Pārsteigumi pēcvēlēšanu rītā ir iespējami

Runājot par pašvaldību vēlēšanām, vēlos jums jautāt: kāda ir sajūta – vai visas partiju kampaņas, aktivitātes un dažādā publiskā retorika atšķiras no iepriekšējām vēlēšanām? Kāpēc to jautāju? Jo man ir sajūta, ka šogad ir ļoti izteikta savstarpēja dažādu tonalitāšu repliku apmaiņa – visu laiku cits par citu mēģina pateikt kaut ko sliktu un vienlaikus paslavēt pats sevi. Varbūt kļūdos?

Lai taisītu tādu salīdzinājumu, tas jāieliek kaut kādā kontekstā. Pirmkārt, 2021. gadā, kad notika pašvaldību vēlēšanas visā pārējā Latvijā, Rīgā tās nenotika, un tad tur bija tā vaimanāšana, ka vēlēšanas taču vispār nejūt, par tām nav informācijas, tas process bija tāds kā diezgan klusināts. Atcerēsimies – pašvaldību vēlēšanas Rīgā bija 2020. gadā. Savā ziņā toreiz visus tos procesus vēl ietekmēja arī kovidlaiks. Bet vēlēšanas jau nekad nav bijušas kaut kāda akadēmiska konference, kurā dalībnieki cits citu uzmundrina, tur ir ļoti tāda nesaudzīga cīņa, un es nedomāju, ka šīs vēlēšanas izceltos ar kaut kādu īpašu dzēlīgumu vai tamlīdzīgi. Domāju, ka daļai tā sajūta rodas no tā, ko mēs redzam sociālajos medijos saistībā ar Rīgu, kur vērojama Latvija pirmajā vietā (LPV) Rīgas mēra kandidāta Aināra Šlesera un Jaunās Vienotības (JV) mēra kandidāta Viļņa Ķirša plūkšanās, bet viss pārējais notiek kā parasti.

Skaidrs, ka arī reģionu iedzīvotāji savās pašvaldībās redz gana aktīvas politisko konkurentu plūkšanās, vienkārši valsts mērogā mēs mazāk to pamanām. Bet – vai Rīga šogad neiezīmējas arī, tā teikt, "lielās politikas" kontekstos. Piemēram, Šlesers paziņojis, ka šogad uzvarēs Rīgā, pēc tam nākamgad jau valsts mērogā, savukārt citas partijas – JV, Progresīvie un vēl dažas – aktīvi brīdina: ja tagad atdosim Rīgu, tad zaudēsim Latviju. Vai cīniņš par Rīgu un to, kas veidos valdošo koalīciju pašvaldībā, varētu būt ļoti izšķirošs faktors kontekstā ar nākamā gada Saeimas vēlēšanām? Arī mana kolēģe Agnese Margēviča cita starpā vakar komentārā akcentēja, ka šīs vēlēšanas Rīgā nav par partijām, bet koalīcijām.

Es tomēr nošķirtu pilnīgi noteikti koalīcijas Rīgā no vēlēšanu rezultātiem Saeimā. Tās tomēr ir divas ļoti atšķirīgas lietas – tas ir viens. Otrs – tajā brīdī, kad mēs nonāksim līdz koalīciju veidošanai, nezinu, vai Šlesers, ja viņam būs izvēle veidot kaut kādu vienu koalīciju ar Stabilitātei!, Suverēno varu, Saskaņu un kaut ko tādu, bet, no otras puses, viņam būs iespēja veidot tādu labējāku un latviskāku koalīciju, neesmu tik drošs, ka viņš izvēlēsies to variantu, par ko jūsu kolēģe Margēviča runāja savā komentārā, respektīvi, viņa deva tādus mājienus.