Kad šķiet, ka ciešanu kauss jau pilns, Hekube piedzīvo nepiedodamu nodevību, un izmisumā dzimst viņas slāpes pēc taisnīgas atmaksas. No apstākļu ķīlnieces viņa pārtop likteņa noteicējā. "Hekubē ir milzīga dzīvotgriba, viņa ir cilvēks, kurš, par spīti visam, nepadodas. Viņas tā sauktā atriebība ir rīcībnesoša reakcija uz apkārt valdošo netaisnību. Jo pastāv morāles likumi, kurus pārkāpjot cilvēki pārtop par nezvēriem. Savukārt Hekube, ieraugot apkārtesošo vienaldzību un bezdarbību pret šādiem pārkāpumiem, pat būdama verdzenes statusā, ar savu rīcību parāda, ka taisnībai ir jābūt," spriež aktrise Jūlija Ļaha, Hekubes atveidotāja.
"Pēdējo reizi ar sengrieķu traģēdijām saskāros studiju laikā," atzīst Agnese Laicāne, kurai izrādē ir Hekubes meitas Poliksenes loma. Aktrise uzsver, ka sengrieķu traģēdiju fenomens ir tas, ka to tēmas ir aktuālas joprojām. Šajā izrādē centrā ir sievietes iekšējā pasaule, viņas jūtas, emocijas un stāvoklis tad, kad notiek kaut kas globāls. "Kāds liktenis sievieti gaida turpmāk? Ko viņa dara vai nedara, lai spētu saglabāt savu esību, identitāti, būtību?" spriež A. Laicāne. "Hekubei un Poliksenei vēl ir iespēja kādu laiku būt kopā. Esot uz skatuves, ir sajūta, ka ir nospriegota kāda atspere. Kas tālāk notiks? Ko vēl liktenis ir sagatavojis?"
Iestudējumu Daugavpils teātrī veidojusi režisore Tatjana Stepančenko-Bogdana, kura pēc studijām Maskavā pārcēlusies uz Vāciju, vēlāk uz Franciju, kur piedalījusies teātra un kino projektos, iestudējusi izrādes, mācījusi aktiermeistarību. Izrādes radošajā komandā ir arī scenogrāfs Marijus Jacovskis (Lietuva), kurš šogad tika apbalvots ar ordeņa Par nopelniem Lietuvas labā Bruņinieka krustu. Kostīmu māksliniece – Inga Bermaka, gaismu mākslinieks – Sergejs Vasiļjevs. Dramatizējuma autore ir aktrise Kristīne Veinšteina. Muzikālā konsultante Alisa May strādā ar vēl vienu nozīmīgu šīs izrādes elementu – kori.
"Un izrāde notiek latgaliski," uzsver A. Laicāne. "Režisore tekstu zina krievu, vācu, franču valodā. Es pati lugu pirmo reizi izlasīju angļu valodā. Katra tauta un kultūra arī simbolus un metaforas tulko citādi. Mēģinājumu laikā to salīdzinājām, un tas bija gan izglītojoši, gan aizraujoši. Meklējām variantus, kas piegultos mūsu latgaliešu valodai."
Nākamā izrāde – 16. janvārī.