Ziedonī pirms 30 gadiem medijos nebija svarīgāku ziņu par Latvijas lielākās komercbankas, ja šis vārds te lietojams, Bankas Baltija likteni, Māra Gaiļa valdības mēģinājumiem līdz pēdējam brīdim mierināt noguldītājus, radot priekšstatu, ka situācija tiek kontrolēta un banku (par kuru tās ziedu laikos šķita, ka drīz tai piederēs visa Latvija) ir iespējams glābt. 1995. gada 17. maija Dienas pirmās lapas galvenās ziņas virsraksts bija drukāts īpaši lieliem burtiem: Valdība glābj Banku Baltija.
Pirms pievēršamies tai, ielūkosimies ziņā lapas apakšā – tā vēstīja par pensionāru situāciju. "Naudas trūkuma dēļ pensiju izmaksa maijā atkal aizkavējas," rakstīja Sarma Kočāne. "Tas vissāpīgāk skar tos, kam jau tā mazās pensijas ir vienīgais iztikas avots." Tāds bija pensionārs "ap septiņdesmit" Vladislavs Janulāns, viņš Dienai pastāstīja, ka faktiski neizejot no savas istabas un pēdējos mēnešos esot nokrities svarā par vairāk nekā 10 kilogramiem: "Ēšanai iznāk nepilni 40 santīmi dienā. Nē, vēl mazāk. Vispār ēdu vienreiz dienā. No rīta iedzeru krūzīti kafijas, ja nav, tad kādu tējiņu. Gabaliņu maizes. Sviestu varu atļauties nopirkt 200 gramus mēnesī. Arī pāris kilogramu kartupeļu mēnesī, tie tagad maksā 30 santīmu kilogramā, tad vēl burkāniņus, kādu putraimiņu. Tad parasti vāru pusdienām zupu. Ja varu nopirkt vistas spārniņu, tad no tā izvāru zupu vismaz trim dienām. Tas arī viss. Vispār dzīvoju pusbadā. Neatceros, kad pēdējo reizi būtu juties paēdis." Tātad ne tikai Bankas Baltija noguldītājiem gāja grūti.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 20. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00