Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +23 °C
Skaidrs
Svētdiena, 16. jūnijs
Justīne, Juta

Zvaigzne: Skolēnu interese par parādību zinātnisko skaidrojumu nav noplakusi

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Catharína Alexandrína @ hmmm u.c.
C
"Ari Nīči pāršķirstīt būtu veselīgi." Diezcik veselīga dzīve nabaga Nīčem nebija; viņš palika vājprātīgs. Vienā vājprāta epizodē viņš rāpoja pa grīdu un skatījās zem gultas un citām mēbelēm. Kad viņam prasīja ko viņš meklējot viņš atbildēja, ka meklējot Dievu. Ja runā par lasīšanu varētu palasīt Pokinghonu (John Polkinghorne) kurš bija matemātiskās fizikas profesors Kembridžas universitātē. Viņš saka tā: "People who tell you, for example, that science tells all you need to know about the world, or what science tells you is all wrong, or science tells us there is no God, those people aren't telling you scientific things. They are saying metaphysical things, and they have to defend their positions for metaphysical reasons." Varētu arī palasīt Berlinski (David Berlinksi) kurš bija filozfijas un matemātikas pasniedzējs dažādās universitātēs. Viņš saka tā: "Suppose we find, simply as a matter of fact, that our scientific inquiries point in one direction: a creator. Why should we eliminate that from discussion? 'Strang verboten'? How come? Why?" Tāpat arī varētu paskatīties filmu kuru sauc "Expelled: No Intelligence Allowed" no 2008. gada. Tur var redzēt un dzirdēt tieši kā izsakās par dažiem būtiskiem jautājumiem Dokins (Richard Dawkins). Ne pārāk gudri, diemžēl - un tapēc par viņu Berlinskis gluži pamatoti izsakās šādi: "And I think it's just a catastrophic mistake to have somebody like Dawkins address himself to profound issues of theology, the existence of God, the nature of life. He hasn't committed himself to disciplined study in any relevant area of inquiry. He's a crummy philosopher. He doesn't have the rudimentary skills to meticulously assess his own arguments."
Paga-paga
P
Jauki. Turēšos pie lietas :). "Protams, ka zoologs un biologs var nopietni un kompetenti izteikties par "nature of life". Bet, viņš gan nevar pretendēt uz to, ka tas ir absolūti viss par "the nature of life". Dzīve nesastāv tikai no zooloģijas un bioloģijas. Pat gluži vienkāršs cilvēks to saprot. Cilvēks nav staigājošs vēders." Brīnišķīgi. Tas ved mūs pie secinājuma, ka Berlinskis manis norādītajā vietā ir rupji kļūdījies. Interesanti atzīmēt arī to, ka tevis teiktais attiecas arī pašu Berlinski - līdz ar to sanāk, ka viņa kritika sit arī viņu pašu. Ko gan tas nozīmētu? :) Par diplomu pirkšanu u.tml. Vai tu gribi teikt, ka tev ir informācija par to, ka uz Dokinsu attiecas tevis teiktais? Droši vien, ka ir, citādi tu nesāktu par to runāt, vai nē? Par filozofisko argumentu. Vai! Neviens man vēl nebija teicis to tik mīļi! Nopietni. Visādā ziņā liels tev paldies par ieteikumiem manas personības pilnveidošanai, īpaši par tiem metafizikas pamatiem. Tiešām patīkami parunāt ar cilvēku, kurš tik labi kontrolē savu "ego" ;) Un vēl tā cerība, kaut kad saņemt atbildi... Tas ir ... Kaut es varētu sagādāt tev tik pat daudz prieka ar savu atbildi (atkal nopietni). Paldies!
  • 0
  • 0
Catharína Alexandrína
C
Vispirms, ja gribi lai šī būtu saprātīga un mērķtiecīga saruna lūdzu nerunā par to ko Tu gaidīji vai negaidīji; tas nekrīt svarā un diez vai Tavas 'pareģa spējas' kādam interesē; lielīšanās naudu nemaksā. Tev arī nav nekas īpaši jāizceļ speciāli priekš manis, to darot Tu tikai pats parādi savu 'ego', neko citu. Turies pie lietas un viss būs labi; nespekulē par citām lietām attiecībā uz mani - jo Tu neko nezini par to. "Par to kurš var un kurš nevar." Kā jau iepriekš minēju, kurš katrs var izteikt savu viedokli par vienalga ko. Bet vai citiem to būtu jāņem nopietni ir pavisam cita lieta. Piemēram, es varu izteikt savu viedokli par tiltu būvēšanu, vai arī par vēža ārstēšanu, bet lai kāds uz mani nopietni klausītos klāt vēl ir vajadzīgs ļoti daudz kas cits. Protams, ka zoologs un biologs var nopietni un kompetenti izteikties par "nature of life". Bet, viņš gan nevar pretendēt uz to, ka tas ir absolūti viss par "the nature of life". Dzīve nesastāv tikai no zooloģijas un bioloģijas. Pat gluži vienkāršs cilvēks to saprot. Cilvēks nav staigājošs vēders. Nezinu, cik esi vecs, bet sevis teiktajā izrādi lielu bijību un pārspīlētu cieņu pret to kurš ir 'slavens', kā arī zināmu idealizēšanu attiecībā uz 'doktora grādiem' un 'profesora amatu'. Vispirms jau mūsu laikos 'slavenības' var visur pagrābt ar riekšavām, un 'doktora grādi' un 'profesora amati' atrodas uz katra stūra. Ieteiktu piekopt mazliet zinātnisku - un demokrātisku - skepsi un papētīt to kā īsti ir ar tādām lietām. Tad atradīsi, ka pasaulē lielos lērumos eksistē zinātnisku secinājumu viltošana, akadēmisku grādu nopirkšana par naudu, un zinātnisku poziciju apstiprināšana draugu būšanas pēc, un tā talāk. Tās ir vecas un pazīstamas lietas, tāpēc nevajadzētu ļauties sevi apžilbināt no baumotām slavēnībām; var izrādīties ka tur ir vienīgi tukša reklāma. Ne viss ir zelts, kas spīd. Par to specifisko filozofisko argumentu, luk tā, kad būsi nopietni pastudējis un apguvis metafīzikas pamatus tad atbildēšu, apsolu :).
  • 0
  • 0
Paga-paga
P
Par Berlinska citātu. Kaut ko tamlīdzīgu arī gaidīju. OK, izcelšu speciāli priekš tevis. Berlinskis saka "And I think it's just a catastrophic mistake to have somebody like Dawkins address himself to profound issues of theology, the existence of God, the NATURE OF LIFE..." Šajā kontekstā slavens ZOOLOGS un BIOLOGS nu nekādi nevar tikt uzskatīts par personu, kura "hasn't committed himself to disciplined study in ANY relevant area of inquiry". Neba tu gribi teikt, ka bioloģija nav saistīta ar "nature of life" :) Par to kurš var un kurš nevar. Tu tak negribi teikt, ka kompetentu viedokli par "issues of theology, the existence of God, the nature of life" var iztekt tikai filozofs-teologs, ko? :) Par labiem argumentiem. Teikt, ka tāds zinātnieks, ka Dawkins nezin, kas ir labs arguments faktiski nozīmē pateikt, ka arī vesela virkne citu zinātnieku to nezin. Citādi jau viņi nevērtētu viņu tik augstu nevērtētu un nepiešķirtu doktora grādu, profesora amatu, dažādas balvas ... Bet var būt tu gribi teikt, ka Dawkins nezin, kas ir labs FILOZOFISKS arguments? Ja tā, tad, lūdzu pasaki kas tad ir tik ļoti specifisks filozofiskam argumentam atškirībā no citiem argumentiem? Un pasaku priekšā - īstais laiks paņemt kādu piemēru no tevis minētas filmas :)
  • 0
  • 0
Catharína Alexandrína @ Paga-paga
C
Jautājums nav vai man vai kādam citam patīk vai nepatīk Dokins bet gan vai Dokins ir runājis muļķības. Dokina kvalifikācijas pazīstu arī bez Vikipēdijas - zoologs un biologs, pie tam īpašā un šaurā bioloģijas specializēšanās laukā. Berlinskim taisnība. Tikai tāpēc, ka Dokinam ir speciālas zināšanas zooloģijā un bioloģijā nenozīmē ka viņam tādas ir filozofijā, kur minimāli būtu vajadzīgs saprast metafīzikas pamatus, kā arī apjēgt kas ir labs arguments, un kas tāds nav. Tāpat arī viņa īpašās kvalifikācijas nenozīmē, ka viņam ir labas zināšanas un izpratne teoloģijā, nemaz nerunājot par visu to ārkārtīgi plašo lauku kas ar to ir saistīts. Visādi uzskati var būt kuram katram. Bet tas nenozīmē ka tos uzreiz var uzskatīt par jebkādiem argumentiem, un it seviški ne par filozofiskiem argumentiem.
  • 0
  • 0
Paga-paga
P
Tātad tev un Berlinskim nepatīk Dawkins. Lai būtu. Tomēr teikt, ka Londonas Karaliskās biedrības loceklis "hasn't committed himself to disciplined study in any relevant area of inquiry" ir kā minimums rupja faktiskā kļūda. Pirms likt citātu, kaut vai Vikipēdijā varēji ieskatīties.
  • 0
  • 0
abc
a
Desmit baušļu, tik vien to likumu Kungs, ko pildīt mums! Desmit baušļi, cik īsi tas teikts, lai valstiba Tava šeit būtu. Desmit baušļi, cik vienkārši tas, bet cilvēku likumu miljoniem daudz. Tad lūk godājamie ateisti, kam prātīgāk pakļauties vienam DIEVA likumam vai miljoniem EGOISTU radītiem likumiem? Es un ticīgie cilvēki izvēlamies pirmo iespēju!
Paga-paga
P
Un kā tas aspēko mani iepriekšminētās tēzes? Tas pat neliecina par vērdzības noliegšanu :) Šajā Pāvila atreferējumā pat vārds "vērdzība" nav minēts. Turpretī, kontekstā ar sekojošiem izteikumiem, tavs citāts top pavisam citā gaismā. Lūk: 1. "Kalpi, paklausait saviem laicīgajiem kungiem kā Kristum bijībā un bailēs ar neviltotu sirdi" (Efeziešiem 6:5); 2. "Kalpi, klausait visās lietās saviem laicīgajiem kungiem, ne vien acu priekšā, kā tādi, kas cilvēkiem grib izpatikt, bet ar neviltotu sirdi, Kristus bijībā" (Kolosiešiem, 3:22); 2. "Visiem, kas ir vergi apakš jūga, būs turēt savus kungus par visa goda cienīgiem, lai Dieva Vārds un mācība netiktu zaimoti." (1.Timotejam, 6:1). Nav Bībelē arī nevienas norādes uz to, ka pats Jēzus būtu vērdzību nosodījis, lai gan vairākkārt satiek vergus savā ceļā. Turklāt viņs skaidri un vairākkārt norāda, ka Vecā derība nezaudē savu spēku, līdz ar viņa atnākšanu. Piemērām Mateja evaņģēlijs 5:17: "Nedomājiet, ka Es esmu atnācis atmest bauslību vai praviešus. Es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt". Bet Vecajā derībā verdzības ir DAUDZ! Par pārējo. Kurā no maniem komentāriem es esmu runājis par vērdzības atcelšanas vēsturi? Bet, ja tu uzstāj... Lūk, jautājums - pret ko tad šie visnotaļ brīnišķīgie kristiešu abolicionisti cīnījās par vērdzības atcelšanu. Atbilde - pret kristiešu vergturiem, kuri izmantoja to pašu grāmatu vērdzības attaisnošanai! Jā, vēsture tiešām ir interesants priekšmets un patiesību nemaina tas, kā tu sauc savu oponentu.
  • 0
  • 0
Uzmanību
U
Verdzības noraidījums izriet no kristietības, sk, Jauno Derību, kurā Pāvils pasludina, ka nav ne grieķa, ne barbara, ne brīvā, ne verga, bet viss visos ir Kristus... Verdzība atcelšana notika pakāpeniski, bet ne jau nu citur, bet tieši kristīgajā civilizācijā, kristiešu abolcionistiem pie tā piestrādājot utt. tie nebija ateisti vai liberāļi, kas izcīnīja faktisko verdzības atcelšanu, viens no pēdējiem, no kristiešu cīnītājiem pret verdzība sekām un apspiešanu - tika nošauts - Martins Luters Kings, kas cīnījās pret segregāciju ASV - baptistu mācītājs Tāpēc vajag vēsturi studēt OBJEKTĪVI nevis caur padomju ateisma brillēm
  • 2
  • 0
Paga-paga
P
to Uzmanīnu Es arī nesalīdzinu tos pēc būtības, es saku, ka: 1. ticīgie neievēro visu, kas Bībelē ir rakstīts; 2. ticīgie, izņemot Bībeli ievēro arī citus uzdedības noteikmus, t.sk. mūsdienu likumus. Kur ir kļūda? Var būt es nesapratu tavu domu?
  • 0
  • 0
Uzmanīnu
U
Nevajag jaukt 10 baušļus likumus ar sava laika normatīvajiem noteikumiem 'micvot tas nav viens un tas pats
  • 1
  • 0
Paga-paga
P
Nav vis tik vienkārši. Realitāte ir tāda, ka Dieva likumu ir ļoti daudz un Bībele to skaidri apliecina (sk. piem. Mozus 2. un 3. grāmatas). Lielāko daļu no Bībeles norādījumiem mūsdienās neviens nepilda. Turpretī, arī kristieši pilda daudz vairāk nekā ir norādīts Bībelē. Piemēram, tu taču neuzskati, ka verdzība ir laba lieta? Tajā pašā laikā nekādu verdzības aizliegumu Bībelē, kur nu vēl, 10 baušļos mēs neatrodam. Ja tu pie "miljoniem EGOISTU radīties likumiem" pieskaiti arī likumdošanas ceļā radītos likumus. Tad varu derēt, ka tu arī pats ievēro Latvijas likumus.
  • 0
  • 1
abc to Paga-paga
a
Acīmredzot mēs katrs paliksim pie saviem uzskatiem. Man kristīgais pasaules uzskats palīdz pieņemt pareizos lēmumus savā dzīvē. Pat pielietot Darvina teoriju ciktāl tā ir pareiza. Pirms 40 gadiem man nācās mācīt matemātiku skolēniem - adventistiem. Toreiz es tieši tāpat kā tu būdams ateists (lielā BUM BUM piekritējs) attiecībā uz zemes vecumu iebildu to pašu, ka radioaktīvā analīze rāda daudz lielāku zemes vecumu par 6000 gadiem. Saņēmu atbildi, kuru mans EGO nekādi nevarēja pieņemt, ka Dievs ir visuvarens un viņš ir radījis tādu pasauli. lai mūsu mēraparāti fiksētu vienu, bet patiesība būtu cita. Varbūt mana doma Dievu pielīdzināt informācijai nav visai precīza, jo šo domu pārņēmu no Petrova lekcijām, kurš nebalstoties uz Bībeli izsecināja Dieva esamību: Atmetot lielkrievu šovinistisko garu tomēr ir vērts ieklausīties viņa secinājumos: http://kobtv.narod.ru/Petrov-kurs/video/novosibirsk-kurs-1.html Ja mūsu grāmatvedis V.Dombrovskis būtu ar tām iepazinies, tad saprastu, ka bez plānošanas nav iespējama valsts attīstība.
Paga-paga
P
Man jau arī nav mērķa mainīt tavu uzskatu. Tavs uzskats ir tavas darīšanas. Es gribēju to saprast. Līdz ar to man nav problēmas turpināt diskusiju bez izredzēt tevi "dekonvertēt" :) Prieks dzirdēt, ka kristīgais uzskats tavā dzīvē ir noderīgs. Es pats cenšos, lai mans dzīves uzskats atbilst pasaules realitātei, jo tikai patiesi zinot, kāda realitāte ir, tu vari pieņemt pareizos lēmumus. Interesanti dzirdēt no tevis runas par EGO. Mana pieredze ir savādāka - jo vairāk zināšanu es iegūstu, jo mazāks ir mans EGO :) Vecais labais princips "jo vairāk zini, jo labāk apzinies, cik maz tu zini" darbībā. Par Petrovu. Ciest nevaru lielkrievu šovinistus, bet tomēr pārbaudīšu. Kalviņu noklausījos, bet, ja tev nav vēlme diskutēt, tad slēdzam šo jautājumu. Tiesa gan, tavu nākamo postu, gan pakomentēšu :)
  • 0
  • 0
nu, kādi 50 ir DERĪGI bērni
n
vairums gan zagļu kontrabandistu saražotie atkritumi
abc to Paga-paga
a
Ceru, ka noklausījies I.Kalviņa lekciju līdz galam. Un arī "Radīšanas teoriju" izlasīsi. ZURDā darbojas daudzi fiziķi (arī pats tāds esmu), piemēram matemātiķi profesori D.Zeps un K.Čerāns. Dievs pēc būtības ir informācija, kas radījusi pasauli un ko sevišķi dzīvo dabu un Cilvēku. Dievs ir radījis arī likumus, kurus mums mirstīgajiem būs pētīt. Un te nav nekāda antagonisma Reliģijai ar Zinātni!
Paga-paga
P
Aaa, piemirsu piebilst, ka nepiekrītu tam, ka nav antagonisma starp reliģiju un zinātni, jo daži apgalvojumi, kurus izvirza reliģijas ir tiešā pretrunā ar zinātni. Tai skaitā, daži kreacionisti uzskata, ka zeme ir tikai 6000 veca. Tas nu gan nekādi neierakstās mūsdienu zinātnes rāmjos. Tāpat arī jau iepriekš pieminētas domstarpības par evolūcijas teoriju. Kāpēc tu domā, ka konflikta nav? Interesanta ir arī tava Dieva definīcija. Kāpēc tu domā, ka Dievs ir informācija? Kā informācija varēja kaut ko radīt?
  • 0
  • 0
Paga-paga
P
Teikšu godīgi, "Radīšanas teoriju" diezin vai lasīšu, jo: 1. tā acimredzami ir mērķēta pret evolūcijas teoriju, kas mūsdienās vairs nav aktuāli. Visa zinātnes attīstība mūdienu bioloģijas zinātnēs un medicīnā iet kontekstā ar šo teoriju. Līdz ar to man aizdomas, ka grāmatas saturs ir klājā pretrunā ar mūsdienās jau pārbaudītu un nostabilizējošos pieeju. Neiedvesmo arī kļūdas grāmatas aprakstā, vienu no kurām jau minēju; 2. savā grāmatu sarakstā iekļauju tikai grāmatas, kurās ceru atrast zinātniski pārbaudītas atziņas. Visādā ziņā, ja tev ir kāds labs arguments, kāpēc man būtu jāpārdomā - labprāt uzklausīšu. Ja esi lasījis grāmatu pats, tad ieskaties lūdzu http://talkorigins.org/indexcc/. Te ir savāktas daudzas kļūdainas kreacionistu atziņas, un to atspēkojumi. Ja tevis ieteiktajā grāmatā ir atziņas, kuras tur nav minētas - būšu priecīgs grāmatā ieskatīties. Lekciju gan noklausīšos. Biju sācis klausīties pirmo video, kas parādījās lapā, jo likās, ka tu biji ieteicis tieši to, bet tagad pārslēgšos uz I.Kalviņu. Tiesa gan izbrīnīja kungu runas par to, ka musulmaņu kultūru neko nav radījusi priekš civilizācijas. Man nāk prātā vismaz astronomija, matemātika un medicīna... Starp citu, kā ar atbildēm uz maniem jautājumiem?
  • 0
  • 0
Ivars Graudums
I
Manupraat Dieva esamiibu nav iespeejams ar logjiku pieraadiit, jeb arii noliegt. Par sho jautaajumu katram pasham buus savs ieskats jaaguust peec gara muuzha pieredzes. Un par zinaatniekiem: paziistams ir Einsteina teiciens attieciibaa uz kvantu mehaniku, kurai tas nespeeja piekrist: "Dievs nemet kaulinjus". Tagad mees zinam, ka Einsteins maldijaas. Vinjsh met gan kaulinjus un cilveeka sapraatam kvantu mehanika nav iisti saprotama.
Paga-paga
P
1. Ja Dieva esamību nevar piedārīt, kāpēc tam ticēt? 2. Kā zināms, Einšteins ir kļūdījies attiecībā uz kvantu mehāniku. Tas gan nedod mums nekādu pamatu secināt, ka viņš ir kļūdījies, pie reizes arī attiecībā uz Dievu. 3. Einšteins pats uzskatīja, ka "The word god is for me nothing more than the expression and product of human weaknesses, the Bible a collection of honourable, but still primitive legends which are nevertheless pretty childish. No interpretation no matter how subtle can (for me) change this." Citāts, no A.Einšteina 1954.gada 3.janvāra vēstules filozofam Ērikam Gutkindam.
  • 0
  • 0
ulzha
u
Iemeklējiet youtūbē Vihart, piem. /watch?v=ahXIMUkSXX0 Kā krāsaini un nebremzējot rosināt interesi par dabaszinātnēm
Ilustrētās lasītājs
I
Tas, kurš sevi dēvē par "prātīgo", vai tikai nav apmaldījies savā lepnībā un nezināšanā? Salīdzinot Dievišķo atklāsmi un katarsi ar lidošanu smirdīgā lidaparātā, viņš parāda ka patiesībā ir zemes tārps bez dvēseles. Bet nesātīgā melšana par "maģiskajām" iepriekšējo paaudžu zināšanām liek pasmaidīt - šādu argumentu bārstīšana liecina par to, ka personība atrodas pirmsbrieduma stadijā, kad dominē maģiskā domāšana un noslēpumainas leģendas šķiet reālākas par patiesību. Puisīt, tev vajadzētu turpināt lasīt Main-Rida grāmatas un nejaukties, kur pieaugušie sarunājas. Bet Ilustrētā ir labs žurnāls. Tas saprātīgā manierē pastāsta gan vienkāršas, gan sarežģītas lietas, kurš gribēs iedziļināties sīkāk, var lasīt tālāk internetā. Žurnāla veidotāji ir izvēlējušies patīkamu sarunas manieri un bez augstprātības vienkāršos vārdos iepazīstina ar tēmām. Kas svarīgi - saglabājot bijību pret Pasauli un tās iekārtotāju jeb Radītāju. Lai arī pāris reizes esmu šaubījies, vai turpināt abonēt, pēcāk esmu juties apmierināts. Labākais ir tas, ka Ilustrētā arvien spēj pārsteigt, izrokot jautājumus, par ko ikdienā neiznāk aizdomāties! Savā ziņā tas ir kā svaigs skābekļa malks. Paldies!
Paga-paga
P
Hei!Hei! Nu beidzot esam tevi sazvanījuši. Izrādās, ka tev tomēr ir humora izjūta. Bet zin ko, var būt šoreiz netērēsim laiku tiem jociņiem ar kuriem tu piebāzi Bībeli - tā tiešām ir atraktīvā lasāmviela - cepuri nost. Labāk šoreiz pasaki kaut ko nopietnu - kā tad beidzot mums ar to SPIDu tikt galā?
DIEVS
D
to Domāsim, to Nedomāsim un citiem Zemes bērniem Kopš rakaris Heizenbergs postulēja Nenoteiktību sakarību, šajā jomā nekas būtisks nav mainījies — joprojām ir skidri zināms, ka pasaiule NAV izzināma līdz galam. Ar katru jaunu soli jūs paplašināt zināmā (zināšanu sfēras) robežas, to apstrīdēt nevar. Taču ar katru soli arī eksponenciāli pieaug šīs sfēras VIRSMA - saskare ar nezināmo. Tāpēc visādas ¬ālpas par to, ka vajag tikai "maķenīt paciesties", un pasaule bus izzināta. ir domātas pirmklasniekiem un garīig atpalikušajiem. Tiem, kas runā par "tumšajiem viduslaikiem", būtu jāpapūlas apgūt cilvēces vēsturi vismaz vidusskolas līmenī, lai nepļātu blēņas un tādējādi nesabojātu priekšstatu par savu informētību un spriestspēju. Šajos viduslaikos tik aradīta pētniecība kā zinātne, dibinātas pirmās Universitātes, izstrādāti darbu zinātniskuma kritēriji, apmācības metodoloģijas un likti pamati cilvēces "izrāvienm" turpmākajos gadsimtos. Tiem, kas mēģina noliegt mani, balstoties emocionālās pļāpās, klūpot zemas kvalitātes izglītības radītos zināšanu robos vai smakdami paši savā augstprātībā, es izsaku līdzjūtību: ikvienam cilvēkam dvēselē ir speciāli paredzēta vieta, kas ilgojas pēc Manis. Katram pshiski veselam veselam un vidusmērā attīstītam cilvēkam šī nepieciešamība arī nonāk līdz apziņai. Par slimajiem un kroplīšiem, savukārt, jūs pārējie varat tikai aizlūgt. Lai viņu prāts top apskaidrots! Pējiem es novēlu dzīvesprieku, neatslābstošu interesi par Dzīvi un Kosmosu, fizisko un garīgo veselību, un protams — MĪLESTĪBU. Ejiet ar mieru.
cilveeks, sapraatiigais
c
Arii ja sodienas pasaulee ir (un vienmeer buus) daudz kas neizzinaats, tad meeginaajums no sii neizzinaataa veidot kultu neko praksitki nedod cilveekam, bet, ja pie kulta stuures nonaak fundamentaalisti, tad kults kljuust destruktiivs.
  • 1
  • 1
cilveeks, sapraatiigais
c
Ar meginaajumiem striideeties par veesturi uzmaniigaak, te veel dazi skolas kursu atceras un kaads pat ir ko papildus lasiijis :D Peetnieciiba kaa zinaatne pastaaveeja jau antiikajaa pasaulee, pastaaveeja universitaasu analogi (piemeeram, Platona Akadeemija) un jau sumeri pirms 4000 gadiem izdariija apreekjinus ar taadiem skaitljiem, kas paarsteidz veel muusdienu matemaatikjus ar vinju formulaam un datoriem. Arii maijiem bija izcili sasniegumi astronomijaa un matemaatikaa, pie tam pilniigi neatkariigi no Eiropas. Lieldienu salu iedziivotaaji paarvietoja milziigas akmens statjas un pat viens otrs muusdienu cilveeks nevar izskaidrot so paarvietosanu bez melnaas magijas, bet Baalbekas terases celtnieki vispaar taadus "kluciishus" cilaaja, kas jebkuru muusdienu inzenieri iedziitu palielaa stresaa. Viduslaikos peetnieciiba APSTAAJAAS un no 6. liidz 16. gadsimtam nekas principiaali jauns netika radiits, veel vairaak, tika aizmirstas senaas pasaules zinaasanas. Ja senie faraoni zinaaja, ka Afrikai var apbraukt apkaart (bija taada ekspediicija no tolaiku izcilaakajiem juurniekiem, fenikiesiem, lai man piedod kriekji, bet tie tikai pa Vidusjuuras regionu dziivojaas) tad viduslaikos "zinaatniskaas metodes pamatliceeji" patiesaam ticeeja, ka uz ekvatora uudens vaaraas un kugji aizdegas, kaut gan neviens no vinjiem nekad uz ekvatora nebija bijis. Bet par seno ekspediiciju viduslaikos nekas nebija zinaams, jo kristiesu fanaatikji izniicinaaja seno eegjiptiesu kultus un kopaa ar tiem arii hieroglifu lasiit prateejus. Vieniigais, ko viduslaikos izdevaas radiit jaunu un nebijusu, bija plaaksnju brunjas. Te gan jaatceras, ka arii Sasaniidi bija tuvu tam, lai radiitu brunnieciibu un ar Sasaniidiem netika galaa taads varens speeks, kaads neapsaubaami bija senaa Roma. Veel buus jaatgaadina tiem, kas grib striideetis par viduslaikiem, ka viduslaiku saakumaa lieli panaakumi bija islama civilizaacijai. Protams, sii civilizaacija neradaas tuksaa vietaa, bet uz visu agraako civilizaaciju baazes. Zinaatniskuma kriteeriji nekaadi nevar rasties religjisko fundamentaalistu kontrolee, jo zinaatniskais pasaules uzskats paliidz izzinaat pasaules likumsakariibas un atrast taam praktisku pielietojumu, kameer religjiskais fundamentaalisms atziist pasauli par neizzinaamu un prasa bezierunu paklausiibu. Visu kultu kalpi ir tuukstosiem gadu soliijusi dziivi debesiis un njeemusi par siem soliijumiem maksu, bet taa arii nevienu sektantu dzebesiis nav paceelushi. Inzenieri nepilnos 100 gados radiija komerciaali lietojamu gaisa transportu un sodien jebkursh, samaksaajot nemaz ne tik lielu summu, var iekaapt lidmasiinaa un pacelties gaisaa. Luuk taada ir starpiiba starp zinaatni un religiju. Veel atgaadinaasu tiem viduslaiku veestures gigantiem, kaa tad toreiz bija ar reformaaciju, kontrreformaaciju, sveeto inkviziiciju un religjiskajiem kariem? Bija taadi vai varbuut nebija?
  • 2
  • 2
Paga-paga
P
To DOMĀSIM Nespried par visiem pēc sevis, lūdzu. Šeit par to runā tikai tāpēc, ka tu pats to esi sācis.
Derglis
D
Nelielas pārdomas par tēmu. "Ilustrētās...", GEO un plašākam lokam samērā maz zināmais izdevums "Zvaigžņotā Debess" cenšas aizpildīt šo informācijas vakuumu, cik spēj. Un tomēr populārzinātniskais žanrs jau ilgu laiku ir krīzē. Iemesli: 1. tas ir ļoti grūts žanrs, kur nepietiek ar caurmēra žurnālista izglītības un intelekta līmeni, 2. profesionālie zinātnieki diemžēl bieži ir snobi, kas nespēj nolaisties no saviem akadēmiskajiem augstumiem līdz kaukādām tur masām - un tieši viņi ir visvairāk atbildīgi par tukšumu šai jomā, 3. augšminētie izdevumi ir diezgan dārgi un tāpēc regulārai lasīšanai daudziem nepieejami, 4. visplašāk lasītie, nespecializētie interneta portāli formē jauniešu viedokli, publicējot "britu zinātnieku" pētījumus par blondīņu dzimumdzīvi un tamlīdzīgus. Nopietnākas lietas parasti ir primitīvā, izkropļotā valodā, reizēm pilnīgi sagrozītas žurnālista paša nezināšanas dēļ un tikai retumis tiek nopublicēts kaut kas normāls; komentāru līmenis parasti apliecina šaušalīgu tumsonību, 5. populārzinātniskajā literatūrā trūkst gradācijas dažādiem izpratnes līmeņiem, 6. DOMĀSIM - zini, ej un pakaries, atbrīvo mūs no savas gvelšanas. P.s. es reiz PADOMĀJU un... kļuvu neticīgs.
vēsture
v
Par Kīru grūti spriest, bet Ahmenīdu dinastijas laikā valdīja Persijā Zoroastrisms - visumā monoteistiska reliģija ar Ahura Mazdu - Dievu radītāju centrā!
  • 1
  • 0
nedomaataajam
n
Tipiska sektantu spameru "logjika": es saku, ka mans kults runaa patiesiibu, taatad mans kults runaa patiesiibu, jo es taa teicu. Atsauksanaas pasam uz sevi nav pieraadiijums. Cilveece lielaako dalju veestures iztika bez juusu vieniigaa pareizaa dieva. Senajaa pasaulee katrs pieluudza ko gribeeja un pirmais valdiibas izdotais dokuments, kas garanteeja apzinjas briiviibu, ir "Kiira cilindrs" no Ahemenidu impeerijas laikiem, taatad pirms 2500 gadiem. Veel sodien miljardiem cilveeku iztiek bez taa, ko mums te dazi uzskata par "vieniigo pareizo maaciibu". Tie ir fakti, bet sektantu verveesanas meeginaajumi ir meli un spams. Starp citu, arii meliem un spamam ir jaateeree laiks, lai mazinaatu melu iedarbiibu.
  • 1
  • 0
DOMĀSIM:
D
Ja tas būt spams, tad Tu netērētu savu laiku un to nekomentētu! :) Tur jau tā lieta, ka kaitina tāpēc, ka TAS NAV spams, bet loģisks un argumentēts viedoklis, ko protams, var mēģināt apstrīdēt.., bet nevar noliegt šo jautājumu svarīgumu - tie "svilina" cilvēka prātu jau daudzu gadu tūkstošus un "svilinās" vēl.. ne bozoni, ne atomi, ne kas cits neremdinās cilvēka alkas pēc Dieva - tā kuŗš ir kas vairāk nekā cilvēks un pasaule un dabas likumi.. Tas ir fakts
  • 2
  • 2
nedomaataajam
n
6. punkts ir pilniigi normaala atbilde uz spamu.
  • 2
  • 1
DOMĀSIM:
D
Nevajag sevi pašu tik zemu nolikt, ka lietot par sevi segvārdu "Derglis" Tik ļauni ar Tevi nav. :) Pirmie 5 Tavi punkti ir visai sakarīgi. bet tas, ka zinātniekam nepietiek ar zinātni - vajadzīga arī inteliģence un pieklājīgs izteiksmes stils - pierāda Tavs pēdējais 6 izteikums :) - tātad arī derglim ir kur augt :)
  • 1
  • 1
Padumjā Latvija
P
"piemēram,Ilustrētā žurnālu trijotne - Ilustrētā Zinātne, Ilustrētā Pasaules Vēsture un Ilustrētā Junioriem..." . Tas patiešām ir ļoti jauki. Tikai, kad tas viss būs pieejamas arī bezmaksas versijas Inetā? :) Krievu valodā šāda informācija masveidā Inetā pieejama un sanāk tā, ka kamēr letiņi daži letiņi taisa biezo piķi, krievu bērniem tas viss ir par velti.
Gudraa Latvija
G
Varbuut tev komunistiskais paraziiteli veel arii bezmaksas Ferrari un vasarniicu kaapu joslaa uz valsts reekjina? Tas pirrmkaart. Otrkaart, neeksistee "bezmaksas zurnaali", ir ZAGTAS kopijas.
  • 0
  • 1
Gudraa Latvija
G
padumjajam komjaunietim un vaaji maskeetajam lielkrievu sovinistam. Pirmkaart, svesvaloda nav tikai viena, to tikai Eiropaa ir ap 20. Labriit, padomju neziniit. Otrkaart, na aizliegts maaciities vairaakas valodas. Eiropas Savieniibaa nenoliedzami prieksroka buus cilveekam, kas prot vairaakas ES oficiaalaas valodas. Piemeeram, ja skolu beidzot cilveeks jau prot latviesu + anglju + francu (vai pat tikai latviesu + anglju vai latviesu + francu, bet labi) un peec tam veel dziives laikaa iemaacaas vaacu un itaalju, tad starptautiskaas kompaanijas un ES instituucijas peec vinja rindaa staavees. Krievu valoda Eiropaa nedod prieksrocibas (pastaav gan ljoti ierobezots tirgus tulkierm no krievu valodas, bet pameegjini tur tikt ieksaa, par notureesanos nemaz nerunaajot.) Darbs ANO? Vajag arii kjiiniesu un araabu valodu. Latvijaa, meliigais padomju cilveek, krievu valoda nedod nekaadas prieksrociibas un pec likuma cilveekam nemaz nedriikst prasiit siis valodas zinaasanas. Iznjeemums vareetu buut tulkotaajs izdevnieciibai "Polaris" kas paardod krievu graamatas, bet arii tas ir ljoti specifisks tirgus, kur pameegjini tikt ieksaa, visi izdeveeji prasa pieredzi, bet kur jaunietim to njemt? Taatad vienvalodiigajam krievvalodiigajam nekas cits neatliek kaa meegjinaat laimi Putirashkaa, bet Putirashks ir vieta, no kuras pasi krievvalodiigie paniski baidaas un beeg.
  • 0
  • 1
Padumjā Latvija > Dzens
P
"To ikviens, kuram ir elementāras agļu valodas zināšans var darīt jau šodien..." . Problēma ir apstāklī, ka standarta latviešu cilvēkbērns beidzot skolu samērā labi prot 2 valodas - dzimto un svešvalodu. krievu cilvēkbērns prot 3 - dzimto, latviešu un svešvalodu. Kuram darba tirgū būs priekšroka?
  • 2
  • 0
Bens
B
Jocīgie! Kurš tad tagad nopietnu literatūru lasa latviski?
  • 0
  • 3
Dzens
D
Un cik Vikipēdijas šķirkļus jūs esat iztulkojis/usi latviešu valodā? To ikviens, kuram ir elementāras agļu valodas zināšans var darīt jau šodien.
  • 3
  • 0
hmmm
h
Kas tā par karti Zvaigznem fonā? Tur Krievija, šķiet ir okupēta līdz par Urāliem..
Paga-paga
P
"Lasi iepriekšējo komentārus un domā. Ko es Tev varu vēl palīdzēt?" Ja tu ar to domā savas atbildes citiem komentētājiem, tad nē, es nemēģināšu minēt un nolasīt tavas domās. Ja gribi kaut ko pateikt - saki skaidri vai atsaucies uz konkrētu komentāru. Ja nē, tad nē. "Saprotu, ka šis jautājum Tevi nodarbina.. Un tas vien jau liecina, ka tik ļauni nemaz nav ar to Dieva atzīšanu. :) Taču nekavēsim šeit laiku! Skaidrs ir ir viens, ka jautājums ir nopietns un to noairēt Tev savā dzīvē neizdosies." Paldies, paldies. Lai nepaliktu parādā pateikšu to pašu - arī ar tevi nav tik ļauni :) "Novēlu, lai tās beigās - Tu nonāktu pie kāda drošāka secinājuma, nevis muļķīgām sofistiskām iebildēm, vai tendenciozas vēstures interpretācijas." Kaut mēs būtu nonākuši līdz "sofistiskām iebildēm" un "tendeciozas vēstures interpretācijas". Bet lai paliek. Paldies par veltītu laiku!
  • 0
  • 0
patiešām
p
Lasi iepriekšējo komentārus un domā. Ko es Tev varu vēl palīdzēt? Saprotu, ka šis jautājum Tevi nodarbina.. Un tas vien jau liecina, ka tik ļauni nemaz nav ar to Dieva atzīšanu. :) Taču nekavēsim šeit laiku! Skaidrs ir ir viens, ka jautājums ir nopietns un to noairēt Tev savā dzīvē neizdosies. Novēlu, lai tās beigās - Tu nonāktu pie kāda drošāka secinājuma, nevis muļķīgām sofistiskām iebildēm, vai tendenciozas vēstures interpretācijas. Strīdos nedzimss patiesība, bet tie var rosināt nopietnākiem meklējumiem!
  • 0
  • 0
Paga-paga
P
To "patiešām" Tātad domāšana tomēr ir iesaistīta. Vēl daži jautājumi. "1) domājot par dabas iekārtojuma varenumu un precizitāti - tātad intelektuāli, netieši, jo tieši nevar pierādīt tāpat kā pretējo, ka nav" Tātad dažādi fakti, kuri ir saistīti ar "dabas iekārtojuma varenumu un precizitāti" ir netiešie pierādījumi, kurus apdomājot loģiski cilvēks var nonākt pie secinājuma, ka Dievs eksistē. OK. Vai vari minēt konkrētus faktus? "2) savā sirdsapziņā (apziņā, dvēselē) - atklājot līdzīgu kārtību," Vai vari minēt konkrētus šo līdzību piemērus? "3) pasaules vēsturē, pētot cilvēces attīstību un dažādu tautu svētos tekstus t. sk. Bībeli," Atkal, vai vari minēt konkrētus piemērus, kas liecina, ka Dievs eksistē? Jautāju to visu tāpēc, ka esmu lasījis un turpinu lasīt par pasauli un cilvēku, apdomāt savu vietu pasaulē. Interesējos arī par vēsturi, tai skaitā nedaudz arī par Bībeles vēsturi, tomēr nekas no tā, ko esmu uzzinājis un sapratis, manuprāt, neliecina par Dieva eksistenci. Kādi fakti tev šķiet visnozīmīgākie? Ej nu sazin, var būt kaut ko esmu palaidis garām vai nepareizi sapratis. Patiesībā, mēs varam koncentrēties uz kādas vienas jomas pēc tavas izvēles, ja tev ir tāda vēlme, protams.
  • 0
  • 0
patiešām
p
Dievu var atklāt 1) domājot par dabas iekārtojuma varenumu un precizitāti - tātad intelektuāli, netieši, jo tieši nevar pierādīt tāpat kā pretējo, ka nav 2) savā sirdsapziņā (apziņā, dvēselē) - atklājot līdzīgu kārtību, 3) pasaules vēsturē, pētot cilvēces attīstību un dažādu tautu svētos tekstus t. sk. Bībeli, 4) savā DZĪVĒ - savas dzīves notikumos, ja tos apdomā no viedokļa - ko ar to Dievs gribēja pateikt
  • 1
  • 0
Paga-paga
P
Sākšu ar pēdējo tavu teikumu, atstājot galveno uz beigām: "... visi Tavi centieni Dievu noliegt ir muļķīgi tā iemesla dēļ, ka ja Viņa patiesi nav - tad tas ir velti izšķiests laiks, bet, ja Viņs ir, tad tas ir vēl muļķīgāk." Tu runā tā, it kā katrs neticīgais sēž kaut kādā bastionā, kuru nepārtraukti kāds mēģina ieņemt :). Manuprāt, par Dieva eksistenci gluži vienkārši nekas neliecina. Līdz ar to, Dieva (lai ko ar to nedomātu), kā tu saki "noliegšana" sagādā man tik pat daudz pūļu cik Salaveča "noliegšana". Bet var būt koncentrējamies uz jautājuma par "pierādījumiem", ko? Tātad, runājot par pierādījumiem, tu pamatā esi pateicis divas lietas: 1. Dievu nevajag pierādīt, jo tas nav iespējams (acīmredzot tu šeit runā par objektīviem pierādījumiem). 2. Dievu var atrast tikai tajā cilvēka psihiskās darbības sfērā, kura nav saistīta ar domāšanu. Vai pareizi tevi sapratu? Ja, jā, tad: 1. Vai tu runā par sajūtām, emocijām? 2. Kāpēc tu domā, ka šie psihiskie procesi, atšķirībā no domāšanas, ļauj nonākt pie objektīvā fakta, ka Dievs eksistē?
  • 0
  • 0
patiešām
p
Analīze: //11. Šodien religījas jautājums NAV aktuals. Dieva NEESAMĪBAS pierādijums NAV 21.gadsimta jautājums, tas nekad nebija arī 20 gadsimta jautājums, pilnība pietieka ar 19. gadsimtā spriesto lai pārleicinātos ka ar ticēt Ziemassvētku vecītim ir stils līdz 5 gadu vecumam, bet vēlaķ - tā jau ir psihiska novirze. Starpcitu runājot par 19.gadsimtu - lasiet Ludvigu Feijerbahu - tiešām labi un precīzi paskaidro pat "dauņiem" kas ka un kāpēc.// Ja Tu apstājies pie Feierbahaa, tad jāatzīst ka Tev laiks ir apstājies pie 19. gs primitīvajiem ateistiem. Tad jau labāk palasi Hopkinsu. Bet reliģija ir 4/5 pasaules iedzīvotāju IKDIENA. Ateistu ir maz (ja neskaita uzspiesto ateismu komunistiskajā ķīnā), lielāka ir vienalīdzīgo grupa. Bet kā redzams no islāma revolūcijas , reliģijas loma pasaulē pieaug. Protams, islāms nav miermīlīgākā un labākā reliģija, bet tas parāda cik lielas pārmaiņas sabiedrībā var izraisīt reliģija. Iespējams, ka Eiropai būs jāsamierinās ar islāma dominanci (ja ielaidīs Turciju). Tad ateistiem, masoniem un liberāļiem būs jārēķinās nevis ar miermīlīgo kristietību, bet pavisam citu kārtību .. :)
  • 1
  • 0
patiešām
p
AnalīzeL //10. Ne velti apgaismība tiklīdz pietiekami liels laužu pulks sāka lietos savu sapraātu, ta baznīcas burtiski nolīdzināja līdz ar zemi (palasiet franču revolūcijas gaitas notikumus). Protams tas bija pārāk radik''als un necilvēcīks dusmu izvirdums, nosodāms. Taču tas bija neatgreizenisks punkts no tūkstošgadīga murga izkāpšanas.// Pēc apgaismības Eiropa atgriezās pie kristietības sk. „Svētā alianse”, romantisms, Viktorijas laiks utt. Tas nodrošināja relatīvu mieru līdz 1914. gadam un uzplaukumu, t. sk., zinātnē. Bet prātu lietoja arī PIRMS apgaismības laikmeta, tas nav Apgaismības ideoloģijas (īstenībā masonisma) ”izgudrojums” :)
  • 1
  • 0
patiešām
p
Analīze: //9. Pēc renesanses sekoja apgaismība. Tās lozungs jau bija pavisam ANTIreliģiozs un skaidrs - domā pats, vērtē pats. imanuels kants (reliģiozs cilv''eks, taču, toreiz daudz vēl nebija atguvošies no šis traumas, nevar pārāk skarbi pārmes) tā ari teica - apgaismība ir iziešana no savas NEpilngadības, kurā cilvēks atradās paša vainas dēļ. Nepilgadība ir nespēja lietot savu saprātu bez kādas augstākas autoritātes virsvadības (arī aptuvens tulkojums no vācu valoda, sīka skat I.Kanta darbu Kas ir apgaismība).// Apgaismība izraisīja jukas un asinsizliešanu – Franču revolūciju, bet neko zinātnei pēc būtības nedeva (apgaismotāji bija filozofi, nevis zinātnieki) Turklāt ne jau nu visi apgaismībā bija ateisti!! Tādu bija maz. Vairums bija panteisti un deisti, tātad atzina Dievu, tikai ne kā personu.
  • 1
  • 0
patiešām
p
//8. Interesanti, ka Viduslaiku beigas sauc par RENESANCI (atdzimšanu). Kas tad atdzima? Grieķu un romiešu vērtības! Izrādās tūkstoš gados cilvēce bija nomīņājusies uz vietas un tikai atslābinot reliģiozos žņaugus sākās attīstības uz priekšu.// Renesanse bija pagrimuma laikmets, zinātne sāka attīstīties strauji tieši pēc reformācijas 17gs. gs. Renesanse – Viduslaiku noriets, patiešām šajā laikmetā parādījās dažādas novirzes: raganu ķeršana, kari, inkvizīcija, liekulība, degradācija. Tāpāc jau nāca reformācija un kontrreformācija, kas meklēja izeju no krīzes.
  • 1
  • 0
patiešām
p
Analīze: //Tads tad ir reliģijas "intelektuālais" mērķis - pārraut bezgalīgo jautājumu ķēdes posmu un pielikt punktus pēdēja jautājuma sakot a vot lūk šis jautājms vairs NAV atbildams un nevajag meklēt - to menedžē dievs.// Meklējumi pēc pēdējās atbildes – tas patiešām ir reliģijas uzmanības lokā.. Bet ne tikai intelektuāli meklējumi, bet īpašā PIEREDZE, kurā cilvēki rod uz šo jautājumu atbildi. Ne tikai savā prātā. Tīri racionāli domājot :atbildot eksistenciālos jeb pēdējos jautājumus cilvēkā ienāk ilgotais un nepieciešamais miers un saskaņa. //7. Tieši pēdāja punkta dēļ reliģija ir uzskatāma par prāta indi un cilvēka goda un cieņas pazemojumu. Ne velti, piemēram, Kristietības triumfa laiks bija VIDUSLAIKI, kurus nez kāpēc saus arī par TUMŠAJIEM laikiem.// 1) Vai miers un saskaņa ir „prāta inde”?? Tas, ka pēdējais jautājums ir atbildēts, nenozīmē, ka iepriekšējos automātiski būtu jāatmet un nebūtu uz tiem jāmeklē atbildi! Tieši kristieši ir bijuši pirmie modernie zinātnieki, kas tiekušies izzināt Dieva dotos dabas likumus – Dekarts, Koperniks, Ņutons, Ampērs u.c.. 2) Viduslaiki nebija tumši arī tajos bija izcili labestības un uzupurēšanas piemēri. Turklāt viduslaikos kristietība bija sajaukusies ar pagāniskajiem kultiem un antīkajiem priekštatiem, ko Eiropa mantoja no antīkās pasaules, turklāt viduslaikos vairums cilvēki neprata lasīt Bībeli, un kristietība bez Bībeles – nav īsti kristietība. Drīzāk kristietības ziedu laiki ir bijuši jaunajos laikos.
  • 1
  • 0
patiešām
p
Analīze: //6. Bez bailēm nāves priekšā otrs reliģijas rašanās iemeslsi ir NESPEJA izskaidrot dabas parādības. Tāpec sākumā bja DAUDZDIEVĪBA - katrai para'dibai kā zibenim, mežam utt. sava dievība. Tad to visu vienkārsoja reducējot uz vienu "leļļu meistaru". Bet pamatprincips tāds pats - 1) cilvēks jautā - kā tas var būt ka zāle aug, 2) viņa skaidro bla bla bla, un lai kads būtu skaidrojums beigās tik un tā ir neabildēti jautājumi, 3) tad ievieš dievu sakot, ka visus striķīšus rausta dievs, bet kā radās dievs nav korekts jautājums. / Atkal kļūdas: 1) sākumā nebija daudzdievība V. Smita pētījumi pierāda, ka visām tautā ir pazīstams pirmā, jeb Galvenā Dieva ideja, kas vēlāk degradējusies daudzdievībā, 2) Turklāt, tad jau zinātnei parādoties un piedāvājot racionālākus izskaidrojumus dabas likumsakarībām – reliģijai vajadzētu iznīkt. Bet kā redzi tas nav noticis, un nenotiks. Tāpēc, ka dabas procesu izskaidrojumi NAV reliģija būtiskākā funkcija.
  • 1
  • 0
patiešām
p
Analīze: //5. par bailēm. Jā tur gan tev taisnība. Bailes nāves priekšā un bailes dzīvot ir viens no iemesliem kā radās reliģija. Interesanti, ka reliģijai pēc šobrīd antropologiem esošajiem datiem ir tikai 15 000 gadu. Savukārt vairākus tūkstošus gadu PIRMS reliģijas "izgudrošanas" - tādas vienkārši nebija.. Cilvēki ļoti labi iztika bez mistiksajiem kultiem . Sīkas šo punktu neiztirzāšu - būs pārāk gari. Šeit tomēr nerakstu doktora disertāciju, bet tiaki komentāru.// Diemžēl šie dati ir novecojuši, upurēšanas pēdas antropologi atrod 300 000 gadus vecos slāņos, tāpat rūpīgi iekārtotie apbedījumi (40. 000 gadus atpakaļ un senāk) liecina, ka vismaz pastāvējusi ticība citai esamībai: pēc nāves dzīvei utt, - jau ĻOTI sen. Un tieši ŠĪ TICĪBA novērsa bailes. RELIĢIAJS UZDEVUSM ir nevss radīt bailes no pēc nāves gaitām, bet gan tās novērst, pārvarēt, lai cilvēks dzīvotu ar PILNU pārliecībau un CERĪBU> - nekā tāda nav ateismam
  • 1
  • 1
patiešām
p
Analīze: //4. Jā, vislabākai vārds ir "nav vajadzīgs", to starpcitu rakstīja tāds izcils mūsdienu fiziķis, nobela prēmijas laureāts, Stīvens Hokingss - "visumā kādu mēs to pazīstam dievam vienkārši nav vietas" (brīvs, aptuvens viņa vārdu tulkojums no angļu valodas - parakņājies goole un pats pārliecinies).// JA raksta „NAV VIETAS”, tas vēl nenozīmē, ka NAV! Dievam NEVAJAG VIETU! Nevajag arī enerģiju, laiku, telpu vai kādu citu šajā mūsu sistēmā nepieciešamu esamības atribūtu. Dievs ir esamība pamats, pašai esamībai, ja tai nav (mums pieejamu) īpašību un izpausmju - nebūs arī "vietas" .. JA zinātnieksk teica, ka Dievs NEIEDERAS viņa uzkonstruētajā - iespējamajpā pasaules modelī, tas vēl nenozīmē, ka tā arī ir! Tas ir TIKAI apgalvojums ,kurā zinātenieks iziet ĀRPUS savas kompetences robežām, jo runā par to, par ko viņam NAV fizikālu datu. Un tā vairs nav fizika, bet filozofija..
  • 1
  • 1
patiešām
p
Analīze: //3. Ikviens mūsdienu pirmā kursa fizikas students zin, ka vairums daļiņu gandrīs visu laiku PAZUD NEESAMĪBA un pēc mirkļa no NEESAMĪBAS rodas. Un tās ir tikai puķītes. Kvantu mehānikā notiek tādi brīnumi kādi jūdu tekstu autoriem pat sapņos nerādijās. Un nekāds dievs nav vajadzīgs šadai "maģijai".// No kuriens tad rodas un kur pazūd?? (no nekā kaut ka taču nevar rasties – kas to teica?) Kāpēc tad nav vajadzīgs Dievs šādai „maģijai”?? Varbūt - no Dieva jau arī rodas un Viņa pazūd! :) Katrai maģijai ir vajadzīgs tās avots jeb iemesls, kāpēc ir tā nevis citādi.
  • 1
  • 0
patiešām
p
Analīze: //2. Par matemātiskajiem pierādijumiem. Čalīt. Vispirms iesaku iepazīties ar Kurta Gēdela nepilnības teorēmu _ jebkura aksiomātiskā deduktīvā sistēma satur apgalvojumus kuri nav pierādāmi šīs sitēmas ietvaros. Iesaku iepazīties ar PILNU pierādijuma tekstu - tas ir elegantas spriešanas paraugs. Nenoteiktības un Nepierādāmība ir mūsdienu zinātes normāla sastāvdaļa ar kuru esam IEMĀCĪJUŠIES lieliski sadzīvot.// Tieši tāpat kā senatnē sadzīvoja ar Dieva neaptveramību. Tikai pirmajā gadījumā tas dod daudz lielāku drošības sajūtu, ja pat Dieva NAV, bet ja ir, tad jau vēl jo vairāk – tomēr pavber sadarbība ar Dievu, ja Viņš to vēlas. Bet matemātiski „jebkura aksiomātiskā deduktīvā sistēma satur apgalvojumus, kuri nav pierādāmi šīs sitēmas ietvaros”, tātad visu sistēmu ietvars – Dievs.
  • 1
  • 0
patiešām
p
Analīze: //1. Pirma TEISTU kļūda ir NEDRAUDZEŠANAS ar formālo loģiku. Ja dievs visvarens viņs varēja radit ari BRIVO gribu pat ja tā būtu matemātiski pierādāms. Tāpat kā varētu nodrosīnā vienādību 2+2= -9 . Kādā veidā. Nezinu, Bet ja viņs to NEVARETU tad nebūtu visvarens. Līdz ar to BRIVAS gribas kritēriju noteikšana - dievam tā bija jādar lai būtu tā un tā, tika DISKREDITE pašu "dievu".?// Tā ir formāli loģiska prāta spēle - aporija. Pazīstama Senajā Grieķijā: „Vai Dievs var radīt tik lielu akmeni, ka pats to nespētu pacelt?” „Ja var, tad Viņš nav visvarens, ja nevar, tad arī nav, jo nevar visu.":) Taču kristieša atbilde būtu: ne tika var, bet jau ir radījis! Tāds akmens ir CILVĒKS: tāda esamības zona, kurā Dieva nevar ieiet bez cilvēka paša piekrišanas (pateicoties cilvēkam piešķirtajai brīvajai gribai - autonomijai) Dievs iespējams ir radījis citas pasaules, kur ir citi loģikas likumi, mūsējā ir tāda, kurā 2 +2=4; Taču kā zināms elementārdaļiņu fizikā darbojas tik sarežģītas sakarības, ka cilvēkaa prāts tās nespēj aptvert. Drīzumā to būs jāatzīst zinātniekiem. Tāpēc jau arī Dievs ir neaptverams, jo ir izveidojis ŠĪS pasaules nosacījumus. Ko tad Tu gribi aptvert Dievui, ja nespēj saprast pasaules uzbūves principus? :)
  • 2
  • 0
patiešām
p
Dievu nevajag pierādīt, jo ja Viņs ir, tad Viņu aptvert nebūtu iespējams cilvēka ierobežoto intelektuālo spēju dēļ. Dievu vajag piedzīvot!! Proti, ļaut Viņam darboties.. Tevī, ar Tevi, drusku apturēt savu drudžaino prāta rosību, kas kā kaķis ķer savu asti.. un ieklausīties.. Kamēr to nesapratīsi, visi Tavi centieni Dievu noliegt ir muļķīgi tā iemesla dēļ, ka ja Viņa patiesi nav - tad tas ir velti izšķiests laiks, bet, ja Viņs ir, tad tas ir vēl muļķīgāk
  • 1
  • 0
Paga-paga
P
To "patiešam". "Ne jau kā tiešs Dieva pieradījums. To nevar un nevajag pierādīt!" Ja Dievu nevar pierādīt, tad kāpēc tu uzskati, ka viņš ir? "Ja Dievu varētu matemātiski pierādīt, tad nebūtu iespējama cilvēka brīvība. Un arī nebūtu ticība un morālo varoņdarbu nopelni." Nu par ticības trūkumu es nesarūgtinātos - būtu mazāk krāpniecības shēmu upuru :). Bet kāpēc gan nebūtu iespējami "morālo varoņdarbu nopelni"? "Jo mums jārīkojas nevis droši zinot, ka būs sods vai atalgojums, bet gan DROŠI NEZINOT, bet cerot..." Neredzēju nevienu garīdznieku, kurš teiktu, ka CER, ka Dievs ir vai ka CER, ka ir mūžīga dzīve kopā ar Dievu u.tml. Mirklī, kad tas notiktu - daudzi reliģijas pretinieki liktu to mierā. Problēma ir tā, ka reliģijas lepojas ar to, ka var dot cilvēkam noteiktību... Neskatoties uz akūtu pierādījumu trūkumu. "Taču nāves brīdī ateistu nav." Nav taisnība - ir ļoti daudzi cilvēki, kuri nāves brīdī tā arī palikuši ateisti. Ticība Dievam nav nepieciešama, lai samierinātos ar nāvi. "Jo Dieva iespējamība ir visai ticama pat tiem, kuri nekad nav izjutuši viņa TIEŠU klātbūtni, bet tikai par to domājuši - loģisku apsvērumu ceļā.." Nuuu, ja mums nevajag pierādījumus, tad baidos, ka "loģisku apsvērumu ceļā" mēs varam nonāk pie jebkādu parādību "iespējamības". May the force be with you!
  • 0
  • 2
hmmm to patiešām
h
1. Pirma TEISTU kļūda ir NEDRAUDZEŠANAS ar formālo loģiku. Ja dievs visvarens viņs varēja radit ari BRIVO gribu pat ja tā būtu matemātiski pierādāms. Tāpat kā varētu nodrosīnā vienādību 2+2= -9 . Kādā veidā. Nezinu, Bet ja viņs to NEVARETU tad nebūtu visvarens. Līdz ar to BRIVAS gribas kritēriju noteikšana - dievam tā bija jādar lai būtu tā un tā, tika DISKREDITE pašu "dievu". 2. Par matemātiskajiem pierādijumiem. Čalīt. Vispirms iesaku iepazīties ar Kurta Gēdela nepilnības teorēmu _ jebkura aksiomātiskā deduktīvā sistēma satur apgalvojumus kuri nav pierādāmi šīs sitēmas ietvaros. Iesaku iepazīties ar PILNU pierādijuma tekstu - tas ir elegantas spriešanas paraugs. Nenoteiktības un Nepierādāmība ir mūsdienu zinātes normāla sastāvdaļa ar kuru esam IEMĀCĪJUŠIES lieliski sadzīvot. 3. Ikviens mūsdienu pirmā kursa fizikas students zin, ka vairums daļiņu gandrīs visu laiku PAZUD NEESAMĪBA un pēc mirkļa no NEESAMĪBAS rodas. Un tās ir tikai puķītes. Kvantu mehānikā notiek tādi brīnumi kādi jūdu tekstu autoriem pat sapņos nerādijās. Un nekāds dievs nav vajadzīgs šadai "maģijai". 4. Jā, vislabākai vārds ir "nav vajadzīgs", to starpcitu rakstīja tāds izcils mūsdienu fiziķis, nobela prēmijas laureāts, Stīvens Hokingss - "visumā kādu mēs to pazīstam dievam vienkārši nav vietas" (brīvs, aptuvens viņa vārdu tulkojums no angļu valodas - parakņājies goole un pats pārliecinies). 5. par bailēm. Jā tur gan tev taisnība. Bailes nāves priekšā un bailes dzīvot ir viens no iemesliem kā radās reliģija. Interesantik, ka reliģijai pēc šobrīd antropologiem esoājiem datiem ir tikai 15 000 gadu. Savukār vairākus tūkstošus gadud PIRMS reliģijas "izgudrošanas" - tādas vienkārši nebija.. Cilvēki ļoti labi iztika bez mistiksajiem kultiem . Sīkas šo punktu neiztirzāšu - būs pārāk gari. Šeit tomēr nerakstu doktora disertāciju, bet tiaki komentāru. 6. Bez bailēm nāves priekšā otrs reliģijas rašanās iemeslsi ir NESPEJA izskaidrot dabas parādības. Tāpec sākumā bja DAUDZDIEVĪBA - katrai para'dibai kā zibenim, mežam utt. sava dievība. Tad to visu vienkārsoja reducējot uz vienu "leļļu meistaru". Bet pamatprincips tāds pats - 1) cilvēks jautā - kā tas var būt ka zāle aug, 2) viņa skaidro bla bla bla, un lai kads būtu skaidrojums beigās tik un tā ir neabildēti jautājumi, 3) tad ievieš dievu sakot, ka visus striķīšus rausta dievs, bet kā radās dievs nav korekts jautājums. Tads tad ir reliģijas "intelektuālais" mērķis - pārraut bezgalīgo jautājumu ķēdes posmu un pielikt punktus pēdēja jautājuma sakot a vot lūk šis jautājms vairs NAV atbildams un nevajag meklēt - to menedžē dievs. 7. Tieši pēdāja punkta dēļ reliģija ir uzskatāma par prāta indi un cilvēka goda un cieņas pazemojumu. Ne velti, piemēram, Kristietības triumfa laiks bija VIDUSLAIKI, kurus nez kāpēc saus arī par TUMŠAJIEM laikiem. 8. Interesanti, ka Viduslaiku beigas sauc par RENESANCI (atdzimšanu). Kas tad atdzima? Grieķu un romiešu vērtības! Izrādās tūkstoš gados cilvēce bija nomīņājusies uz vietas un tikai atslābinot reliģiozos žņaugus sākās attīstības uz priekšu. 9. Pēc renesanses sekoja apgaismība. Tās lozungs jau bija pavisam ANTIreliģiozs un skaidrs - domā pats, vērtē pats. imanuels kants (reliģiozs cilv''eks, taču, toreiz daudz vēl nebija atguvošies no šis traumas, nevar pārāk skarbi pārmes) tā ari teica - apgaismība ir iziešana no savas NEpilngadības, kurā cilvēks atradās paša vainas dēļ. Nepilgadība ir nespēja lietot savu saprātu bez kādas augstākas autoritātes virsvadības (arī aptuvens tulkojums no vācu valoda, sīka skat I.Kanta darbu Kas ir apgaismība). 10. Ne velti apgaismība tiklīdz pietiekami liels laužu pulks sāka lietos savu sapraātu, ta baznīcas burtiski nolīdzināja līdz ar zemi (palasiet franču revolūcijas gaitas notikumus). Protams tas bija pārāk radik''als un necilvēcīks dusmu izvirdums, nosodāms. Taču tas bija neatgreizenisks punkts no tūkstošgadīga murga izkāpšanas. 11. Šodien religījas jautājums NAV aktuals. Dieva NEESAMĪBAS pierādijums NAV 21.gadsimta jautājums, tas nekad nebija arī 20 gadsimta jautājums, pilnība pietieka ar 19. gadsimtā spriesto lai pārleicinātos ka ar ticēt Ziemassvētku vecītim ir stils līdz 5 gadu vecumam, bet vēlaķ - tā jau ir psihiska novirze. Starpcitu runājot par 19.gadsimtu - lasiet Ludvigu Feijerbahu - tiešām labi un precīzi paskaidro pat "dauņiem" kas ka un kāpēc.
  • 3
  • 2
patiešām
p
Un tur pat arī cita latviešu zinātnieka pārdomas par pasaules izcelšanos un citā garīgā lietām: Ne jau kā tiešs Dieva pieradījums. To nevar un nevajag pierādīt! Bet gan kā reliģijas jautājuma svarīguma pierādījums. Ja Dievu varētu matemātiski pierādīt, tad nebūtu iespējama cilvēka brīvība. Un arī nebūtu ticība un morālo varoņdarbu nopelni. Jo mums jārīkojas nevis droši zinot, ka būs sods vai atalgojums, bet gan DROŠI NEZINOT, bet cerot... Taču nāves brīdī ateistu nav. Jo Dieva iespējamība ir visai ticama pat tiem, kuri nekad nav izjutuši viņa TIEŠU klātbūtni, bet tikai par to domājuši - loģisku apsvērumu ceļā.. LIELIE dzīves jautājumi nav tik viegli atbildami, kā to domā ateisma anti-zinātnisks fanātiķis, vai viņa analogs ticīgo nometnē
  • 3
  • 1
Paga-paga
P
To "patiešam". Intereses pēc palasīju. Ja tas bija domāts, kā Dieva eksistences pierādījumu avots, tad jāsaka, ka nekā tāda tur nav. Ir viena LU profesora teoloģiskās spekulācijas jūdaisma stilā... Aaa, tā laikam bija apelēšana pie autoritātes. Piedod, bet tas nav labs arguments.
  • 1
  • 3
patiešam
p
Par to vai pasaule radīta vai radusies (Bībeles un zinātnes atklājumu gaismā)- kompetenta Latvijas zinātnieka - fiziķa viedokli (prof R Frebera lekcijas daļu )var palasīt šeit: http://www.atjaunotne.lv/articles/par-pasaules-izcelsanos
  • 3
  • 2
http
h
Lūk, ļoti interesanta filma - "kāpēc es vairs neesmu kristietis" http://topdocumentaryfilms.com/why-i-am-no-longer-a-christian/ Kāds ļoti savulaik ticīgs cilvēks stāsta kā viņš bija iecerejis veidot kristiešu datorspēli, lai mūsdienīgā un interesantā veidā popularizēt kristietību un godināt dievu. Taču darba procesā nācās saskārties ar tādiem problēmjautājumiem kuri sākumā šķita - nekas īpašs, tad - bez tiem vienkārši "nelīmejas" kopējā bilde, - tad tā ir sarežģītākā "krustvārdu mīkla" kādu ir nācies jebkad minēt, - tad pēkšņi tu redzi, ka visi "puzzle" gabaliņi saiet kopā, un tas ir tik acīm redzami, tiklīdz, beidzot, saproti KĀPĒC dieva nav. Autors arī stāsta par emocijām kādas pārdzīvoja- sākumā asaras acīs un salauztas sirds sājūta kā pēc tuvinieka zaudēšanas. Taču, kad bērnišķīgā naivuma slimība izslimota, pārņem viegluma un dziļa miera sajūta, kur dot apziņa - tu esi audzis.
  • 3
  • 3
steave
s
Christianity -The belief that some cosmic Jewish zombie can make you live forever if you symbolically eat his flesh and telepathically tell him you accept him as your master, so he can remove an evil force from your soul that is present because some rib-woman was convinced by a talking snake to eat from a magical tree.
  • 3
  • 2
Paga-paga
P
To DOMĀSIM. : 1. Tu esi offtopā 2. Tava pozīcija ir ĀRKĀRTĪGI VĀJA un Bībeles pieminēšana padara to tikai sliktāku. Žēl, ka tu to neapzinies. 3. Būtu protams jauki, ja tu palasītu šo to, tai skaitā grāmatas kuras ieteicis "hmmm To Domāsim". Ja tu pārvaldi angļu valodu, varu ieteikt tev arī vienu sakarīgu mājas lapu - whywontgodhealamputees com. Tur viss gana vienkāršā valodā aprakstīts. Kaut gan, teikšu godīgi, man nez kāpēc liekas, ka tu to nedarīsi. Var būt tas sprediķošanas stils ir pie vainas...
  • 2
  • 1
hmmm To Domāsim
h
Palasi piemēram tādu Karla Poppera darbu kā "Objektīvās zināšanas", lai iesildītos un apjēgtu par ko tur runa vari pārlasīt Vitgenšteinu un Bertrandu Rasselu. Ari Nīči pāršķirstīt būtu veselīgi. Kad tiksi ar to visu galā var rekomendēt vēl "apgreidotāku" literatūru. Rezultātā varbūt radīsies priekšstats pēc kādiem kritērijiem šodienas zinātne izsaka drošus un ticamus spriedumus, apgalvojumus. Tad arī pazudīs vēlme veidot intelektuālās falsifikācijas un loģiski nekorektas domāšanas shēmas. (Pieļauju, ka tu pats, tiešām, arī tici tam ko raksti, bet tomēr pat aptuveni neapjēdz savas domas struktūras kļūdainumu). Savukārt izskatidrot tavu domu kļūdas pat pārdesmit A4 formāta lappusēs ir neispējami - ir jābūt noteiktam sagatavotības līmenim un sajēgai par ko "iet runa". Bez sagatavotības līmeņa tā ir tāda pati traģikomiska diskusija kāda būtu inženierim, lidmašīnu konstruktoram un tikko rezervāta iznākušam aborigēnam, kurš pirmo reizi ierauga lidmašīnu. P.S. Uz kritisko piezīmi nevajag apvainoties. Pat Sokrātam savulaik aizrādīja uz nepieciešamību patrenēties spriešanā un tad jau viss būs labi. P.S.S. Ja tiešām, progresēsi pētijumā, tad sapratīsi kāpēc 90% zinātnieku tikai pieklājīgi pasamaida kad viņiem jautā par dievu. Es neuzstāju, ka tev būs obligāti jāpaliek par ateistu. Nebūt nē! Taču tad tu vismaz SAPRATĪSI kāpēc uzskats, ka dieva nav ir ... pat ļoti un ļoti saprātīgs, saprotams un ticams.
  • 3
  • 3
DOMĀSIM:
D
Zinātne ir ļoti vērtīga lieta jo tā liek mums domāt par CĒLOŅIEM! No kurienes tad tie dabas likumi un daļiņu sistēmas radušās? Jābūt kādam AUGSTĀKAM SAPRĀTAM (Dievam)< kas to visu ir radījis Visumā Dievs izpaužās netieši - dabas kārtībā, bet cilvēkam Viņs ir atklājas īpaši! kā? >1) sirdsapziņā un 2) atklāsmē. Tatad Dievu katrs var sajust savā sirdī, bet tiem, kuriem Dievs vēlas - Viņs atklājas īpaši. Tā tas notika ar pirmajiem kristiešiem. Lasot Bībeli varam saprast, ka tieši Dievs iejaucās pasaules evolūcijas gaitā 3 reizes: 1) pašas pasaules un laika radīšanas pirmsākumā (kā antropais princips - Logoss, kā ceļš, kā evolūcijas virziens, kā visa sākumsm, visas sarežģītās sistēmas iekustinātājs un radītājs), 2) radot dzīvību (tas ir dabiski neizskaidrojams kvalitatīvs lēciens dabā), 3) radot cilvēku (vēl varenāks kvalitatīvs lēciens - evolūcijas noslēgums). šīs trīs fāzes nav izkaidrojamas ar dabiskiem (nejaušiem) procesiem! Visbeidzot Viņš - tā tic kristieši - pieņēma cilvēka veidolu - antropais princips atklājās tieši - un tas bija Jēzus Kristus persona. Tātad Dievs nav tikai akls dabas likums, bet gan tam ir PERSONAS iezīmes, jeb personas dimensija, pēc kuras līdzības ir radīts (izveidojies) cilvēks. Tāpēc katrā reliģijā (un nopietnā pasaules uzskatu sistēmā, morāles kodeksā) ir patiesības grauds, lai gan cilvēku spekulāciju aizsegts - jo katrā cilvēkā ir morālā izjūta, tāpēc ikviens pēc nāves tiks izvērtēts ("tiesāts") taisnīgi - saskaņā ar to dzīves ziņu, kas viņam bijusi pieejama; Katram tiks pēc viņa spējām, nopelniem un zināšanas, bet grēks tiks sodīts.. Visās reliģijās cilvēki meklē Dievu. Kristietībā Dievs nāk pie cilvēkiem.
  • 3
  • 5
MCP
M
Izskatās, ka kādam noderētu arī "Ilustrētā Ģeogrāfija". :)
  • 3
  • 0

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vājuma brīdis vai tendence

Iepriekšējās nedēļas beigās Indijas premjerministra zvērestu jau trešo reizi deva hinduistu nacionālistu – Indijas Tautas partijas jeb Bharatiya Janata Party (BJP) – līderis Narendra Modi, kurš att...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē