Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +9 °C
Skaidrs
Trešdiena, 15. maijs
Sofija, Taiga, Airita, Arita

Ilga Reizniece: Es nešķiroju. Man Jāņi ir saulgrieži

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
diemžēl
d
elkdievība - saules, dabas pielūgšana... Pielūdz nevis tā visa (dabas) Radītāju, bet radību. Žēl, ka ļ. cien. māksliniecei konservatorijā ceļā pagadījās folklora, nevis Bībele. Bet - varbūt tā arī vajadzēja uzsākot garīgo ceļu. Lai Ilgai ir izaugsme!
Mosties, tauta!
M
kas gan ir LIELĀKĀS latviešu tautas daļas reliģija - TĀDI IR FAKTI!(C) Šie fakti arī ir biedējoši. Cik gadsmitus mūsu senči cīnijās pret kristietismu ar zobenu rokās? To jau tu nezinu un negribi zinat, bet ar zobenu nesanāca, sanāca ar meliem un viltu. Tieši ši kaujas metode bija pati iedarbīgāka - sadzejot melus par baltu tautu cilvēkupuriem un citus murgus... Un ļoti nožēlojami, ka Šodien liela tautas daļa dzīvo melu un okupantu reliģijas iespaidā!!!
  • 2
  • 1
Pareģe
P
Bet pasakas, teikas gan tiek izmantotas. Un par pašām vērtīgākajām garamantām uzskata tos avotus, ieskaitot Dainas, kas ir visvecākās, nevis kristietības laika, kas būtībā ir nesenas, salīdzinot ar senajām...
  • 1
  • 0
Pareģe
P
8) kāpēc dievturība balstās tikai uz tautas dziesmām - turklat ne visām, bet atmetot tās, kurās skaidri saskatāma kristietības klātbūtne? kāpēc pasakas, teikas un cits fokloras materiāls netiek izmantost tikpat kā nemaz? utt. Tātad tautas gara mantas dievturība izmanto selektīvi, nevēsturiski, nezinātniski un tendenciozi.(c) ATBILDOT UZ tEVI UZDOTO JAUTAJUMU, kāpēc tautas dziesmas, kurās pieminēta kristietība tiek atmestas...Tāpēc, ka Dainas un tautas dziesmas ir atšķirīgas - gan pēc satura, gan vecuma. Tautas dziesmas, kas radušās krustenšu okupācijas periodā ir tikai sadzīves un okupantu reliģijas ietekmes atskaņojums, bet nenes senās dziļās zināšanas. Tāpat kā citas, kas atspoguļo parastu sadzīvi. bet ir Dainas, kas atspoguļo senbALTU ZINāšANAS PAR KOSMOSU U.C. VēRTīBāM, NO KURāM VAIRUMU UN APKOPOJUMU IZNīCINāJA TIEšI KRUSTNEšI... Atlikušas tikai drumslas... Tad nu Dainu petnieki mēģina glābt to, kas glābjams, sadalot parastās tautas dziesmas un Dainas.
  • 1
  • 0
To STOP
T
Blatiem nekad NAV BIJUŠI CILVĒKUPURI. To visu propogandē melīgā baznīca un okupantu algotie vēsturnieki!! Tam NEKAD nav bijuši pierādījumi, tie vienmēr ir bijusi tikai minejumi un versijas, kuras veikli uzpūta baznīca... un okupantu varturi un to līdzskrējēji. Izdomatie IT KĀ upurakmeņi ir tikai minējumi. Kam tie kalpojusi patiesībā TAS nav ZINāMS. bEIDZ APMELOT LATVJU SENčUS!
  • 1
  • 0
STOP< STOP< STOP
S
1) kā izpaudās latviešu tūkstoš gadu praktizētā reliģija? Ja pašu latviešu pirms tūktošgadiem nebija? (bija baltu un lībiešu ciltus) 2) kāpēc nevarēja šādu kustību reģistrēt vai vismaz pamanīt pirms tam? turklāt kāpēc nav nekādu vēstursku liecību par šādu reliģiju 19. gs.? (kad jau bija zinātnieki, kas rūpīgi pētīja reliģijas un folkloru) 3) TĀPĒC , ka tautas dziesmas, ticējumi, pasakas un folklora vēl nenozīmē reliģiju; 4) kāpēc Brastiņa kustība uzreiz sadalījās ? atšķēlās Brežģis! Turklāt pēdējais šķiet daudz tuvākas latviskumam.. 5) kāpēc dievturībā nav dzīvnieku un cilvēku upuru, kā tas, saskaņā ar hronikām un izrakumiem, konstatēt pie senajiem baltiem? 6) kāpēc dievturu dievkalpojumu kārtība tik līdzīga parastam protestantu dievkalpjumam? (tikai korāļu vietā - tautas dziesmas, un sprediķa vietā - daudzinājumi) 7) Brastiņa modernizētais neopagānismam liela līdzība ar senģermāņu reliģijas atjaunošanas mēģinājumiem Vācijā (Tules biedrība, kas atbalstīja Hitleru) un leišu Visuyomibe un igauņu kustību Taar? Tātad tā ir tipiska neopagāniska, moderna kustība, kādas radās 20. gs. 20 gados visā Eiropā. 8) kāpēc dievturība balstās tikai uz tautas dziesmām - turklat ne visām, bet atmetot tās, kurās skaidri saskatāma kristietības klātbūtne? kāpēc pasakas, teikas un cits fokloras materiāls netiek izmantost tikpat kā nemaz? utt. Tātad tautas gara mantas dievturība izmanto selektīvi, nevēsturiski, nezinātniski un tendenciozi. Viss iepiekšminētais liek izdarīt skaidru secinājumu: DIEVTURĪBA ir pašizdomāta, moderna NEOPAGĀNISKA reliģija, kam ar seno baltu reliģijām maz saistības. Tas ir sava laik fenomens, kas NAV visas latviešu tautas, bet nelielas grupiņas aizraušanās (sekta). Lai miers viņiem, taču tā NAV latviešu ticība, jo nebauda tautas simpātijas. Tāpēc, ka sašķeļ latviešus, un tendenciozi interpretē kristietību, kas gan ir LIELĀKĀS latviešu tautas daļas reliģija - TĀDI IR FAKTI!
  • 1
  • 3
Citāts
C
Kristīgās ticības kodolā ir ticēšana, ka reiz pasaulē dzīvojis Jēzus, saukts Kristus, Dieva un Marijas dēls, kas sūtīts atpestīt cilvēci no iedzimtā grēka un nāves, kur to bija iegrūdis pirmais cilvēks Ādams. Tiem, kas Jēzum tic, viņš var caur priesteriem piedot visādus grēkus un solījis arī pastarā dienā viņus atkal uzmodināt no miroņiem, jo šādu iespējamību pats pierādījis, augšāmceļoties un uzbraucot debesīs atpakaļ pie Dieva, kas viņu sūtījis zemes virsū. Ar šo ticību Dieva dēlam Jēzum cieši saistīta arī kristīgā morāle. Lai cilvēks būtu bezgrēcīgs, ir jāvārdzina grēcīgā miesa, kurā caur Ādamu ir iedzimušas visādas ļaunas kārības, jāmīl visi cilvēki, jāizturas pazemīgi un paklausīgi. Par to debesu valstībā viņu ieskaitīs svēto pulkā, kuriem klāsies labāki nekā citiem. Šī morāle bija gluži jauna mācība, kas stāvēja pilnīgā pretstatā Romas augstāko aprindu ieskatiem un dzīvei. Mazāk jauna bija mācība par dievību, kas mirst un atkal augšāmcēlās. Arī mācība par vidutāju jeb starpnieku starp Dievu un cilvēkiem, kā arī pestīšanu no nāves un velna varas bija plaši pazīstama zemēs ap Vidusjūru jau ilgi pirms kristīgās ticības sākumiem. Bet šīs priekškristīgās reliģijas nesolīja nevienu cilvēku uzmodināt no miroņiem. Un lūk, šis jaunais solījums deva kristīgai ticībai jo lielas priekšrocības un līdz ar to milzīgu izplatīšanās spēku. Kuram gan nepatika pēc nāves atkal miesā uzcelties, lai svētlaimībā dzīvotu tālāk?
  • 3
  • 2
citāts:
c
Seno aistu jeb, kā pie mums iesākts teikt, baltu iespaids ar apkārtējām tautām bijis tik liels, ka poļiem, krieviem, gotiem un somu tautām Baltija bija kultūras un reliģijas centrs. No šejienes izveda uz visām pusēm ieročus, rotaslietas un paraugus. [Ljubor Niderle. Bit i kuļtura drevņih slavjan. - Praha, 1924.] Brēmenes Ādams (11. gs.), kas pazina baltu zemes, liecina, ka Prūsijas virspilsēta Iedāņi, pie Vislas grīvas, bijusi tai laikā vislielākā un iedzīvotājiem bagātākā pilsēta, kas visā Eiropā ievērojama ar savu bagātību. Dainas arī atceras šos laikus, daudzkārt pieminēdamas Prūšu zemi un Danskavu. Kā īpatns, sevī noslēdzies kultūras centrs stāv nekustīgi un mierīgi baltu sentauta pārējo sentautu vidū. Tā atgaiņājas pret ārējiem uzbrukumiem, izturas miermīlīgi pret svešiniekiem, bet paliek atturīga, pašpieticīga un lepna iepretī citām tautām. Balti netaisa vēsturi, ja par vēsturi dēvē pārmaiņas, kas notiek kādā parādībā. Tie negrozīti un neatlaidīgi glabā savas reiz nodibinātās garīgās un materiālās tradīcijas un sargā savu reiz iedzīvoto zemi. Valoda, ierašas, reliģija negrozītas tiek pārmantotas no paaudzes uz paaudzi un turētas godā. Vēsturē tās tiek ierautas ne savas vainas dēļ. Bet, kad tas bija noticis, tās parādās vēsturē nesalīdzināmi cildenas un varonīgas visās likstās. Baltu miermīlīgās un kulturāli līdzsvarotās tautas top drīz vien vēsturiskas aprakstīšanas priekšmets, kad tām uzduras kristīgas ticības kūdītas citas apkārtējās tautas. Kristīgās idejas vārda uzbrūk visa Eiropa, bet āriskās dievestības vārdā aizstāvas balti. Var teikt, ka iesākās divu reliģisku ideju tūkstošgadīga cīņa.
  • 3
  • 1
Palasiet!
P
Šis apcerējums būs īss stāsts par kādu dīvainu notikumu cilvēces vēsturē. Patiesi, šis notikums pieder cilvēces vēsturei, kaut gan viņa vidū stāv latviešu tauta. Visi tie galvenie spēki, kas cēluši augšup cilvēci, ir dalību ņēmuši vai nu mūsu dievestības izveidošanā, vai arī viņas apkarošanā. Cilvēces notikums viņš ir arī sava ilguma dēļ, jo tūkstoš gadu ir nozīmīgs laiks tikai dažu tūkstošu gadu garajā cilvēces vēsturē. Šā notikuma priekšlaiki bijuši ārkārtīgi svarīgi visas cilvēces attīstības gaitai, un, domājams, jo svarīgi būs arī viņa pēclaiki. Protams, tas tā būs tikai tad, ja latvieši dziļi apzināsies savu īsto misiju cilvēcē un centīsies to piepildīt. Šis būs stāsts par dīvainu notikumu, kas sava neparastuma dēļ pilnā mērā pelnījis šādu apzīmējumu. Vai tas nav dīvaini, ka kāda maza tauta, kas mīt pašā Eiropas vidū, tūkstoš gadus bez apstājas cīnās neba slavas, mantas vai dzīvības dēļ, bet gan savas dievticības labad? Šai cīņā pret svešas ticības uzmācību viņa zaudē ne vien milzumu asiņu, asaru un sviedru, bet arī savu brīvību, valsti, zemi un turību, taču savu dievestību nepamet. Šis būs baigs stāsts. No šaušalām mūs paglābs tikai stāsta īsumā sarauktais veids. Neviens taču neizturētu, ja tam būtu jāredz, kā cieš, mokās un mirst tie neskaitāmi daudzie ļaudis, kurus sadragā tūkstoš gadu cietsirdīgā cīņa. Bet katru latviski jūtošu un domājošu cilvēku arī šī īsā stāstījuma saceltie pārdzīvojumi un pārdomas grib aicināt uz īpašu nostāšanos attiecībā uz reliģiskām lietām mūsu zemē. Jel ļaujieties šim aicinājumam, krietnie latvieši!
  • 3
  • 0
Palasiet!
P
Mūsu dievestības tūkstošgadīgā apkarošana Labietis, Rīga, 1936. g .
  • 5
  • 2
Vārds
V
Elkdievība tieši ir Bībelē, kur pielūdz krustā sistu mironi!!! Un Sauli senie latvieši NEKAD nav pielūguši, tikai godinājuši, ta pat kā Zemi, jo no šīm abām ir atkarīga arī mūsu dzīvība!
  • 6
  • 2
Vārds
V
Lasies prom no šejienes žīdu ideolog!
  • 5
  • 2
hallo, Reizniece!
h
Līgo ir no senlaikiem, nevis Jāņi.
t
Paldies, Ilga! Liels lielas malacis esi!
Jāņi skan ļoti labi
J
man patik, ka reizniece Jāņus sauc par Jāņiem nevis Līgosvētkiem!
nu ja
n
Vispār kopš senseniem laikiem latvieši šovakar ir svinējuši Zāļu vakaru, un tas ir daudz skaistāks un pareizāks nosaukums. Par Līgo dienu neviens nebija dzirdējis Bija Zāļu vakars un Jāņu diena. Līgo vakaru izdomāja no padomjlaika iznirušie Augst. Padomes deputāti Atmodas laikā, pieņemot lēmumu nosaukt šo dienu par Līgo dienu. Arī tautas dziesmās ir Zāļu vakars, nevis Līgo vakars. Rīdziniekiem izsenis bija skaistas Zāļu vakara tradīcijas.
  • 2
  • 0
Paldies
P
Paldies, Ilga! Turpini!
Patiesība
P
Super!
Vārds
V
Un šo degradāciju ir veicinājuši tieši okupanti - visu laiku, tieši krustnešu kristietisma periods ir pats tumsonīgākais, jo balstās uz meliem un sentautu garamantas apmelošanu un dzīsanu tumsonībā!! Re kur arī ir rezultāts! Taks jau nodzeras - baznīcas varas laikā!!!
  • 2
  • 0
pie visa tā vēl
p
Jāņu senākā jēga ir diemžēl aizmirsta : šīJĒGA ir dzīvības uzvarā par nāvi, uz ko cer visas tautas un katrs cilvēks... Tamlīdzīgi kulti bijuši senatnē un tie ir atdzimstošo dievību kulti (arī senajiem baltiem tādi ir bijuši - vājas atskaņas par tie samanāmas Jāņos; citām tautām bija Ozīrisa, Tammuza, Jānusa utt. svētki) Cilvēki visos laikos tiekušies pēc Dieva un cerējuši, ka Dievs varētu pie tiem atnākt (kā cilvēks) un solidarizēties visā - arī nāvē. Taču pēc tam (tā kā viņš ir nemirstīgs) - Dievs, kurš bija tapis par cilvēku - tomēr augšāmceltos. Notiktu Dieva salīdzināšanās, izlīgšana ar cilvēku un arī cilvēkam būtu cerība uz augšāmcelšanos (jo Dievs pieņemdams cilvēka veidolu tādā veidā pārveidotu, izlabotu cilvēka grēcīgo būtību). Taču pēc Kristus šāda nepieciešamības vairs nav. Dievs ir atnācis uz šo zemi vienreiz un VISAS cilvēku ilgas IR piepildītas. Tāpēc vēlāk jauni kultu ar šādu ievirzi nav radušies. Bet vecie kulti pamazām iznīka vai pārvērtās orģijās, auglības rituālos. Pazuda dziļā soterioloģiskā jēga (par dzīvības uzvaru pār nāvi)! Palika tikai prieks par dabas auglību - vasaras vidū, ko tiecās vēl veicināt ar maģiju - no šejienes > okultas darbības, dažādas trakulības un seksuālā izlaidība, kas saistās ar šāda tipa svētkiem. Diemžēl mūsdienās dažviet degradācija jau nonākusi tik tālu, ka latvieši dzer šņabi, dedzina riepas, ēd šašlikus un lopojas - turpinādami uzskatīt, ka apliecina nez kādu pārprastu nacionālismu:) TURPRETĪ vienkāršai latviskai Jāņu svinēšanai ar mēŗu - nav ne vainas, - siers, ugunskurs un dziesmas sasilda, kas pāri par to, tas > par skādi!
  • 1
  • 2

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē