Valmieras teātris aicina uz koncertiem Ziemassvētki ar Bellacord

Kur bija tie Hamleta slavinātāji, kad izrādi spēlēja pustukšai zālei?

Noskatījos H-am-letu,žēl, ka tik laba izrāde, sākot no mazākajiem uz lielākajiem- firmas zīme!, jau nolemta aizgaitai, taisni vai jā-a-raud. Esmu tieši tik dulls, ka pie tā Hitlera būtu vēl piekabinājis Tautu tēvu, vismaz ar ūsām,jo aizraujoties ar pasaules gala gaidām, izliekamies nepamanījuši,ka tas sen jau kā blakām, kā arī noliedzam, ka ūsainais simbols pie mums ir gaužām dzīvs. Kamēr Evita stāv sardzē pie Valmieras Centerpoķa un pārējie visi čakli to "baļķi" nes, mūžam dzīva ir ideja par augšamcelšanās brīnumu. Valmieras teātris ir bagāts, tam divi gari stāvus stāv- Krodera gars un Tēva gars arī. Lai mīlestība apstaro Teātri un visus, kuri neslinko atrasties pie un aiz! Svētsvinīgus Ziemassvētkus. Gribēju vēlēt arī Jauno gadu, bet palika žēl, bez tam, ko tad sacerēšu nākamreiz?

Redz kā, Mariss Vētra apgalvoja, ka Bellaccord interesants bijis galvenām kārtām ar to, ka honorārus izmaksājis jau nākamā dienā, bet pats repertuārs tik vērtīgs, ka aizmirstoties, ko esi ierakstījis. Zilberts malacis, jo izcilais vieglās mūzikas diriģents Teodors Vējš arī nejutās nemaz apskādēts, ka pievērsies meldiņiem,kas zaļo ārpus lielās klasikas. Tai trīdesmito gadu mūzikai ir magnēts vēderā, mēs esam bleķa asumu pilni un pievelkamies. VĒL tikai atliek vēlēties, lai uzjautrinošā un atmaskojošā programma "Spēlmaņu akts" nokļūtu mūsu televizoros. Tas tik būtu joks, ja vienreiz lūztu gumijkoks!