Par godu renesanses mūzikas lielmeistara, Romas skolas t. s. stingrā stila polifonijas pārstāvja Džovanni Pjerluidži da Palestrīnas (1525–1594) piecsimtgadei Latvijas Radio koris un tā galvenais diriģents Kaspars Putniņš ir sagatavojuši interesantu un saturīgu, šī vārda vislabākajā nozīmē konceptuālu programmu Zelta Roma. Mesa pāvestam. Tajā Palestrīnas radošā virsotne – Mesa pāvestam Marčello – pāri gadsimtiem sarunājas ar Johana Sebastiāna Baha barokālo polifoniju un trim speciāli šim notikumam radītiem pašmāju komponistu – Aleksandra Avrameca, Lindas Leimanes un Krista Auznieka – jaundarbiem.
Kaspara Putniņa diriģētais koncerts Rīgas Sv. Pētera baznīcā 20. septembrī kārtējo reizi pierādīja, ka šādam senā un jaunā savijumam ar skatu uz nākotni ir dziļa jēga. Gan izraudzītā mūzika, gan lieliskais, perfekti noslīpētais Latvijas Radio kora sniegums apliecināja mākslas visaugstākā profesionālisma vērtību. Kora kvarteta solo epizodes jau vien bija ko vērts – tik saskanīgas un izlīdzinātas!
Vietā ir arī atgādinājums par leģendu, kas vēsta, ka tieši ar šo darbu Palestrīnam ir izdevies pierādīt katoļu garīdzniecībai, ka arī sarežģīta, polifoniska sakrālā mūzika pauž dievišķo vēstījumu, nevis to apslēpj, aizēnojot ar savu pašpietiekamību. Var teikt, ka, nosargājot mūziku no vienkāršošanas savas dzīves laikā, Palestrīna kļuva arī par turpmāko paaudžu komponistu radošās brīvības un visas Rietumu daudzbalsīgās mūzikas tradīcijas glābēju. Radošās brīvības apdraudētību apliecina ik reize, kad mākslas izpausmes dažādos laikos un pasaules vietās regulējusi vara un ideoloģija.
Laikmetu dialogs
Kaspars Putniņš ir diriģents, kura interešu lokā arvien ir gan vēsturiskā, gan laikmetīgā mūzika, un jo īpaši – to dialogs. To visspilgtāk apliecinājis cikls Sakrālie dziedājumi, ko viņš ar Latvijas Radio kori turpina jau vairāk nekā divdesmit gadu. Palestrīnas piecsimtgades godināšanai veidotās koncertprogrammas mugurkauls ir Palestrīnas Mesa pāvestam Marčello, starp kuras daļām likti diriģenta izraudzīto skaņražu darbi. Taisnības labad ir jāpiebilst, ka sākotnējā iecere ir bijusi tīrs XVI un XXI gadsimta mūzikas dialogs ar četru latviešu komponistu jaundarbu pasaules pirmatskaņojumiem, taču Johana Sebastiāna Baha polifoniskā motete Ich lasse dich nicht, du segnest mich denn organiski iederējās programmā, jo Bahu varam uzskatīt par Palestrīnas sekotāju, turklāt viņš pats pārrakstījis un aranžējis Palestrīnas mesas. Motete deva arī iespēju atsvaidzināt koncerta vokālo kopskaņu ar ērģeļpozitīva skanējumu.
Jaundarbi koncertā veidoja savveida simetrisku triādi ar estētikas ziņā tuvām Aleksandra Avrameca un Krista Auznieka kompozīcijām abās malās un izteiksmē atšķirīgo Lindas Leimanes opusu centrā. Gan Aleksandra Avrameca Lux Aeterna/Mūžīgās gaismas, gan Krista Auznieka Sapientia/Gudrības partitūra ir divdesmit četrām kora balsīm, kas ļauj bagātīgā un vienlaikus jutīgā, daudzslāņainā, neoimpresionistiskā faktūru, harmoniju, ritmu un tembru "plenēra" krāšņumā gleznot un smalki izgaismot skanējumu harmoniskās krāsas, tembrus un faktūras. Tādējādi līdzās Palestrīnas stingri noteiktajai disonanšu un konsonanšu sistēmai koncerta klausītājiem bija ļauts izbaudīt laikmetīgās mūzikas īpatnēji labskanīgo skaistumu, ko es sauktu par paplašinātu konsonansi. Daudz kopīga ir arī tēlainībā, jo abi autori savā mūzikā tver gaismu.
Aleksandra Avrameca mērķtiecīgajā interešu lokā ir "mūžīgi spīdoša gaisma", spožums, arī satumšana, ko līdz šim viņš ir centies attēlot orķestra darbos. (Lux Aeterna ir viņa otrais opuss korim; vēl ir jāpiebilst, ka Krists Auznieks ir viens no Aleksandra Avrameca kompozīcijas skolotājiem.) Savukārt Krista Auznieka mūzikai kā tādai arvien ir raksturīgs pārpasaulīgs mirdzums un laiktelpas plūsma.
Krāšņa šī mūzika ir gan harmonijas, gan tembru, gan faktūru blīvuma aspektā. Darbi, protams, ir atšķirīgi. Opusā Lux Aeterna Aleksandrs Avramecs ir komponējis divus dažādus tekstus: kanoniskajam latīņu tekstam seko psalms senebreju valodā (rakstīts pirmajā personā), attiecīgi virzoties no gaismas objektīvā attēlojuma fiziski taustāmā telpā uz personiskajām izjūtām, šo pavērsienu atspoguļojot balsu tembra nomaiņā un solistu (tenors, alts, soprāns) izmantojumā. Krists Auznieks šoreiz ir iedziļinājies Salamana pamācībās, uzsverot uzmanīgas ieklausīšanās nozīmi. Viņa gudrība Sapientia atklājas nesteidzīgā, nemitīgi pārplūstošā un dzīvā skaņu pārvērtību kosmosā, izšķērdīgi kuplajām harmonijām atbalsojoties un turpinoties virstoņos.
Lindas Leimanes darbs Zem Viņa spārniem, kura pamatā ir 91. psalms, pārstāv pavisam citu emocionālo pasauli un mūzikas valodu. To raksturo gan maigums, gan askētiska tematisma izvēle un intelektuāla, skaidri strukturēta, terasveidīga attīstība četrpadsmit moduļos, kuros katrā tiek izdziedāts viens vārds, un ik moduļa iekšējo kustību veido ostinato atkārtojumi (savveida minimālisms). Linda Leimane iztiek bez superdaudzbalsības un vienīgā ir tieši balstījusies Palestrīnas izkoptajā kontrapunktu tradīcijā un attīstījusi vadošās melodiskās līnijas Cantus firmus principu.
Stundu grāmata
Gadā, kad pasaule svin Palestrīnas piecsimtgadi, renesanses polifoniskās mūzikas lielmeistaram veltītā konceptuālā programma ir labs veids, kā palūkoties uz komponista devumu un tā nozīmi no mūsdienu skatpunkta. Kaspara Putniņa un Latvijas Radio kora piedāvājums nav vienīgā šāda tipa programma, kas šoruden tapusi un izskanējusi Latvijā.
Līdzīga ideja bija arī Māra Sirmā un Valsts akadēmiskā kora Latvija programmai Pirmatskaņojumi. Palestrīna 500, kas izskanēja 28. Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla atklāšanas koncertā 14. augustā. Zīmīgi, ka šis koncerts notika tieši tajā pašā telpā, Rīgas Sv. Pētera baznīcā. Atsperoties no Palestrīnas komponētās motetes Sicut cervus ar 42. psalma tekstu, šis teksts un vēl citas šī psalma rindas spoguļotas arī itāļu laikmetīgās mūzikas komponista Lorenco Donati izsmalcinātajos, niansētajos un vienlaikus spēcīgajos opusos sešpadsmitbalsīgam jauktajam korim, starp kuriem bija likti triju latviešu komponistu – Jāņa Lūsēna, Jāņa Rubika un Irīnas Mihailovskas – darbu pirmatskaņojumi, visu vainagojot ar jau aprobēto Jēkaba Jančevska opusu Lux Aeterna.
Šīs programmas spilgtākais pirmatskaņojums bija Jāņa Lūsēna Pieci Rilkes dzejoļi – meistarīgi veidots cikls oriģinālvalodā korim a cappella un sitaminstrumentiem, kurus spēlēja Ernests Mediņš. Izmantojot tekstus no austriešu dzejnieka Rainera Marijas Rilkes (1875–1926) krājuma Das Stundenbuch un papildinot korskaņu ar solistu (Natālija Behma un Samanta Bernāte-Dzene) balsīm un sitaminstrumentu lietojumu kolorīta un noskaņas pastiprināšanai, Jānis Lūsēns radījis ekspresīvu, personiski uzrunājošu, spilgti tēlainu un kontrastiem bagātu kordziesmu ciklu, kura katra daļa ir kora a cappella mūzikas pērlīte. Turklāt tas ir izdevies, prasmīgi izmantojot klasiskā – astoņbalsīgā – kora salikuma iespējas.
Patīkams pārsteigums bija Jāņa Rubika meditatīvais jaundarbs Be Here Now. Līdz šim viņš kā komponists izpaudies dažādu žanru instrumentālajā mūzikā, arī orķestra partitūrās. Šī ir Jāņa Rubika pirmā kompozīcija korim, un Māra Sirmā aicinājums to darīt ļāvis pazīstamajam džeza mūziķim atklāties jaunā gaismā. Potenciāls ir!
Diriģente, etnomuzikoloģe un komponiste Irīna Mihailovska, kura komponējusi fragmentus no Jāņa evaņģēlija, Mateja evaņģēlija un 30. psalma jauktajam korim a cappella, teicējiem un elektronikai, nāk no kora Latvija iekšienes. Viņa jau 23 gadus ir šī kora dziedātāja. Jāteic, ka ierakstītie fragmenti ar sludinošiem tekstiem ambientu skanējumu fonā šķita piemēroti dievkalpojumam, nevis koncertsituācijai. Mijoties ar dzīvo kora dziedājumu dabiskajā akustikā, tie aizēnoja to ar pārmērīgu skaļumu. Šķiet, pietiktu ar korim komponētajām daļām, jo tās ir profesionāli uzrakstītas un pārliecina.