego apliecināšanu un hipertofētu pašslavināšanos, kas ir jau zem bezgaumības robežas. Slimīgā slavas un godkāre, ko apkalpo bariņš meitentiņu, nerāda literāro kopainu, Ikstenas gadījums ir īpašs. Cik zinu, kolēģi bārdās smejas jau sen, neērti publiski izteikties.
Vārds
V
Komentārs
  • 0
  • 0
Privāta vēsture?
P
Kritikai vajadzētu nopietni iedziļināties P.Krilova reiz sacītajā (2013. gada 3. jūnijs, Diena): No vienas puses, māksla ir rotaļa, bet, no otras, – tā ļoti ietekmē cilvēka prātu un jūtas. Mākslinieks ir bīstama profesija, jo viņš kaut ko var pasniegt tā un var pasniegt citādi – atkarībā no viņa ētiskā uzstādījuma, no viņa atbildības, no viņa mazajiem vai pat lielajiem "svētajiem meliem". Mākslinieki uzskata, ka viņu stāvoklis, viņu pienesums dzīvē ir tik ārkārtīgi būtisks, ārkārtīgi cienījams un tā tālāk, bet tas viss, manuprāt, ir jānopelna – būt cienījamam nevis tāpēc, ka tu esi mākslinieks, bet tāpēc, ka tev ir atbildība, ka tu to ētiski un morāli ļoti augstu turi. Ar mākslu var sastrādāt ļoti lielas ziepes un to arī dara, kad nav atbildības. N.Ikstena kā rakstniece savu profesiju izmanto kā "pīšļu apgānītāja", kas citus dzīvos un mirušos ļaudis izmanto savos darbos kā pirmvielu māksliniecisko mērķu sasniegšanā. Kur beidzas NI privātā vēsture un kur sākas atbildība un ētika citu cilvēku dzīvju un vēstures priekšā? Kritika brauc tam pāri, bet par to bija jāsāk runāt jau viņas citu opusu vērtējumos a la Amour fou. N.Ikstena milzu soļiem iet uz priekšu no Amour fou līdz Mātes pienam.
Margarēta
M
Bija biesmīgs kauns skatīties dokumentālo filmu par Rancānes meitu un viņas kurdu, kuras scenāriju autore ir Ikstena. Kā viss, ko šī sieviete dara, tā bija drausmīga haltūra, kur cauri spīd līdzekļu izplakarēšana un kaut kā samuļļāšana, lai ir kāds nebūt produkts ķeksim, atskaitei un lai var rakstīt nākamos projektu pieteikumus nākamajam finansējumam. Izmantots arī Ikstenas iecienītais paņēmiens - bezkaunīga rakāšanās pa citu dzīvi, nepropfesionalitātes un talanta trūkuma dēļ pavēršot lasītāju/skatītāju pret Ikstenas garadarba varoņiem. Vai tiešām Ikstenai pašai nav kauna par savām haltūrām? Un vai tiešām Bārbalai nav kauna rakstīt cildinošas recenzijas par vājiem darbiem tikai tāpēc vien, ka tie pieder kliķes augšgala spalvai?
  • 18
  • 0
Skaisle
S
Mūsu šodienas literatūra ir palikusi tajā banālajā horizontālajā līmenī - kad attēloti tiek nevainīgi, labi cilvēki, kurus iznīcina konkrētā laika spēki un nepielūdzamie apstākļi. Tāds amatniecības līmenis - kuram nu krāšņākos vārdos, kuram samudžinātākos, kuram vienkārši banālās patiesībās ietērpts. Un tā piedauzība un maucība ir tā,ka citiem Latvijas amatniekiem valsts maksā pigu, bet te tiek maksātas lielas naudas un dziedātas nepamatotas slavas dziesmas. Un tādā situācijā es sev paturu tiesības pateikt - šāda literārā vide spēcīgi un stipri mūs notur padomju laiku morālē un gaisotnē. Diemžēl. Tas ir mans viedoklis.
Skaisle
S
Jā un vēl - protams, tā ir problēma, ka Latvija ir maza. Un grozies, kur gribi - arī kritiķiem ir jāpelna maizīte un arī kritiķi nedrīkst kost rokā, no kuras barojas. Diemžēl. Varu dot savu smukāko zobu, ka daudz talantīgāks darbs, bet bez lobijiem, bez "atstrādātājiem" netiku ne pamanīts, ne novērtēts. Starp citu, nezināju, ka dažām autorēm romānu sarakstīšanu apmaksā ne tikai VKKF , bet arī citi mecenāti. Varu iedomāties, kā kāds man teiktu - tu vēl daudz ko nezini Skaisle un labi, ka tā. Lūk. Pēc mecenāta Belokoņa iniciatīvas Baltic International Bank atbalsta izdevniecības Dienas Grāmatas sērijas „Mēs. Latvija, XX gadsimts” trīs grāmatu izdošanu – tikko prezentēto Ikstenas grāmatu „Mātes piens”, Gundegas Repšes un Ingas Ābeles grāmatas, kuras dienas gaismu ieraudzīs nākamā gada pirmajā pusē.
100g kultūras
1
radošā brigāde Gruzijā vīnogu novākšanā varēja izpriecāties. Cik tas izmaksāja? Vīnogu šķaidīšana atgādināja kaut ko no Valpurģu nakts. Super! Nabaga ŽJG, kas devās uz Austrāliju uz Dziesmu svētkiem, ko viņa par to saņēma...
  • 5
  • 0
Kā tas iet kopā
K
Rakstnieces izcīnīja naudu, mēs sabiedrībā bijām liecinieki cīniņam: ilgstošam cīniņam, lielajai netaisnībai, jo rakstniecība taču no ratu pakaļas bija izkritusi, apvainojumiem, ministres krišanai, vēstuļu rakstīšanai, viltus Laiks kultūrai feisbuk akcijas parakstu vākšanai, apdrukāto krekliņu uznācieniem Operā.... Daudz visa kā bija. Tagad nekā. Klusums. 100g kultūras D.Āboliņai neienāca prātā pajautāt par Literatūras centru. Uz visa šī fona 100g kultūras kā N.Ikstenas eiforija. Netaisnības vairs nav. Par tiem 80000 ne vārda. Baigi tajā visā nolūkoties.
  • 15
  • 0
Vārds
V
vai kāds saka, ka noziegums, tikai norāda, ka naudas plūsma virzās vien dažās konkrētās kabatās. Ka naudas apgrozījumi literatūras nozarē sabiedrībai tiek slēpti. Interesanti kāpēc.
  • 16
  • 0
Zibens
Z
A kur noziegums? Un kāds tam sakars ar labu vai sliktu grāmatu?
  • 0
  • 1
Neiespaido
N
Esmu šo romānu izlasījusi. Nakādas slavinošās recenzijas manu negatīvo vērtējumu nemainīs.
Ko
K
Sodums sacītu par to, ka viņa arhīvs ir Belokoņa rokās?
  • 14
  • 0
N.I. lielības grēmas
N
Cildina tikai pati Nora Ikstena, un neatņemdamās, ierastajā pašlielības garā - "es domāju ar Mātes pienu viņš [Dzintars Sodums] tiešām lepotos" (Kultūras Diena, 2015. 12. XI intervēja Undīne Adamaite).
  • 7
  • 0
līze
l
Piekrītu, vājš gabals. paviršs, virspusējs. Vielas daudz, bet maz ieguldīta darba. Kāpēc un par ko te šo romānu cildina - nesaprotu.
  • 15
  • 0
Neiespaido
N
Esmu šo romānu izlasījusi. Nakādas slavinošās recenzijas manu negatīvo vērtējumu nemainīs.
Lūk
L
nopietna literatūra neseno pagātni tik vulgārā veidā neattēlo. Pārspīlējumi par medicīnas zinātni, pašai rakstniecei ērti piemeklētais vēstures tulkojums - tā nav vēsture, tie ir izkropļojumi.
hallo
h
Publisks mātes notiesāšanas akts un bābu raudināšana.
Svilpe
S
Šī grāmata manī radīja precīzi tādas pašas izjūtas kā Pasternakas ierunātais videoklips par bēgļiem. Profesionāli izstrādāts raudināšanas produkts.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Vai esi apmierināts ar savu finansiālo situāciju?

Kopā nobalsojuši: 771

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja