Laika ziņas
Šodien
Migla

Eksperte: Zāles Latvijā ir nevis dārgas, bet nepieejamas un slikti kompensētas

Publicējam Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) izpilddirektores Agneses Korbes viedokli par zāļu pieejamību Latvijā.

Vērtējot Latvijas iedzīvotāju nodrošinājumu ar medikamentiem, galvenā problēma ir nevis zāļu cenas, kas ir vienas no zemākajām Eiropā, bet gan to šaurais klāsts valsts kompensējamo zāļu sistēmā, kas ierobežo zāļu pieejamību, jo īpaši jauniem medikamentiem.

Runājot par zāļu cenu, būtiski ir saprast, ka zāles iedalās vairākās grupās, un katrai no tām likumdošanā ir noteikti savi cenas veidošanas principi. Recepšu zāles iedalās kompensējamos medikamentos, ko pilnībā vai daļēji apmaksā valsts, un nekompensējamos, par kuriem maksā pats pacients. Vēl ir bezrecepšu zāles, par kurām cilvēki Latvijā pilnībā maksā paši. Savukārt uz uztura bagātinātājiem, kas bieži vien kļūdaini tiek pielīdzināti zālēm un kam nav noteikti uzcenojuma griesti, neattiecas nekāds zāļu cenu regulējums, kā arī to terapeitiskā vērtība nav pielīdzināma zālēm.

Latvijā zāļu cenas nav augstas

Kompensējamo zāļu cenas Latvijā nav augstas, jo šo cenu strikti regulē Ministru kabineta noteikumi Nr.899 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība” – tā nedrīkst būt augstāka par trešo lētāko šī medikamenta cenu sekojošo valstu grupā - Čehijā, Dānijā, Rumānijā, Slovākijā un Ungārijā, kā arī nedrīkst pārsniegt cenu Lietuvā un Igaunijā. Tāpat MK noteikumi nosaka arī piecenojumus (sk. grafiku). Līdz ar to ne ražotājiem, ne lieltirgotājiem, ne aptiekām cenu noteikšanā nav tiesību ne uz kādu “pašdarbību”, cenas ir fiksētas un visās aptiekās vienādas.

To, ka zāļu cenas Latvijā nav augstas, apliecina arī tas, ka Latvijā nopērkamās zāles tiek vairāk eksportētas nekā importētas. Proti, arvien pieaug no Latvijas uz citām valstīm izvesto zāļu iepakojumu skaits un vērtība naudas izteiksmē jeb zāļu paralēlais imports. Ja zāļu cenas Latvijā būtu augstas, no Latvijas zāles neizvestu tādos apjomos. Pēc Zāļu valsts aģentūras datiem, ārpus Latvijas šī gada pirmajā ceturksnī realizētas 727 dažādu nosaukumu Latvijas Zāļu reģistrā ietvertās zāles (tai skaitā 309 medikamenti no kompensējamo zāļu saraksta) 28,5 miljonu EUR vērtībā, kas ir par 16% vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Zāļu cenu atšķirības Baltijas valstīs nosaka arī atšķirīgās PVN likmes, kas Latvijā zālēm ir augstāka (12%) nekā Igaunijā (9%). Lietuvā kompensējamām zālēm PVN ir 5%, bet pārējām zālēm – 21%. Cenas ietekmē arī lieltirgotāju un aptieku piecenojumi. Piemēram, Lietuvā valsts nekompensētām zālēm PVN ir 21%, taču lieltirgotavas un aptiekas piecenojumi ir zemāki nekā Latvijā. Kompensējamām zālēm katrā Baltijas valstī nereti ir ļoti atšķirīgi kompensācijas nosacījumi, piemēram, pacientu grupas, kam tās tiek kompensētas un kompensācijas apjoms, ko apmaksā valsts.

Latvijā valsts kompensē mazāk nekā ES

Būtiski minēt, ka citās ES valstīs kompensējamo zāļu sarakstā iekļauts daudz plašāks zāļu klāsts nekā Latvijā, turklāt citās valstīs daudz lielākam diagnožu skaitam zāles valsts kompensē 100% apmērā. Latvijā, piemēram, vairākām reimatiskajām un sirds slimībām medikamenti tiek kompensēti 75% apmērā, bet depresijai, vairākām gremošanas un neiroloģiskajām slimībām – tikai 50% apmērā. Līdz ar to likumsakarīgi, ka citās ES valstīs iedzīvotājiem pieejams plašāks zāļu klāsts, tostarp arī jaunākas un efektīvākas zāles, un iedzīvotājiem no savas kabatas par zālēm jāmaksā ievērojami mazāk vai nemaz.

Jāuzsver, ka Latvijā nodrošinājums un jaunākās paaudzes medikamentu pieejamība kompensācijas sistēmas ietvaros ir katastrofāli zema. Jaunākais Eiropas Zāļu asociācijas (EFPIA) apkopojums liecina, ka no 112 Eiropas Zāļu aģentūrā reģistrētajam jaunajām zālēm Latvijā tiek kompensētas tikai 9 (Lietuvā – 30, Igaunijā – 19). Realitātē Latvija jauno kompensējamo medikamentu pieejamības ziņā ir pēdējā vietā Eiropā un faktiski tuvinās trešās pasaules valstu līmenim, kaut gan Latvija ir ne tikai ES dalībvalsts, bet arī pievienojusies ekonomiski attīstīto un turīgo valstu saimei – OECD.

Vidējo temperatūru slimnīcā mērīt nav jēgas

Lai korekti salīdzinātu zāļu cenas, nav pareizi vērtēt vidējā zāļu iepakojuma cenu, kā tas tiek nereti darīts. Šādu metodiku tēlaini var salīdzināt ar vidējās temperatūras mērīšanu slimnīcas pacientiem: ja kādam ir +40° C, slimāki kļūst visi, bet tas neatbilst patiesībai. Piemēram, salīdzinot Zāļu valsts aģentūras statistiku par iepakojumu cenām, redzam, ka iepriekšējos gados zāļu cenu pieaugums ir bijis aptuveni 3 – 5%, bet 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu – aptuveni 11%. Taču tas skaidrojams nevis ar to, ka zāles Latvijā kļūst dārgākas, bet gan ar to, ka pēc ilgiem laikiem kompensācijas sistēmā iekļautas atsevišķas efektīvas / jaunas zāles vai plašāk tiek pielietoti jauni kombinētie medikamenti. Tiem gan ir augstāka cena, bet vienlaikus tiek sasniegts daudz labāks terapeitiskais efekts, kas valstij ir izmaksu efektīvs līdzekļu ieguldījums. Līdz ar to ilgtermiņā zāļu izmaksas ir mazākas, iegūtais efekts – lielāks, taču zāļu iepakojumu cenu salīdzinājums to neatspoguļo.

Risinājums – plašāka kompensācijas sistēma un lielāks finansējums

Zinot, ka Latvijā lielākais klupšanas akmens zāļu pieejamībai ir kompensācijas sistēma, viens no risinājumiem būtu sekot Igaunijas piemēram, kur visas recepšu zāles valsts daļēji kompensē. Vienlaikus noteikti jādomā par kompensācijas budžeta palielināšanu, jo Latvijā ir viens no viszemākajiem kompensējamām zālēm atvēlētajiem valsts budžeta finansējumiem uz vienu iedzīvotāju Eiropā.

Liels mīnuss ir arī tas, ka Latvijas zāļu kompensācijas sistēma tiek veidota, neņemot vērā ietaupījumus, ko efektīvu zāļu lietošana rada citos sektoros, tas ir, citas tiešās izmaksas, piemēram, mazākas izmaksas stacionāros, neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā vai darba nespējas un invaliditātes apmaksā. Tāpat netiek ņemtas vērā netiešās izmaksas, piemēram, produktivitātes zudums tautsaimniecībā. Lai šo sistēmu mainītu, jaunu zāļu iekļaušanai kompensācijas sistēmā būtu jāpielieto veselības tehnoloģiju novērtējuma princips. Tas lēmumu pieņēmējiem sniedz precīzu informāciju par to, vai zāles, diagnostikas metodes vai cita tehnoloģija ir izmaksu efektīva un iekļaujama valsts apmaksāto sarakstā.

Jaunu un efektīvāku medikamentu nozīme

Jāpiemin, ka, pateicoties jaunākām un efektīvākām zālēm, laikā no 2000. līdz 2009.gadam iedzīvotāju mūža ilgums 30 OECD valstīs palielinājies teju par diviem jeb 1,74 gadiem, sasniedzot 76 gadu slieksni. Lielākie nopelni šajā milzīgajā progresā ar 73% ietekmi citu faktoru vidū ir inovatīvajiem medikamentiem, kuru izpētē un radīšanā tiek ieguldīti ievērojami zāļu ražotāju līdzekļi. Šie medikamentu aizvadītajā desmitgadē radījuši apvērsumu un uzlabojumus teju visu slimību ārstēšanā. Nenoliedzami, jaunās zāles ir dārgākas, bet vienlaikus tām ir augstāka pievienotā vērtība, ko šie medikamenti sniedz pacientiem, veselības aprūpes sistēmai, sabiedrībai. Vienlaikus jāuzsver, ka kopš 2009.gada tēriņi zālēm OECD valstīs caurmērā samazinājušies par 1,8% gadā.

Tieši jaunās zāles un vakcīnas ir vieni no spēcīgākajiem instrumentiem, kas attīsta un pilnveido veselības aprūpes sistēmu un uzlabo sabiedrības veselību. Piemēram, kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitiem gadiem par apmēram 80% ir samazinājies no HIV mirušo skaits, kopš deviņdesmitajiem gadiem mirstība no vēža samazinājusies par 20%, savukārt jaunākās inovācijas nodrošina, ka 90% no C hepatīta pacientiem pilnībā var tikt izārstēti 12 nedēļu terapijas kursa laikā. Tas viss ilgtermiņā samazina slimību izplatību un uzlabo pacientu stāvokli, kuri dzīvo ilgāku, veselīgāku un labāku dzīvi, kā arī samazina veselības aprūpes izmaksas. 

 

Top komentāri

demagoģijas anatomija
d
Tātad tirgotāji diskriminē pēc rādītāja ''ir vai nav valsts kompensēts''? Vai tomēr autore nekaunīgi melo?
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Vai Bordānam izdosies nodrošināt Saeimas atbalstu savai valdībai?

Kopā nobalsojuši: 2590

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vēlējums Saeimai simtgadē

Saeimas priekšvēlēšanu laiks šogad atgādināja gan azartisku sacenšanos par galveno lomu uz politiskā teātra skatuves, gan šovu Kurš diskusijās pārkliegs citus runātājus?, gan arī spēli Apmētā dubļ...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē